Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111214151617181920212223

 

Žurnāls 2017-23

Žurnāla «Zintnieks» 23.numurā lasiet:

  • Zodiaka zīmju arabeskas — Mežāzis (Inese Kaģe)
  • Aizejošā gada bilance (Normunds Smaļinskis)
  • 2018.gadam abonē žurnālu «Zintnieks»
  • Latviešu SPĒKA VĀRDI (Austra Savstare jeb Serapiss)
  • Saules gaita debess lokā… (Anita Plēsuma)
  • Trejādi latviskais (Regīna)
  • PĪTIJA — redzošā sieviete. Saruna ar Maiju kalendāra zinātāju, taroloģi un litoterapeiti GUNTU DAUĢE (Līna Krastiņa)
  • Jaunās mesijas valstības megaprojekts (Valdis Šteins)
  • Nesteigsimies novecot! (Lana Kalve)
  • Karstvīns — sens ārstniecības līdzeklis (Normunda Smaļinskis)
  • Mēs paši veidojam savas dzīves kino! Saruna ar dziednieci IVETU HVECKOVIČU (Uno Sēlis)
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Zemes iedzīvotāju kontakti ar citplanētiešiem (Georgs Pains); Lucifera pareģojumi (Ilma Pļava);
  • Acu krāsa stāsta par veselību (Evita Brunevska);
  • Par ko liecina izsitumu rašanās vieta?
  • Vēstules!
  • Pareģi un pareģojumi (Viktors Dukis)
  • Sniedz roku draugs: Īstās sievietes baušļi (Aina Lūcīte); Iepazīsimies!
  • Vai antibiotiku ēra beigusies? (Georgs Pains)
  • «Zinatnieka» grāmatas «Atveseļojies PATS!» visas 6.daļas
  • Dziednieks-bioenerģētiķis, Meža (Dabas) Reiki meistars DAUGAVIETIS (Pēteris Lejiņš)
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: Kad jāattīra organisms? (Agate Rinda); Svarīgie dzīves gadi katrai Zodiaka zīmei (Daiga Blicava); Tava Taro kārts (Anda Šteinharde)
  • Diēta aizcietējumu problēmu risināšanai (Daiga Blicava)
  • Neauglība, impotence un… osteohondroze (Anita Plēsuma)
  • Mans veselīgais ēdiens: Šokolāde — dievu ēdiens (Katrīna Ruņģe)
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Zirneklis — zīmju vēstītājs (Ilma Pļava); Zelta un sudraba kopšana (Maira Brūvere); Naudas maģija (Aigars Audiņš)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Skaistuma noslēpumi iz vecmāmiņas «pūra lādes» (Ella Brune); Pakavs aizsardzībai (Ilma Pļava)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

MEŽĀZIS

Tā ir Zemes zīme — vieta, kur idejas iegūst savu formu un struktūru. Vērsis strukturē fizisko ķermeni un sabiedrību kopumā, pārveidojot to par valsti. Mežāzis atbild par lietderību visā, ko dara cilvēce.

Senatnē Mežāzi aprakstīja kā būtni, kurai ir zivs aste un bezskaņas balss. Vēlāk šo zīmi saistīja ar Glābēja atnākšanu uz grēcīgo pasauli. Tomēr izskan arī brīdinājums — Mežāzis atrodas pašā kalna virsotnē, bet no augstuma vienmēr ir viegli nokrist. Mežāzis ir mērķa zīme. Kāds mērķis, tāds arī Mežāža liktenis.

Raksturīgs sistemātiskums, mērķtiecība, neatlaidība, profesionālisms, stingrība. Garajās dzīves distancēs uzvar, bet īsajās var arī piekāpties. Pakļaujas likumiem.

Pastāvīga spriedze ir saistīta ar Mežāža patieso sūtību. Liela spriedze uz viņiem iedarbojas nevis kā nogurums, bet kā sastingums. Lai atrisinātu šo problēmu, ārsti un astrologi iesaka ūdens peldes (aplej 500 g lauku ziedu ar vārošu ūdeni, iztur stundas ceturksni, tad nokāš un ielej vannā ar siltu ūdeni). Dienas laikā iesaka veikt 3 šādas ūdens peldes. Tās noņems sāpes mugurai, pleciem un rokām. Pēc katras peldes nepieciešams stundas ceturksni pagulēt, silti satinoties segā. Ārstēšanās ar ārstniecības augiem Mežāzim ir vēlamāka nekā tabletes.

Labi ietekmē ierīvēšanās ar augu eļļām, kuras izturētas uz zālēm un ziediem. Tās ir ļoti viegli pagatavojamas. Pašrocīgi norautu jebkuru ziedu saujiņu vajag apliet ar 1 l augu eļļas un atstāt atvērtā pudelē saulē uz 5-6 dienām. Pēc tam šo pudeli vajag aiztaisīt un vēl turēt 4-6 nedēļas, kamēr izmainīsies eļļas krāsa. Īpaši veselīga ir eļļa, kas pagatavota no piparmētrām vai majorāna.

Uzturēt labu garastāvokli un veselību palīdz ceļojumi — īpaši kāpšana kalnos.

Pret saaukstēšanos Mežāzim palīdz sinepes. Sinepju pulveri izšķīdina karstā ūdenī, ielej bļodā un vanno kājas. Jāseko, lai ūdens neatdzistu. Šādai peldei jāilgst 20 minūtes. Pēc peldes jānomazgā kājas ūdenī, jānoslauka un noteikti stundu jāatpūšas. Ja sinepju vanna liekas nogurdinoša, tad to jāpārtrauc.

Vielmaiņa Mežāzim ir palēnināta un vāja, zarnu darbība slikta. Vajag ierobežot uzturā treknu ēdienu un asu piedevu lietošanu. Pretestība slimībām ir augsta, bet ir nosliece uz depresijām, un uz to pamata rodas vēdera aizsprostojumi, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi.

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Inese Kaģe, astroloģe (t. 26334364)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizejošā gada bilance

Šis ir meditatīvs un nedaudz maģisks mirklis gada pašā nogalē, kuru vērts veltīt tikai un vienīgi sev. Pirms Ziemas saulgriežiem, kad Saule uz mirkli apstājas savā Debesu ceļā un gatavojas atkal kāpt augšup Debesu kalnā, ir vērts izvērtēt aizgājušo gadu un tā pozitīvo devumu savā dzīvē. Izslēdziet sociālos tīklus, negācijas vairojošos pseidoziņu portālus un pasēdiet kādu mirkli pilnīgā klusumā ar zīmuli un baltu papīra lapu rokās... Sarakstiet uz tās pērnā gada pozitīvos brīžus. Ir taču bijuši labi mirkļi jūsu dzīvē, kurus šobrīd vērts apzināt un varbūt arī nedaudz apcerēt.

Iespējams, ka tieši šogad esat iestādījuši kādu augļu koku vai sākuši realizēt ieceri par sava dārza izveidi. Pieticis laika un spēka izremontēt dzīvokli, vai iegādāts kaut kas interjera uzlabošanai, un tas padarījis jūsu dzīvi mājīgāku. Varbūt esat kļuvuši par jaunas dzīves telpas īpašnieku? Jūsu ģimeni papildinājusi jauna dzīvībiņa? Beidzot esat satikuši savu mūža mīlestību? Pabeiguši kādu nozīmīgu darbu vai projektu, kurš mainīs jūsu dzīves nākotnes ritējumu? Ja jums ir kāda aizraušanās, — varbūt šīs lietas tieši šogad ļāvušas sasniegt līdz šim neapgūtus apvāršņus? Nav izslēgts, ka izdevies sevī atklāt kādus jaunus, līdz šim snaudošus talantus un mākas? Sākāt gleznot, rakstīt dzeju, restaurēt vecas koka mēbeles, dodot tām jaunu dzīvību? Izdevies beidzot atbrīvoties no kāda kaitīga ieraduma un sākt ikdienā sportot? Kur šogad esat pabijuši? Kur ceļojuši, braukuši, staigājuši? Kādas neredzētas vietas un zemes apciemojuši? Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl…

Mūsu dzīve nav tikai bezgalīgs darbs, un mēs nedzīvojam tikai, lai strādātu un maksātu arvien pieaugušos nodokļus. Ir jābūt arī kādai dvēseles stīgai, kura jūtīgi vibrē un rada mūsos to vareno enerģijas rezonansi, kura spēj mirklī mūsu emocijas pacelt visaugstākajās izjūtu virsotnēs.

Pagrieziet atpakaļ Laika ratu un izskatiet šogad fiksētos savas dzīves mirkļus fotogrāfijās — tās jums šajā ziņā var daudz ko pateikt priekšā un palīdzēt. Fiksējiet uz papīra visu, kas sniedz gandarījumu un kaut īsu mirkli — neviltotu prieku.

Tas jāizdara katram pašam. Uzlieciet to visu uz papīra, un, iespējams, šāds labo lietu apkopojums pārsteigs un uzmundrinās jūs pašus. Katrs gads atnes mums ko labu un pozitīvu! Ja cāļus skaita rudenī, tad padarītos darbus — gada beigās. Un tad uz šīs pašas lapas var turpinājumā uzrakstīt tās lietas, kuras Jūs vēlētos sasniegt jau nākamajā gadā... Šo papīra lapu noteikti saglabājiet līdz nākamajam decembrim, tad to atkal pārlasiet un pārdomājiet. Būs interesanti!

Kāds rakstnieks reiz teicis — lai cilvēks būtu laimīgs, viņam dzīvē nepieciešamas trīs lietas. Labs darbs, kurš sniedz gandarījumu. Mīļotais cilvēks, kurš vienmēr ir blakus. Ceļošana, bez kuras dzīve būtu garlaicīga un pelēcīga.

Sastādiet savu labi padarīto lietu sarakstu — tas vairos jūsu pašapziņu.

Un — esiet laimīgi!

NORMUNDS SMAĻINSKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PĪtija – redzošā sieviete

«Es redzu cilvēkus» — saka Maiju kalendāra zinātāja, taroloģe un litoterapeite GUNTA DAUĢE. Taču tas nenozīmē tikai — redzēt ar acīm, tā tīri praktiski un tehniski. Redzēšana sevī ietver arī sajūtas un izpratni — par to, kam cilvēks iet cauri, kādas ir viņa attiecības ar līdzcilvēkiem, kas viņu uztrauc, un kā varētu attīstīties notikumu gaita. Gunta ir vieda, jauna un harizmātiska sieviete, kurai nāk informācija un kura ar šīm zināšanām operē ļoti prātīgi un nepiespiesti. Tieši tāpēc ap viņu virmo vieglums, sirsnība un empātija pret visu dzīvo mums apkārt — un ne tikai. Kā Gunta redz pati sevi? — Esmu savā ziņā diezgan liela vienpate. No vienas puses, man patīk cilvēki, patīk komunicēt un draudzēties, bet, no otras — ļoti labprāt pavadu laiku ar sevi vienatnē. Tā ir bijis vienmēr, arī bērnībā. Tad varēju staigāt apkārt un kaut ko pie sevis vienkārši dungot. Līdz ar to pusaudžu gados, kad visiem bija svarīgi kaut kur iederēties, būt pirmajiem, es to neizjutu kā vajadzību. Manī nekad nav bijusi motivācija citiem kaut ko pierādīt. Vienmēr esmu bijusi prātīga un neuzķēros uz izaicinājumiem.

Vai tev piemīt spējas, kas lielākajai daļai no mums nav?

— Šī tēma ir ļoti nosacīta. Kā gan es varu zināt, ko redz vai jūt citi? Nekā. Es jūtu un redzu tā, kā tas ir man. Tajā nav nekā ārkārtēja, nekā tāda, kas nodotu, ka ar kaut ko atšķiros. Es neredzu smalkās būtnes vai mirušos, nedzirdu balsis. Es vienkārši jūtu cilvēkus, saprotu, kādas ir viņu attiecības ar tuviniekiem, redzu, par ko viņi raizējas, vai jūtas iederīgi utt. Man tas šķiet pašsaprotami, tāpēc neuzskatu, ka tas ir kas unikāls, kā nekā — mums katram ir savi īpašie talanti, tāpat arī trūkumi.

Kā šī redzēšana, jušana un izpratne par lietām un darbībām izpaudās jau bērnībā?

Ar šī brīža prātu saprotu, ka bērnībā tā pavisam neapzināti veidoju un pildīju rituālus. Un tie piepildījās! Kas toties noveda pie citiem rituāliem. Uztvēru to visu kā rotaļu. Nav ne jausmas, no kurienes tāda izpratne par lietu likumsakarībām man bija jau tad. Skolas laikā daudz spēlējos ar kārtīm, arī zīlēju. Tajos laikos jau nebija nekādu materiālu, kur kaut ko paņemt. Pati izdomāju, kas ir kas. Piemēram — man bija kārtis, kuras lietoju tikai un vienīgi zīlēšanai. Šķita, ka tā ir pareizi. Ar tām nedrīkstēja neviens spēlēt…

Akmeņi, kārtis, maiju kalendārs... Kā «ierakies» katrā no šīm sfērām, un kas tevi tajās tik ļoti saista?

Runājot par akmeņiem, viss tā pa īstam sākās ar saņemtu dāvanu — dūmu kvarca kaklarotu. Tā kā esmu cilvēks ar lielu zinātkāri, uzreiz radās vēlme meklēt un izzināt, kam šis akmens domāts, un ko varu ar to iesākt. Tas tik ļoti aizrāva, ka pēc kāda laika iegādājos arī citus akmeņus. Tā nu pamazām sāku ar viņiem apkrauties, un ar atbilstošām grāmatām papildināju arī savus grāmatu plauktus. Šobrīd, nu jau piecus gadus, atkal un atkal atrodu laiku, lai palasītu, pameklētu un iepazītu vēl kādu akmeni. Tā pasaule ir praktiski neizsmeļama! Šogad ieguvu arī kristālu praktiķa sertifikātu un šobrīd mācos kristālu dziedniecību. Interesanti, ka katram akmenim piemīt sava neorganiskā apziņa, ikkatram no viņiem ir sava dzīve, savs augšanas periods, novecošanas un pat miršanas laiks. Akmeņi elpo. Viņu vibrāciju mūsu enerģētiskais ķermenis nevar nejust. Un, tiklīdz mēs jūtam akmeni savā auras laukā, tā mijiedarbojamies ar viņu, cenšoties pielāgoties šī akmeņa vibrācijai. Rezultātā mūsu vibrācija mainās. Viens akmens spēj nomierināt, cits dod enerģiju, vēl kāds cits dziedina sakrātus aizvainojumus vai atkarības…

Bet ikdienā tu strādā klasisku pilnas slodzes darbu...

Jā, katru dienu dodos uz darbu, kur starptautiskā IT uzņēmumā strādāju par vecāko sistēmu analītiķi. Ik diena man ir visai piepildīta, jo vadu arī vebinārus dziveselpa.lv un maiju kalendāra kursus, tāpat pamanos palīdzēt cilvēkiem, kuri mani atrod vienā vai citā veidā. Nemaz nerunājot par to, ka man ir arī ģimene — vīrs, divi bērni, divi suņi un kaķis…

Kas, tavuprāt, ir liktenis?

Ļoti mistisks lielums. Patiesībā tas ir scenārijs, kas iestājas, ja mēs tikai reaģējam uz pasaulē notiekošo, bet neuzdrīkstamies saviem spēkiem neko izvēlēties. Tas ir tāds ticamākais nākotnes scenārijs. Kā upes gultne. Piemēram — ir viegli ieraudzīt un prognozēt, ka Daugavas sākumā iemesta skaida aizpeldēs un nonāks Baltijas jūrā. Liktenis — tā ir nosacītība, kurā lielākā daļa dzīvo. Reizēm, kad kāds man jautā — vai ir iespējams izvairīties no sava likteņa? — es atbildu ar pretjautājumu — bet kāpēc būtu jāizvairās no savas dzīves?! Kāpēc esam aizmirsuši, ka mums taču ir iespēja to veidot?! Bet, protams, tam ir vajadzīga ļoti stipra griba un plaša apziņa. Ja tā pavisam godīgi — pietiktu ar to vien, ka dažos brīžos cilvēki pieņemtu citus lēmumus nekā parasti, respektīvi, pagrieztos citā plūdumā. Arī tad viņu dzīves pieteikami radikāli mainītos. Tāpēc konsultācijas mēdz būt noderīgas, lai aktivizētu šādus pagrieziena punktus. Turklāt informāciju, kuru nedrīkst atklāt, nemaz neļauj ieraudzīt…

Maiju horoskops — kā tas tiek aprēķināts?

Nevarētu teikt, ka tas tiek rēķināts. To skaita. Senie dienu nesēji skaitīja un zināja, kura diena ir kura, un mūsdienās mēs turpinām skaitīt pēc šī principa. Protams, ir algoritmi, ar kuru palīdzību var izskaitļot katra ritma vietu gan nākotnē, gan pagātnē. Piemēram, attīstības ritms jeb maiju sakrālais gads ilgst 260 dienas. Nākamā diena, kas nesīs šīs dienas enerģiju, būs tikai pēc 260 dienām. Piemēram, šodien ir noteikta diena, kas ienes vienus vai citus akcentus, palīdz ieraudzīt sakarības un saprast, kāpēc tieši šodien notiek tā un ne citādāk, un kā ar to sadzīvot…

Kopā ar Ivo Puriņu esat izdevuši grāmatu «Maiju kalendāra sakrālais laika cikls». Kā izveidojās šī sadarbība, un ko ar šo grāmatu vēlaties vēstīt sabiedrībai?

Ivo es iepazinu tieši tāpēc, lai uzrakstītu kopīgi grāmatu, bet notikumi savērpās citā griezumā — un es sāku mācīties maiju kalendāru. Vispirms, lai arī personiski iesaistītos šajā procesā, sākām rakstīt dienas stāstus Facebook mājaslapā Tolteku laiks — lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kāda ir konkrētās dienas enerģija. Rakstījām skaidrojumus un savas sajūtas. Sākām darboties kā tādi dienas enerģijas uztvērēji un translētāji, kā radio aparāti priekš citiem. Tas palīdzēja arī mums pašiem iet tajā visā vēl dziļāk. Pēc kāda laika sapratām, ka tā ir grāmata, kas pamazām top. Līdz ar to šī grāmata tapa reālā laikā un reālās enerģijās, kas virmoja konkrētajā brīdī…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

dagnija millere balandīna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jaunās Mesijas Valstības megaprojekts

Megaprojektam ir veltīts atsevišķs darbs, bet, lai tuvāk varētu izprast Ješua lomu šajā megaprojektā, rakstā gribēju uzsvērt, var teikt — izraut no «dziesmas dažus pantiņus».

Hristiešiem ir samērā sena vēsture — 2000 gadu garumā, bet tas, protams, salīdzinot ar latviešu vēsturi 15 000 gadu garumā, izskatās īslaicīgs periods, bet tas ir ļoti nozīmīgs ar daudziem ievērojamiem notikumiem Pasaules mērogā, kuri spēcīgi ietekmējuši vēstures gaitu un cilvēku prātus. Šoreiz pakavēšos tikai pie dažiem no tiem. Hristietība radās kā Ādamiešu rases reliģija — kā Mesiānisma reliģijas paveids.  Savā pastāvēšanas laikā hristieši ir strīdējušies, dalījušies un atkal pārdalījušies novirzienos un sektās. Kopumā šo procesu sauc par šismu — pret ariāņiem un nestoriāņiem, milzīgais šisms 1054.gadā, kad hristieši sadalās «pareizi» ticīgos un Romas katoļu ticīgos, nepārtraukta cīņa par politisko varu un savu pareizību. Ja paskatās atšķirības, par kurām viņi cīnās, tās līdzinās strīdam: «Cik eņģeļu var nosēsties uz adatas gala?» vai «Ja Dievs ir visspēcīgs — vai var radīt akmeni, kuru pats nevar pacelt», un tā visus 2000 gadus. Viņi jau varētu tā strīdēties, bet Megaprojekta ideja bija varmācīgi un caur apziņas kontroli iekarot Pasauli. «Varoņstāstu» saraksts arī ir ļoti garš — dažādi reliģiskie kari, krusta kari pret hristiešiem un nehristiešiem, «ķeceru» spīdzināšana, dedzināšana un slīcināšana. Vēl plašāks ir finansiālo operāciju un institūciju klāsts. Neaizmirsīsim arī milzīgos hristīgās baznīcas nekustamos īpašumus. Bet visam pāri stāv visdažādākās slepenās organizācijas, militārie un garīgie ordeņi. Hristiešiem šobrīd pieder daudzas Pasaules lielākās universitātes, «labdarības» un «žēlsirdības» fondi, baznīcas sabiedriskās organizācijas, daudzas dažādās katoļu un citu hristiešu novirzienu skolas. Viņi jau ar savas «ticības mācību» ir burtiski ielīduši normālās — tautiski domājošo  bērnu skolās. Ģeogrāfiskā vide latviskajā Latvijā tiek piesārņota ar jaunām jūdeo-hristiešu kulta celtnēm, kā pēc lietus aug arī zeltīti un zili «sīpoliņi». Šobrīd jūdeo-hristīgai baznīcai jau pieder arī Ceturtā jeb Masu mediju vara. Latvijā no dažādām jūdeo-hristīgām baznīcām, no Tautai piederošiem TV un Radio kanāliem masu manipulācijas mērķim tiek veiktas pat tiešraides. Tauta tiek «apmauta» pati par savu naudu. Neaizmirsīsim arī pār Pasauli valdošo Jezuītu ordeni un to, ka Baltais un Melnais pāvests — abi  ir jezuīti.

Babilonijas cilvēkdievi Nimrods un viņa sieva Semiramis ar dēlu Tamušu klēpī, un Ēģiptes dieviete Isīda ar dēlu Horu klēpī  kalpoja par prototipiem Marijai ar Ješua klēpī. Tas «spīd cauri» visai jūdeo-hristietībai. Tieši tāpat jūdeo-hristietībai cauri spīd ēģiptiešu Saules dievs Amen jeb Amen Ra un četri tā radinieki — Sets, Izīda, Oziris un Neftis, kuri kopā saucas S.I.O.N jeb CION. Viņu pielūdzēji — sionisti, cionisti. Dzejniece Aspazija raksta: «Ak, mani Ciānas bērni!» Bet dzejniecei jau tas ir piedodami. Daudzi babiloniešu un ēģiptiešu reliģiskie elementi pārceļoja uz  masonu mistērijām un Lucifera reliģiju.

 

Mesiānisma megaprojekta aizsākumi

Tos esmu atradis Elijas Ēlijahu darbos. Viņš iesāka izstrādāt slaveno monoteisma projektu 9.gs. p.m.ē., lai pretstatītu kanaāniešu Baāla un Saturna dievestībai, kura Tuvajos Austrumos bija valdošā reliģija. Viņš paveica «brīnumus», kuri vēlāk, jau atkārtotā veidā, iekļāvās Mošes (Mozus) megaprojektā. Moše jau upes vietā spēja pāršķelt jūru, lai pa tās gultni to šķērsotu, nesamērcējot kājas. Bet galvenais — toreiz dzima Mesiānisma ideja, tikai Mesija bija nevis Cilvēces Glābējs, bet Iekarotājs, jeb — glābšanās caur iekarošanu un paverdzināšanu…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

DR. VALDIS ŠTEINS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Karstvīns sens ārstniecības līdzeklis

Kad visus apņēmis gada vistumšākais mēnesis — decembris, visur iedegas sveču liesmiņas un iekvēlojas krāsainas lampiņas, padarot gada pēdējo mēnesi nedaudz krāsaināku un gaišāku.

Šajā laikā cilvēki steidz iegādāt dāvanas saviem mīļajiem un tuvajiem, lai kopīgi pavadītu kādu jauku brīdi pie mūžzaļas eglītes un iepriecinātu viens otru. Kur iegādāt kādu nelielu, bet noderīgu lietiņu un iepriecināt savus tuviniekus? Protams, ka šādam mērķim kādreiz tika izgudroti Ziemsvētku tirdziņi, kuri, sniegiem virpuļojot, ar Ziemsvētku laikam raksturīgo kņadu pie sevis vilināja visus pilsētniekus. Te varēja iegādāt visādas dāvanām noderīgas lietas — vaska sveces, siltus adītos cimdus, šalles un cepures, kādu saldumu un vēl daudz ko citu. Un, protams, apēst kādu kārdinoši smaržojošu, karstu, tikko ceptu desiņu ar štovētiem kāpostiem un kartupeļiem. Ēdmaņu izbaudot, varēja paklausīties leijerkastnieka melodisko muzicēšanu, pavērot karuseļu ugunīgo virpuļošanu sniegputenī un ar acīm sameklēt, kur netālu tirgo kādu aromātisku piparkūku vai medusplāceni, vai grauzdētas mandeles ar garšvielām — viduslaiku gaumē. Un tad jau vajadzēja arī kādu glāzi karsta vīna, kurā peldinātas eksotisku un tālu aizjūras zemju garšvielas, kas piešķīrušas tam vienreizēju un neatkārtojamu garšu un aromātu…

Starp citu, — vai zināt, ka senlaikos ar tālu zemju garšvielām bagātināts karstvīns gatavots tikai aptiekās un izmantots ziemā kā organismu stiprinošs dzēriens? Tas esot lietots pat epidēmiju laikā — kā līdzeklis, kas var pasargāt no dažādām, pat nāvi nesošām slimībām. Karstvīnu kā sviedrējošu un ārstniecisku līdzekli senlaikos ārsti izrakstījuši saviem slimajiem pacientiem, bet šīs īpatnējās zāles gatavojuši gudri un zinoši aptiekāri. Varam tagad tikai iztēloties, kā senlaikos smalkos svaros tika svērtas tālo zemju garšvielas, kuras tolaik reizēm bija vērtīgākas un dārgākas pat par zeltu un dārgakmeņiem… Tās līdz Eiropai bija mērojušas tālu un bīstamu ceļu no Dienvidaustrumāzijas un tieši dziņa pēc šīm tālajām un eksotiskajām garšvielām ievadīja lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu. Kristofora Kolumba karavellas 1492. gadā uzzēģelēja noslēpumaino Jauno pasauli, kuru pēc tam steidza iekarot konkistadori Kortess un Pizarro. Garšvielas, zelts un sudrabs — Eiropa pēc tā bija izslāpusi un kāroja to visu sev, un pēc iespējas ātrāk — tāpēc bija jāatrod vistaisnākais un īsākais ceļš uz noslēpumaini tālajām garšvielu zemēm. Kapteinis Fernando Magelāns ar savu kuģi pirmo reizi 1520. gadā izbrauca jūras šaurumu Dienvidamerikas dienvidos, kuru vēlāk nosauca viņa vārdā. Viņš arī ierakstīja sevi pasaules vēsturē kā pirmais kapteinis, kura kuģis apburāja apkārt zemeslodei. Tiesa, lielu slavu iemantoja arī pazīstamais kapteinis, ceļotājs un kartogrāfs Džeimss Kuks, taču viņa dzīves gals bija biedējoši baiss. Dzenoties pēc jaunām zemēm, garšvielām un dārgumiem, viņš nokļuva iezemiešu gūstā Klusā okeāna dienvidu daļā. Tie, kapteinim Kukam par lielu nelaimi, izrādījās kanibāli, un ar gardu muti viņu notiesāja pusdienās. Par garšvielu iespējamu lietošanu šajā asinis stindzinošajā maltītē vēstures raksti klusē… Patiesībā šī ir leģenda. Kapteini Kuku neapēda asinskāri cilvēkēdāji, bet nogalināja Havaju salu iezemieši 1779.gadā pēc šo salu atklāšanas visnotaļ militāra konflikta rezultātā. Tāda bija jauno atklājumu un garšvielu zemju meklējumu dārgā cena. Kurš tagad spēs saskaitīt, cik kuģu un jūrnieku toreiz gāja bojā, dzenoties pēc jaunatklājumu slavas un cerot atvest garšvielas, lai tā kļūtu pārtikuši un stāvus bagāti?...

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

NORMUNDS SMAĻINSKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mēs paši veidojam savas dzīves kino!

Redz, dzīvē esot līdzīgi kā tajā bērnu dienu multenītē par Vinniju Pūku. Viņš ir dzīvespriecīgs, rosīgs, enerģisks un darbīgs. Ar savu mūžīgo ņemšanos viņš rada skatītājos labu noskaņojumu, prieku un pozitīvas emocijas. Taču filmiņā ir arī Ēzelītis, kurš vienmēr ir ļoti skumīgs, tāds gaudulīgs un raudulīgs pat savā dzimšanas dienā… Ja runājam nopietni un velkam paralēles ar mūsu pašu reālo dzīvi, tad cilvēks, kurš nemitīgi īd, burkšķ un čīkst, saredz ap sevi tik negatīvo, veido sevī platformu, uz kuras attīstās dažādas nepatīkamas kaites un slimības. Tā sākas mūsu saruna ar dziednieci Ivetu Hveckoviču . Ir jāsaprot un jāpieņem dzīve tāda, kāda nu tā mums ir! teic Iveta. Viņai pašai enerģijas patiešām netrūkst, jo regulāri brauc dziedināt uz galvaspilsētu no Kokneses puses, darbina savu lauku mazo biznesu, papildina savas zināšanas dziedniecības jomā un Koknesē ir nodibinājusi pat īpašu garīgo interešu klubiņu — Personības attīstības centru Aura. Tur viesojas dziednieki un citi interesanti cilvēki no Rīgas un ne tikai…

Un vēl Ivetai pietiek laika un spēka dziedāt Iršu pagasta vokālajā ansamblī!

 

No kurienes un kā radās interese par dziedniecību?

— Esmu no dabas liels nemiera gars, nemitīgi gribu apgūt ko jaunu un nezināmu, izmēģināt to. Pēc skolā nostrādātajiem gadiem nāca privātuzņēmēja statuss, tad sākās laiks, kad daudziem radās pirmā interese par ezotēriku. Es arī izmēģināju kādas lekcijas un kursus — likās ļoti interesanti un aizraujoši! Mani reiz uzaicināja uz Cēsu puses Cīrulīšiem, kur notika liels dziednieku saiets. Bija ļoti interesanti uzzināt kaut ko jaunu un nezināmu par netradicionālu pasaules uztveri. Radās iespēja pamēģināt pašai padarboties ar rāmīti āderu noteikšanai, un tad atklāju, ka tas mani klausa un dod konkrētas atbildes uz uzdotiem jautājumiem. Man likās — ir jāiet pa šo Ceļu un viss! Taču toreiz vēl tas palika tādā vaļasprieka līmenī… Cīrulīšos bija ļoti interesanti šie divu dienu pasākumi, un tajos piedalījās dažādi speciālisti un zinātāji, tas mani dziļi un paliekoši ietekmēja. Cilvēks taču nav tikai dzimis, lai strādātu, lai pelnītu maizes kumosu — ir vēl nepieciešams kaut kas arī garam un dvēselei!...

Pats grūtākais jau ir kopā ar cilvēku atrast problēmu cēloni.

Tad jau dziedniekam jābūt kā detektīvam Šerlokam Holmsam, nu kaut nedaudz. Iveta teic, ka pieder jaunās paaudzes dziedniekiem ko tas īsti nozīmē, un kāda ir atšķirība no citiem šajā lauciņā strādājošiem?

— 2012.gadā mainījās pasauli ietverošās enerģijas, tās seno maģiju enerģijas vairs nestrādā, to spēks ir mazinājies. Ja mēs visu ieliekam lāstos, nobūrumos un tādās lietās un paļaujamies vien uz Dieva palīdzību, tad atzīstam paši sevi par pilnīgi bezpalīdzīgiem. Mēs veidojam ārējā ienaidnieka tēlu, kaut patiesībā visu kino, kas ir ap mums, paši veidojam un pasūtām. Visa autori esam mēs paši, visus notikumus esam veidojuši paši, ne kādi ārēji ienaidnieki. Ir jāsaprot, ka šis kaut kāds notikums man dzīvē ir vajadzīgs, lai es kaut ko beidzot saprastu. Ja izveidojusies kāda nepatīkama situācija, ir jāsaprot, kāpēc un kā tā ir radusies…

Bet tagad ir visādi pseidogarīguma kursi, kuros sievietēm iestāsta ja ģimenē ir problēmas, tātad vīrs garīgā attīstībā nespēj tev sekot, un tev jāmeklē nākošais partneris… Tev viņš jāpamet, jo esi pelnījusi ko labāku! Ja ir parādījusies kāda problēma, tā būtībā netiek risināta un cēloņus neviens vairs pat nedomā meklēt…

— Ja sieva skrien no viena vīra pie nākamā, tad vēl tālāk — tas arī nav pareizais risinājums. Viņa pati taču šādu vīru sev izvēlējās! Kāpēc viņš slīd uz leju, bet viņa it kā uz augšu? Ģimenes enerģija ir mijiedarbības enerģija. Ja viens sāk slīdēt uz leju, tā atkal ir gumijas savstarpēja nostiepšana, kura beigsies ar nostieptās gumijas vaļā palaišanu. Kāds to atkal palaidīs vaļā… Katrs no partneriem dzīvi redz un uztver savādāk. Sievietei varbūt jābūt lielākai diplomātei un arī gudrākai. Ko tad precēja sliņķi vai tādu, kurš mīl labi iekārtoties un neko nedarīt? Atkal jāsēžas pie galda un jāiet soli pa solim atpakaļ pagātnē un jāmeklē, kur radusies šī problēma. Varbūt vīrs jau sen teica, ka negrib ēst to aizvakardienas zupu, jo tā ir galīgi negaršīga un auksta, bet sieva uzmeta lūpu un pat necentās zupu vārīt vairs vispār. Varbūt zupa turpmāk jāvāra vīram, ja sieva to nemāk? Abiem mierīgi jāapsēžas un tas jāizrunā…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

UNO SĒLIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vai antibiotiku ēra beigusies?

Ik gadu ASV aptuveni 23 000, Eiropā 25 000, savukārt visā pasaulē vairāk nekā 700 000 cilvēku mirst tādu infekciju rezultātā, ko izraisa pret antibiotikām noturīgas baktērijas. Pēc speciālistu aprēķiniem, aptuveni pēc trim gadu desmitiem nāves gadījumi no šādām baktērijām sasniegs 10 miljonus cilvēku gadā. Taču finansējums antibiotiku izstrādei sarūk.

Kāpēc gan baktērijas kļūst agresīvas un iegūst noturību pret zālēm? Un kāpēc jaunu antibiotiku izstrāde ir neizdevīga?

Kā zināms, antibiotikas atklāja pilnīgi nejauši. Aleksandrs Flemings izcēlās ar zinātniekam (turklāt vēl bakteriologam!) nepiedodamu īpašību — nevīžību. 1922.gadā, pēc tam, kad gļotas no viņa deguna nokļuva baktēriju kolonijā, zinātnieks nejauši atklāja jaunu fermentu — lizocīmu. Bet 6 gadus vēlāk, 1928.gadā, viņš, tieši tādā pat veidā netīšām ievadīja stafilokoku kultūrā pelējuma sporas un ievēroja, ka visas baktērijas ap izaugušo sēni gājušas bojā.

Zinātnieks secināja, ka, pateicoties pelējumam, notiek baktericīdas vielas sintēze. Flemings izdalīja no pelējuma penicilīnu, kas izrādījās krietni efektīvāks par tiem ārējiem antiseptikas līdzekļiem, ko tolaik lietoja ķirurģijā. Penicilīnu, atšķirībā no antiseptikas līdzekļiem, var arī ievadīt organismā injekcijas veidā, kur tas cīnās ar baktērijām, atrodoties inficētajos audos un orgānos.

Vēlāk nelielo devu augsto aktivitāti izdevās izskaidrot, pateicoties penicilīna darbības mehānisma noteikšanai. Lielās devās izmantojot antiseptikas līdzekļus, notiek baktēriju šūnu sieniņu sabojāšana. Turpretī penicilīns iekļūst šūnas iekšpusē, kur bloķē biopolimēra (nepieciešams baktēriju šūnu sieniņu augšanai) veidošanos.

Visai drīz Flemings atklāja, ka, ja organismā ievada pārāk mazu penicilīna devu vai arī to izdara pārāk īsā laika posmā, tad tās baktērijas, kuru kolonijām izdevies izdzīvot, iegūst noturību pret tām preparāta devām, kuras agrāk bija efektīvas. Vēlāk zinātnieki noteica, ka stafilokokiem piemīt iedzimta spēja sintezēt fermentu, kas sagrauj penicilīnu. Tas ir sava veida pretlīdzeklis…

Sagatavoja GEORGS PAINS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neauglība, impotence un... osteohondroze

Tā ir osteohondroze

Jau skolas bioloģijas stundās skolotāji nereti stāstīja par milzīgo mugurkaula lomu cilvēka veselības uzturēšanā. Diemžēl daudzi no mums nav sadzirdējuši skolotāja teiktos vārdus...

Mediķi apgalvo, ka traucējumi kustību un balsta aparātā, īpaši osteohondrozes izraisītie, spēj kļūt par iemeslu daudzām nopietnām kaitēm.

Kāpēc osteohondrozei ir tik graujoša ietekme uz cilvēka organismu?

Bieži vien vīrieši cieš no impotences un neauglības, bet sievietes nespēj ieņemt bērnu, pat nenojaušot, ka pie visa varētu būt vainīga visparastākā osteohondroze.

Saslimšanas iemesls slēpjas skriemeļu un muskuļu audu asins piegādes traucējumos. Tā kā starpskriemeļu diskos nav asinsvadu, tie pirmie cieš no ūdens un dažādu citu vielu trūkuma. Tas noved pie skrimšļu ieplaisāšanas, bet diski vairs nespēj amortizēt slodzi uz mugurkaulu. Tā arī sākas pastāvīgas sāpes mugurā.

Ja šo procesu nekontrolē, tad osteohondroze turpina progresēt un rada komplikācijas, piemēram, starpskriemeļu diska trūci, kas savukārt izraisa traucējumus muguras smadzeņu segmentos, pasliktinās asinsrite, tajā skaitā — iegurņa orgānos. Tas arī ir galvenais iemesls iekšējo orgānu darbības traucējumu attīstībā, kā arī impotences un neauglības gadījumos.

Impotences attīstību vīriešiem, izņemot traucējumus fiziskā līmenī, veicina arī psiholoģiskais faktors. Katram normālam, pilnvērtīgam vīrietim pat vienas reizes neveiksme seksuālajā dzīvē kļūst par drāmu — turklāt nav svarīgi, ka to izraisījusi osteohondrozes, radikulīta vai citu muguras sāpju iemeslu saasināšanās.

Vīrieši sāk izjust erekcijas grūtības pie kakla vai jostas daļas osteohondrozes. Taču katrā gadījumā patoloģija attīstās pēc sava mehānisma.

Kakla osteohondroze…

Sieviešu un vīriešu neauglība kā osteohondrozes sekas…

Jostas daļas osteohondroze…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja ANITA PLĒSUMA

 

 

 

 

Šokolāde — dievu ēdiens

Šokolāde ir viena no populārākajām baudvielām. Bet bauda savukārt ir viena no tām izjūtām, kas padara dzīvi jaukāku un interesantāku. Ja agrāk uzskatīja, ka šī saldā masa ir viens vienīgs kaitējums veselībai un apdraudējums figūrai, tad šobrīd šis ieskats tiek «apgāzts» — tikai ar vienu iebildi: ja šokolādi lieto saprāta robežās. Tad šokolādi var uzskatīt par vērtīgu uzturvielu, kas turklāt ir arī veselīga.

Kā vēstī dažādi izziņu avoti, šokolādes galvenā izejviela ir kakao sviests, ko iegūst no kakao koka. Tā auglī, kas pēc formas līdzīgs melonei, ir 40-60 sēklu. Šokolādes raksturīgā smarža rodas, pupiņas nostāvinot, — tās uz vienu nedēļu atstāj ar banānu lapām pārsegtā grozā. Kad kakao pupiņas nostāvējušās un saulē izžāvētas, tās iztīra un grauzdē, tad atbrīvo no čaulām, samaļ un presē, iegūstot kakao sviestu. To samaisa ar cukuru, un augstā temperatūrā karsējot iegūst šokolādi. Pārpalikušo masu samaļ vēlreiz un iegūst kakao pulveri, ko izmanto šokolādes izstrādājumu pagatavošanai.

Šis produkts satur 20% olbaltumvielu, 10-20% tauku, 38% ogļhidrātu, līdz 0,8% kofeīna un citas vielas. Kakao pulvera enerģētiskā vērtība ir 434 kalorijas…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja KARLĪNE RUŅĢE

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Skaistuma noslēpumi iz vecmāmiņas «pūra lādes»

Lieto ķiploka sulu, ja ilgāk gribi izskatīties jauns.

Lielisku fizisko formu atgūsi, ja katru rītu pirms ēšanas izdzersi 1 glāzi nostāvējušos ūdens ar 1 citrona sulu un nedaudz sāls.

Veselīgu izskatu veicina piparmētru tējas dzeršana brokastīs.

Tīra sejas āda iegūstama, ja dzer daudz svaigu gurķu sulas.

Brīnišķīgi mīkstu un skaistu ādu iegūst, ja seju vairākas reizes dienā mazgā ar 1 ēdamkaroti glicerīna, medus un citrona sulas sajaukumu 1 litrā silta ūdens.

Sausu ādu nekad nedrīkst pūderēt, citādi tā sasprēgā, kļūst grumbaina; tā vietā lieto kādu nespīdīgu krēmu.

Taukaini spīdošu ādu uzlabo, mazgājot to karstā ūdenī un uzliekot sejai karstas kompreses sutināšanai; palīdz arī spirta atšķaidījums; dienā taukus noņem un seju viegli nopūderē…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Sagatavoja ella brune

Pakavs aizsardzībai

Jau izsenis viens no pazīstamākajiem veiksmes talismaniem ir zirga pakavs. Jau senatnē ļaudis zināja neapstrīdamas zīmes, proti, ka uz ceļa atrasts pakavs sola laimi jūsu mājās un veiksmi naudas lietās. Taču būtu lieki cerēt, ka pakavu, uz ceļa vai citur pakritušu, tik viegli atradīsim mūsdienās. Tieši tāpēc tā simbolisks atveids tik plaši tiek izmantoti rotaslietu izgatavošanā — kā piespraudes, kuloni, kaklasaišu spraudes, auskari vai kādi vienkārši suvenīri. Izejmateriālam, no kura izgatavots pakavs, gan ir būtiska nozīme. Dekoratīvajam piederumam jābūt no zelta, sudraba, dzelzs vai vara. Pielietot šādu talismanu var dažādi, atkarībā no tā īpašnieka vēlmēm un vajadzībām, un, protams, ticības pakava iedarbības spēkam.

Piemēram:

Pakavs, kas piestiprināts virs durvīm ar atvērumu uz augšu, pasargā māju no ļaunuma.,,

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja Ilma Pļava

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt