Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111214

 

Žurnāls 2017-14

Žurnāla «Zintnieks» 14.numurā lasiet:

  • Augusta astroloģiskais fons (Lana Lapiņa)
  • Čeku dedzināšana (Akvelīna Līvmane)
  • Sabiedrība jūk prātā? (Terēza Laube)
  • Saules gaita debess lokā… (Anita Plēsuma)
  • Kas ir Dzimtene? (Valdis Šteins)
  • Vai latvieši ir pagāni? (Daila Rotbaha)
  • Strīķciems (Elmārs Šmelte)
  • Pārslēgušies dzīvei SAVĀ pļavā. Saruna ar Lauri un Arnitu Daņiloviem (Līna Krastiņa)
  • Katrs pieder kādai dzimtai (Ligita Ābolniece)
  • Mistiskais purvu vilinājums (Normunds Smaļinskis)
  • Dabas dziedinošie aromāti (Daiga Blicava)
  • Es esmu sava Ceļa pašā sākumā… (Saruna ar dziednieku Mārtiņu Liukišs)
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Ēģiptes faraoni (Guna Petaja); Puķu mistika (Georgs Pains)
  • Ko pirksti stāsta par raksturu? (Viktors Dukis)
  • Izliksim kārtis! (Miķelis Daniels)
  • Vēstules!
  • Pareģi un pareģojumi (Viktors Dukis)
  • Sniedz roku draugs: Dzīvot savu ne bērnu dzīvi! (Valda Dimante); Kas pilnai laimei vajadzīgs (Ella Brune); Tests. Pazīsti sevi? (Maija Krumte), Iepazīsimies!
  • Laimes punkts (Dins Rūtenbergs)
  • Mazgāties bieži… vai nē? (Beatrise Neimane)
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: AUGUSTS — lunārais mēnesis veselībai, pirtij un sapņiem; Labvēlīgie laiki skaistuma kopšanai; Badošanās laiki; Andra Rača Čika laiki
  • Diēta vairogdziedzerim (Daiga Blicava)
  • Dadzis — Eiropas žeņšeņs (Evita Brunevska)
  • Mans veselīgais ēdiens: Dziedina meža ogas (Kārlis Pakalns)
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Attīroši skrubji sejai (Maija Krumte); Cik daudz atdzesē vīnu? (Daina Ārena); Maisiņi zem acīm (Liene Samtiņa)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Ja iedzēlis kukainis (Agate Rinda); Kā spēcināt organismu (Anda Šteinharde); Jāņogu liķieris (Anda Šteinharde); Jāņogu vīns (Anda Šteinharde); Ķiršu vīns (Anda Šteinharde)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Čeku dedzināšana

       Japāņu pētnieks un domātājs Masaru Emoto apliecina, ka Visuma pamatā ir divi jēdzieni — mīlestība un pateicība, un tie apliecina Radītāja labvēlību. Vārdi ir enerģija, enerģija ir vibrācija, vibrācija ir dzīvība. Čeku dedzināšanas laikā, patiesi pateicoties par doto iespēju iztērēt attiecīgo summu, ir jāatver sava sirds mīlestībā un, savienojot rokas lūgšanu pozā pret krūtīm, saviem vārdiem jāizsaka lūgums, lai attiecīgā summa atgrieztos (ja pietiek ticības un pārliecības, var lūgt, lai nauda atgriežas desmitkārtīgi vai pat vēl vairāk).

Čeku dedzināšanas datumi: 01.08. no plkst. 16:20 līdz 02.08…

  (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sabiedrība jūk prātā?

       Vai mūsu valsts sabiedrība jūk prātā? Vai «cilvēciskums» un «sapratne» kļuvuši par neiztulkojamiem svešvārdiem? Vai Naudas kungs Velna izskatā kļuvis par vienīgo valdnieku — pār cilvēku prātiem un miesām? Nu, jā…

       Hipokrāta zvērests tāds tukšu vārdu savirknējums vien ir. Lai tie cilvēki mirst, lai ātrāk izmirst! Ir taču konstatēta planētas Zeme pārapdzīvotība. Tad nu kaut kā jāizgrozās, kaut kā jāizdzīvo — kas to nemāk, tas tad arī lai iet tajā nebūtībā.

       Tik skarbi sāku savas pārdomas. Tas tāpēc, ka sāp. Sāp fiziski un sāp garīgi. Starp streikiem un prasībām nekur taču nepavīd līdzcietība, sapratne, slimnieks. Vai tad starp mums nav neviena tik gudra cilvēka, kas norādītu ceļu vai vismaz taciņu, kā stimulēt mediķus, uzturot vienkāršo tautu pie dzīvības? Kur paliek 100 gudrās galvas, valdība, neskaitāmās organizācijas? Varbūt Latvijai draud pārapdzīvotība…? Vai mūs jānomērdē, lai ienāktu jaunas «asinis» — dzeltenas, melnas, pelēkas? Un, ja to būs par daudz, tad atkal mediķi (cilvēcisko miesu un garu pārvaldītāji) streikos?

       Modes lieta — streiks — taču nav izeja no strupceļa! Manuprāt... Vajadzētu reiz likt galvas kopā un izdomāt, ar ko un kā aizstāt šo modīgo lietu — streiku. Cietēji allaž nav vis augsti stāvošie, bet gan vienkāršā tauta, kurai kaut kā un kaut kur jāizdabū receptes pat dzīvību uzturošām zālēm.

       Piedodiet, mediķi, bet varējāt gan būt oriģinālāki naudas sadabūšanai — ne uz slimnieku rēķina. Vai tad nav nevienas citas idejas? Laiku laikos ir «slaukti» tautu vienkāršie cilvēki, bet naudīgos tas nav skāris. Bet izskatās, ka nu Naudas kungs atkal uzlicis savas ķetnas uz  it visiem vienkāršajiem cilvēkiem, kas saslimuši. Diemžēl gan materiālajā, gan garīgajā pasaulē...

       Naudīgie arī pie mums Latvijā spēj apmaksāt medicīnas pakalpojumus, un tas tiek darīts — par to paziņojuši paši streikotāji. Rietumu filmas par mediķiem ir skaistas, bet vai mēs pameklējam saknes šai speciālistu nesavtībai? Tā ir veselības apdrošināšana, tātad — nauda. Vai mums visiem tās pietiek?

       Bet, tā kā Daba necieš, ka tai kā zirgam liek laužņus mutē (lai vieglāk vadīt un valdīt, jo sāp taču), tad tā protestē — savā veidā, protams. Un sākas karš… Graujošs, pazemojošs, iznīcinošs… Varbūt beidzot jāsāk domāt un analizēt? Vai tad nevajadzētu palauzīt galvas un parakņāties ļoti, ļoti naudīgo (arī valdības vīru un sievu) kabatās? Smuki tas, protams, nav, taču, ja tauta cieš un izmirst, bet ļoti, ļoti bagātie — galvenokārt pie varas tikušie, izliekas neko neredzam un necenšas piepalīdzēt neveiksminiekiem, ir nosodāma rīcība. Diemžēl.

Jā, Dievs to redz. Un kāda būs Viņa reakcija? Tagad vai kaut kad vēlāk. Un kā ar sirdsapziņu? Varbūt pienācis laiks to pamodināt.

TERĒZA LAUBE

 

 

 

 

 

 

 

 

Kas ir Dzimtene?

       Mēs, kuri esam dzīvojuši komunistu iekšējās okupācijas apstākļos, labi zinām mītu par mazo un lielo Dzimteni. Mazā — tā bija Latvijas PSR, un, ja jūs LPSR saucāt par Dzimteni, tad vārds «Dzimtene» bija jāraksta ar mazo burtu — «dzimtene».  Bet, ja rakstījāt par PSRS kā Dzimteni, tad vārds «Dzimtene» jāraksta ar lielo burtu. Dzimtene — tas, protams, bija ne tikai vārds, bet jēdziens ar dziļu ideoloģisko jēgu. Visur, kurp devās padomju cilvēks, visur bija viņa «Dzimtene», tātad šis jēdziens kalpoja tautu asimilācijai, padomju tautas (Homo Sovieticus) veidošanai, kolonizācijai, tautu pārvietošanai  un impēriskā patriotisma audzināšanai.

       Šobrīd, kad dzīvojam neokomunistu laikos un atrodamies citā impērijā, kuru sauc par Eiropas Savienību, tad vairs nav vispār šī jēdziena «dzimtene» — ne ar lielo, ne mazo burtu. Tagad tiek veidota eiropieša identitāte un pasaulieša jeb globālieša identitāte. Visām rasēm saplūstot, izveidosies brūni cilvēki — tad dzimtene būs Pasaule. Neokomunistu idelogi pie eiropieša un pasaulieša dzimtenes jēdziena strādā ļoti rūpīgi. Viņi pat jēdzienu TAUTA ir aizstājuši ar jēdzienu kopiena. Tas arī nav slikts jēdziens, jo viensētu grupā, ciemā, daudzdzīvokļu namā dzīvojošos mēs saucam par Kopu (lietojam jēdzienu «Kopas tiesības»), bet ciemsētā, ciematā un mazpilsētā iedzīvotājus mēs saucam par Kopienu, kā kaut ko plašāku par Kopu. Kopai un Kopienai ir sava paš-pārvalde, sava iekšējā dzīve — sadzīvē sakām kaimiņu būšana. Pilsētā un novadā dzīvojošajos jau vairs nav tādas iekšējās sadzīves, un viens otru pat nesveicina, garām ejot. Laukos visi sveši cilvēki viens otru sveicina! Pilsētas un novada iedzīvotājus jau vairs neviens nesauc par Kopienu, kur nu vēl valsts vai Eiropas mērogā! Bēdīgi slavenais nosaukums Eiropas Kopiena nav nekas cits kā neokomunistu, internacionālistu, interkulturālistu, globālistu izgudrojums, kuru kā papagaiļi atkārto eirokangari un amerokangari…

  (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Dr. VALDIS ŠTEINS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārslēgušies dzīvei SAVĀ pļavā

Līdz ar LAURI un ARNITU DAŅILOVIEM telpā ienāk neparasts gaišums un miers. Kā no citas planētas nokrituši. Kā no cita laika atnākuši. Un tādi viņi būtībā arī ir. Šambungu dvestie. Noslēguši visas saistības ar pilsētu un tās diktētajiem noteikumiem, viņi jau gadu dzīvo skaista Latgales novada skaistā pļavā pie skaista ezera. Viņu mērķis nebija nedz aizmukt no sabiedrības, nedz nostāties pret sociālo nosacītību — Lauris un Arnita vienkārši gribēja turpināt iet savu ceļu ĪSTI. Saprast, kas viņiem patiesi nepieciešams, atteikties no visa liekā, bet galvenais — atrast atbildes uz pašu uzstādītajiem jautājumiem: Kas es esmu? Kur es esmu? Kāpēc es esmu? Četru mēnešu laikā viņi uzcēla SAVU māju no tā, ko atrada dabā — malkas, kārklu krūmiem, māla, smiltīm, ūdens, zāles... Arī no pašu dvēseles, gara un miesas varēšanas.

Šambunga ir Laura un Arnitas pašu radīts vārds un vienlaikus arī viena no viņu dzīves līnijām. Lauris gatavo šamaniskās spēka bungas no īstas ādas, un kopā ar tām viņi abi dzied, dziedina, piedalās dažādos rituālos un pasākumos, sevi un citus pavada CEĻOJUMOS. Laura un Arnitas DZĪVE rit DABĀ, izzinot un pieredzot abu likumsakarības un kopsakarības. Te vairs nav ne miņas no teorijas un šķituma, bet tikai pašu PIEREDZE.

 

— Ko darījāt, pirms pagriezāt muguru pilsētas dzīvei?

     Arnita: Runā, ka līdz 40 gadiem cilvēks iepazīst materiālo pasauli. Es to varu apliecināt, ka tā tika izpētīta pēc pilnas programmas — darbs, karjera, attiecības visos to veidos. Pēc tam pati dzīve cilvēku sāk virzīt augstāk, dziļāk, liek iepazīt sevi, un viņš tam ļauj notikt, jo iekšēji pēc tā jūt nepieciešamību.

     Lauris: Dzīve dažkārt liek pārslēgties. Ja tas notiek, cilvēks turpina dzīvot pilnvērtīgi, sāk iedziļināties notiekošajā, to izprast. Ja nenotiek, viņš sāk velties atpakaļ — dara to, ko jau zina, atgriežas tajā, kam jau ir izgājis cauri. Vai arī ļaujas inercei, un cik davelk, tik davelk — viens līdz 50, cits 60, kāds līdz 80 gadiem. Tomēr mudinājums domāt par pasauli tālāk un plašāk ir visiem cilvēkiem, tikai ne visi saprot — tas ir vecums, kas liek to darīt, vai laiks, kas min uz papēžiem vai velk aiz deguna. Līdz šim ir daudz darīts, domāts, meklēts, baudīts, dzīvota parasta, ikdienišķa dzīve.

       Man pirmais darbs jau kopš 13 gadiem bija klūdziņu pīšana. Tēvs ierādīja, papildus mācījos Ogres daiļamatniekos. Skolas laikā, ejot uz dzimšanas dienām, jubilāram vienmēr tika groziņš, arī skolotājām visos svētkos. Tas gan nenozīmē, ka klūdziņu pīšana man traucēja bumbu uzspēlēt. Vēlāk studēju Lauksaimniecības akadēmijā zootehniķos. Čaļi neticēja, ka māku pīt. Teicu: «Saderam, līdz rītam groziņu uzpīšu!» Tad ciemos atnāca citi čaļi, gribēja kārtis spēlēt. Es sēdēju uz ķeblīša un pinu, viņi gaidīja, kamēr pabeigšu.

       Pēc 2.kursa tiku iesaukts armijā. Pārnācis mājās, apprecējos. Sievasmāte bija zobu tehniķe, un es aizgāju mācīties Medicīnas koledžā. Pats smēju: kāda starpība — zootehniķis vai zobu tehniķis, jo cilvēka anatomija tāda pati kā zirgam vai govij. Tāpēc lekcijās varēju sēdēt, rokas kabatās salicis. Kamēr mācījos, naudu pelnīju ar klūdziņu pīšanu. Tagad no tām pinu arī velosomas — gan uz stūres uzkaramas, gan plecā uzmetamas, bet tādas nopīšana jau prasa divas dienas. Tad vēl apdarei kāds smuks ķeburs jāuzpin.

      Zobu tehniķa karjera man bija veiksmīga — zobu protēžu laboratorijas vadītājs vienā poliklīnikā, tad Stomatoloģijas institūtā, vēlāk konsultants ARSā. Kopā ar labākajiem dakteriem sākām zobu implantēšanu, starp maniem pacientiem ir Latvijā labi zināmi cilvēki. Skatos uz savu darbu — viņu lielisko smaidu žurnālos, un priecājos…

— Kā saprast — dzīvojām aizkartē?

     Lauris: Vigvams atradās nevis uz Latvijas valsts mežiem piederošas, bet privātīpašumā esošas zemes, kuru īpašnieki nekādi nevarēja sadalīt, gaidīja, kad cena mainīsies, gruntīgs pircējs uzradīsies. Tāpēc zemes pleķītis apkārtnes kartē nebija izcelts, un mēs smējām, ka dzīvojam aizkartē. Tāds tas palicis joprojām, uz to var aiziet pa ārpus kartes iezīmētu taciņu.

Arnita: Pokaiņu periodā Lauris pa vigvamu daudz dzīvojās viens, es viņam pievienojos nedēļu nogalēs. Tad mums vēl bija atkāpšanās variants — man darbs un dzīvoklis Rīgā…

— Cik trakam jābūt cilvēkiem, lai pamestu visas ērtības! Pa krānu tek silts ūdens, ir centrālapkure, RIMI, aptieka un frizētava aiz stūra, un turpmāk dzīvotu vigvamā!

     Lauris: Mēs dzīvojam ačgārnā pasaulē, visi esam atdarinātāji. Esmu atskatījies un atklausījies visādos Meistaros, Gaismas nesējos — tas nav īsti. Īsti ir tikai tad, ja tu to, ko stāsti, arī dari, tā dzīvo, un tas nav bizness, peļņa, nodarbe. Latgalē dzīvojot, mums nav tevis minēto ērtību, un mēs pēc tām neizjūtam nekādu vajadzību, jo visu uztveram savādāk. Mums tagad šķiet, ka jābūt trakam, lai to visu lietotu. Mēs ar Arnitu gribam dzīvot pa īstam.

     Arnita: Tas nenozīmē, ka gribējām aizbēgt no visa, kādam kaut ko pierādīt. Arī ierastajai dzīvei pretējā galējībā — viss tikai ekoloģisks, dzīvojam askēzē — negrasījāmies mesties. Mēs tikai izkāpām laukā no iepriekšējās dzīves standartiem, pieņēmumiem, likumiem, lai saprastu, kas no tā visa ir vajadzīgs tev pašam un kas — nav…

— Lauri, tu sevi sauc par šamani un dziednieku. Sajūti sevī šādas spējas?

      Lauris: Es sevi nesaucu ne par vienu, ne otru — tā mani nodēvējuši tie, kuru internetā ielikto informāciju izlasīji arī tu. Arī astrologa birka man piekarināta. To visu salasījušies, cilvēki, tostarp tavi kolēģi, ierodas pie manis un uzdod dažādus jautājumus, bet man uz tiem ir grūti atbildēt. Es varu pastāstīt tikai par savu dzīves filozofiju, savu pieredzi, saviem mehānismiem, kā es līmēju kopā pagātni ar tagadni, un kā tā rezultātā rodas jušana par nākotni, kā kodēju informāciju. Paiet pusstunda, kamēr iestāstu, ka es esmu Lauris, un nekas cits, un ka stāstus par citu nozelētām pieredzēm no manis lai negaida.

      Arnita: Priekš tādiem stāstītājiem mēs, kā paši smejamies, jandalējam, tiranizējam un figurējam.

      Lauris: Priekš tiem, kas kaut ko gudri kārto, bet paši nezina — ko, mēs jandalējam — viņu sakārtoto izjaucam. Priekš tiem, kas domā, ka zina, ko kārto, mēs tiranizējam — izjaucam jau zināmu kārtību, bet priekš tiem, kas tiešām saprot notiekošo, mēs figurējam — vienkārši dzīvojam. Tomēr tie, kuriem mēģinu ieborēt, ka esmu parasts cilvēks, pēc sarunas man, vienalga, piekabina šamaņa vai dziednieka nosaukumu. Ko darīt — neko, neiešu taču protestēt. Ja manī spējas pamanītu, novērtētu tauta, un pasludinātu mani par šamani vai zintnieku — agrākos laikos tieši tā arī notika, tad cita runa. Bet spējas parādās tikai rezultātā — dzīvē realizētajā. Tām nav ne mazākā sakara ar teoretizēšanu, mācīšanos dziednieku skolās, divu dienu meistarklasēm, kādas tagad modē. Man gan arī ir kaudze dažādu sertifikātu, bet es pat nezinu, kurā mapē tie iegrūsti, un vienīgā informācija par mums ir mājaslapā. Nekādu linku nav, feisbukā neesam. Savu vizītkarti iedodu cilvēkam rokās — pēc tam, kad esmu ieskatījies viņa acīs, bet salonos tās nestāv un uz ielām dāļātas netiek…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

LĪNA KRASTIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Katrs pieder savai dzimtai

Man bija izdevība noklausīties psiholoģijas maģistres Initas Zarkevičas lekciju «Dzimtas koka dziedināšana».  Lekcija radīja daudz pārdomu un pavēra iespējas uz savu dzimtu palūkoties ne ar psiholoģes, bet savām acīm.

«Dzimtas koks ir ļoti būtiska lieta. Bībelē Jēzus Kristus dzimtas koks ir aprakstīts gan Mateja, gan Lūkas evaņģēlijā. Tas nav maznozīmīgs,» sacīja psiholoģe. Priekšlasījumu viņa iesāka ar atbilstošu Jāzepa Osmaņa dzejoli, no kura dažas rindas citēšu:

Vecomāt, vecomāt, saki, mīļā, labā,

Vai ir labi tikai man,

vai būs labi abām?

Kad es tevim pieglaužos,

skaidri jūtu,

Ka bez tevis man ļoti slikti būtu.

Ja man tevis nebūtu,

ai, kā man tevis pietrūktu!

 

«Katrs no mums pieder kādai dzimtai. Divām dzimtām — tēva un mātes. Ejot dziļāk, divām vecotēvu un vecomammu dzimtām. Tā izveidojas mūsu lielā dzimtas koka milzīgās saknes. Aiz mums aug mūsu zari — jaunākās paaudzes. Lielā mērā tas, kas notiek ar mums, ietekmē viņus. Mēs esam stumbrs starp saknēm un zariem, starp ziediem un augļiem. Un tikai no mums ir atkarīgs, vai mūsu ziediem un augļiem būs enerģija, spēks, iespēja un vēlēšanās. Mēs visi esam iekļauti vienā sistēmā, un mūsu līdzība ir apskatāma visplašākā kontekstā. Mēs neviens neesam vientuļš, bet ar neredzamām saitēm kā diedziņiem saistīti viens ar otru. Šī saistība eksistē neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies, vai neapzināmies. Iedarbība var būt gan pozitīva, gan negatīva. Pozitīvā iedarbība ir enerģija un spēks. Negatīvā — sliktas izvēles, nespēja tās izdarīt, grūtības pieņemt lēmumus, pretrunīgas sajūtas par kaut kādām lietām un galējos gadījumos arī slimības.»

 

Mums ir spējas kaut ko radīt

«Mēs visi esam Dieva radīti pēc Viņa tēla un līdzības un apdāvināti ar spēju radīt ne tikai fiziski, bet arī ar vārdu, ar domām… Šobrīd tas vairs nav ezotērisks atklājums, jo skaidri un saprotami kvantu zinātne un arī medicīnas nozare pierāda, ka domas spēj mainīt pat mūsu ķermeņa temperatūru. Iedomājieties, cik mums ir milzīgas spējas kaut ko radīt! Tajā, ko mēs izvēlāmies radīt, lielu ietekmi atstāj tas, kas nāk no mūsu pieredzes. Tas, kādas ir mūsu dzimtas saknes. Mēs iegūsim pozitīvas saites no savas dzimtas tad, ja šīs saites būs tīras.»…

 

Mīlestība — dzimtas saišu tīrība…

 

Meditācija — «ieiešana» dzimtas stumbrā

Lektore mūs veda iztēles ceļojumā. Vispirms vajadzēja ērti apsēsties, lai kājas aizsniedz zemi un mugura ir taisna. Trīsreiz ieelpot, aizvērt acis un meditēt.

«Iedomājieties, ka esat pilni ar ūdeni. Cilvēkā ir apmēram 89% ūdens. Jūs esat savienoti ar debesīm caur galvas avotiņu. Ķermenī ūdens ir iekrāsojies, tas ir jāattīra. No debesīm caur avotiņu pa visu ķermeni līdz kājām plūst tīra Dievišķās gaismas straume un mūs attīra. Viss negatīvais izplūst ārā. Iedomāsimies, ka mūsu sirdī ir durvis. Atvērsim tās!...

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja LIGITA ĀBOLNIECE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Es esmu sava Ceļa pašā sākumā…

Izrunājot vārdu dziednieks, vairumam no mums iztēlē uzaust jau gados paveca, sirma vīra tēls vai vieda kundzīte ar galvā uzsietu lakatiņu. Grūti iedomāties un iztēloties dziednieku kā gados jaunu cilvēku, kurš gluži nesen pametis skolas solu. Tomēr katrs dziednieks reiz bijis pavisam jauns un atradies sava Ceļa pašā sākumā, kārs pēc jaunām zinībām, ar tieksmi palīdzēt tiem, kuriem veselība varbūt sākusi klibot vai aizgājusi neceļos. Tieši tāds ir satiktais Mārtiņš Liukišs — nedaudz kautrīgs, nedaudz sevī noslēdzies, bet ar lielu apņēmību iet tieši šo Ceļu, kurā varētu palīdzēt citiem visdažādākajos veidos. Viņš saka, ka nevēloties kā īpaši reklamēties, jo par dziednieku sevi vēl nesaucot, esot daudz kas jāmācās un jāapgūst. Tomēr apņēmība un izdarītā izvēle, šķiet, nav vienkāršs mirkļa impulss, jo Mārtiņš šoruden nolēmis pavisam nopietni padziļināt savas esošās zināšanas un apgūt daudz ko jaunu kādā no mūsu dziedniecības skolām. Viņš vairākkārt uzsver, ka šobrīd ir tikai sava Ceļa pašā sākumā.

 

— Mārtiņ, vai vari konkretizēt sfēru, ar kuru vēlies turpmāk nodarboties, kādu profesiju esi izvēlējies?

— Tā pavisam noteikti ir tautas dziedniecība, kā mēs to ikdienā mēdzam dēvēt. Esmu jau pamēģinājis sevi šajā sfērā — pieprotu strādāt ar cilvēka kaulu sistēmu, ja bijušas kādas traumas vai deformācijas. Esmu jau to darījis, bet tādu pilnīgu un galīgu izvēli izdarīju pirms laba laika. Vispār esmu ļoti nopietni nodarbojies ar sportu — basketbolu, esmu pabeidzis Cēsu sporta skolu. Esmu pamēģinājis sākt nodarboties ar visai dažādām lietām, taču dzīvē sanāca tā, ka agri vai vēlu nokļuvu strupceļā, un radās dažādas problēmas. Lai noskaidrotu, kāpēc tā, gāju pie astroloģes. Viņas teiktajā izskanēja, ka zvaigznes norādot man kā darbības sfēru to jomu, kura saistīta ar cilvēka veselību un atveseļošanu. Tā kā mana mamma Sanda Keiša ir dziedniece, viņas kolēģis Mārtiņš Rode, kuru var pamatoti uzskatīt par autoritāti šajā jomā, arī atzina, ka varu tālāk iet tieši šajā virzienā…

— Ko nozīmē, kā tu saki, kārtot kaulus? Ko tu tieši dari?

— Viss notiek ar domas spēku. Es vizualizēju to, kāds izskatās vesels kauls un vesela visa tā sāpošā vieta, un tad turp virzu savas domas, uzliekot tur virsū arī savu roku. Vizualizēju, ka notiek strauja kaulu atjaunošanās, un tieši tā tas notiek. Tā grūti aprakstīt un izstāstīt tās sajūtas, kuras rodas, to darot. Tas nebūt kopumā nav vienkārši, tāpēc arī nopietni apsveru domu rudenī iesākt mācības vienā no mūsu dziedniecības skolām. Paralēli tam es katru dienu cenšos padziļināt savas zināšanas šajā virzienā. Daudz mācos arī no jau pieredzējušiem dziedniekiem. Lasu par cilvēka anatomiju, nervu sistēmu, asinsvadu sistēmu, nemitīgi uzzinu daudz jauna. Kādu laiku arī mācījos Latvijas Sporta akadēmijā, tur bija anatomijas kurss, un es ļoti ātri apguvu visu un sapratu to. Man tas viss ir palicis galvā, šīs lietas bija ļoti viegli mācīties, ātri visu apguvu. Tomēr, tur mācoties, es sapratu, ka tas nav gluži mans ceļš, ir jāiet nedaudz citā virzienā — tā kā es daru to tagad. Man ir jāpalīdz cilvēkiem. Tā ir tāda sirdslieta, kura man patīk, un tur pat nav jāmeklē nekāda īpaša vai papildus motivācija. Tu ej un dari, un tev sanāk. Viss! Ja dara to, kas nesaista dzīvē, tad dzīvē laimīgs nebūsi. Ir jāatrod tas, kas dara prieku, lai nebūtu ar negācijām katru dienu jāiet uz darbu un jādara tas, kas patiesībā nepatīk. Laimīgs ir tas cilvēks, kurš dara to, kas viņam patīk. Ja viņš dara to, kas ir viņa sirdslieta. Esmu izlēmis, ka palīdzēšu turpmāk cilvēkiem, tas ir simtprocentīgi!...

— Vai esi šobrīd domājis, kāda būs tava tālākā dzīve — darbs, ģimene, bērni, varbūt tālāka paša attīstība? Kā dzīvi tavā 20 gadu vecumā uztver tu pats un varbūt pat tava paaudze? Šobrīd ir konkrēti plāni?

— Jā, esmu par to nedaudz domājis — kā pelnīšu iztiku, kāda varētu būt ģimene un viss pārējais. Tā īsti līdz galam gan vēl viss nav pārdomāts un izdomāts. Es vispār neesmu cilvēks, kas varbūt domā par tālu nākotni, es vairāk dzīvoju tieši šodienā. Domāju, ka tad, kad man būs 25 gadi, tad jau būs konkrētāks skatiens uz dzīvi, tad būs skaidrs, kas un kā jādara tālāk…

— Ir dziednieki, kas teic, ka nogurst darbā ar cilvēkiem un tad viņiem vajag atgūt zaudēto enerģiju dabā, pie kāda koka vai kā citādi. Kā ir ar tevi? Nogursti strādājot?

— Jā, reizēm dziedinot kaulus, aiziet daudz enerģijas un varbūt pēc tam jūtos nedaudz miegains. Taču tā enerģija ļoti ātri atnāk atpakaļ, es varu darīt jebkuru ikdienišķu lietu un ātri atjaunot savus enerģijas krājumus. Ir tā, ka pēc diviem vai trijiem cilvēkiem nejūtos noguris, bet ja iznāk pastrādāt ar sešiem vai septiņiem pēc kārtas, neliels nogurums ir jūtams. Taču enerģija ātri atgriežas, un man nav jāiet dabā pie kokiem vai ūdeņiem atjaunot savus enerģijas resursus. Varbūt tas tāpēc, ka esmu jauns un sportisks, jaunam daudz enerģijas, un tā ātri atjaunojas…

— Kādas spējas vēl sevī esi atklājis?

— Man ir laba intuīcija un es jūtu daudzas lietas, to varētu nosaukt par sava veida gaišredzību. Pirmā doma, kura man atlido, atbildi meklējot uz kādu noteiktu jautājumu, parasti izrādās pareizā. Tā mēdz būt gandrīz nekļūdīga, jo neuzskatu, ka kāds būtu vienmēr nekļūdīgs par visiem 100%. Tā ir tāda īpatnēja iekšējā sajūta, kuru ar vārdiem grūti aprakstīt. Varbūt to var nodēvēt par manu priekšnojautu. Man ir bijis tā, ka pēkšņi negribas iet ārā kaut kur no mājas vai otrādi — ir gribējies no kaut kurienes ātri doties mājup. Pēc tam ir izrādījies, ka esmu pareizi darījis, kaut kur neiedams vai ātri atgriežoties savās mājās. Man reizēm cilvēki ir uzdevuši jautājumus par savu ģimeni — vai būs bērni, kā risināsies tālāk kādi notikumi. Un jāsaka, ka atbildot uz šiem jautājumiem, līdz šim neesmu kļūdījies. Reizēm vecākus interesē, vai viņu bērni precēsies, cik viņiem būs bērnu. Ir bijuši jautājumi par īpašumiem. Tā ir tāda īpaša sajūta, kad atnāk atbilde. Patiesībā, šīs spējas laikam atnākušas no vecvectēva brāļa, kurš arī esot kādreiz ar dziedināšanu nodarbojies. Bet mēs ģimenē par šo faktu uzzinājām tikai pirms apmēram 3 gadiem. Acīmredzot tās ir pārmantotas spējas, savādāk to izskaidrot laikam nevar. Tai pat laikā atrast kādu dziļāku un izsmeļošāku informāciju par šo atklājumu vismaz pagaidām mums nav izdevies atrast…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

NormundS SmaļinskIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ko pirksti stāsta par raksturu

Rādītājpirksts īsāks kā zeltnesis

Šādi cilvēki ir ļoti pievilcīgi un patīkami apkārtējiem. Viņi ir izlēmīgi, patīk riskēt, viegli atrisina dažādus sarežģījumus...

 

 

Rādītājpirksts garāks kā zeltnesis…

 

Rādītājpirksts vienāds ar zeltnesi…

  (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja VIKTORS DUKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

Pareģi un pareģojumi

Abdul-Bahā (1844-1921)

Gaišreģa Bahā-Ullāha vecākais dēls un sekotājs. Pēc tēva nāves uzņēmās pilnu atbildību par Bahā kustību, kurā darbojās kā šīs reliģiskās mācības interprets. Kļuvis pieaudzis, viņš šo ticības mācību izplatīja pasaulē no sava jaunā sēdekļa Karmela kalnā, Izraēlā. Tāpat kā tēvam, viņam bija plaša sarakste ar ticīgajiem un vienkāršiem interesentiem visā pasaulē...

 

Evangelina Adamsa (1865-1932)

Šo sievieti dēvē par Amerikas sieviešu kārtas Nostradamusu. Viņa šokēja Bostonas augstāko sabiedrību, uzsākdama astroloģes karjeru. Vēlāk viņa pārcēlās uz Ņujorku, kur 1914.gadā tiesā aizstāvēja astroloģiju, kā zinātni, uzstājoties pret tās interpretāciju kā parastu zīlēšanu. Tiesas lieta pret viņu tika ierosināta sakarā ar kādas pilsētas statujas sabojāšanu. Evangelina ierosināja astroloģiju pārbaudīt tiesā un savam advokātam aizstāvībai izmantot tikai horoskopu…

 

Adi Da Santoša (1939-2008)

 

Ambrozijs

 

Argati paredzējums

 

Šrī Aurobindo (1872-1950)

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja VIKTORS DUKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Laimes punkts

Mūsu organismā ir orgāns, par kuru ir ļoti maz kas teikts, bet to var pamatoti nosaukt par «laimes punktu». Tas ir aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss, kas atrodas krūšu kurvja augšējā daļā, tieši pie krūšu kaula pamatnes. Atrast to ļoti vienkārši: nepieciešams uzlikt divus saliktus pirkstus zem atslēgas kaula iedobes. Tā būs aptuvena aizkrūtes dziedzera atrašanās vieta. Savu nosaukumu aizkrūtes dziedzeris ieguva pateicoties tam, ka tas atgādina trijzaru dakšiņu. Tomēr tā izskatās tikai veselīgs dziedzeris — bojātam bieži ir tauriņa vai buras forma. Pagājušā gadsimta 60.gados zinātnieki saprata, ka aizkrūtes dziedzeris pieder pie galvenajiem imūnsistēmas orgāniem.

 

Aizkrūtes dziedzera funkcijas

Ilgtermiņa novērojumi liecina, ka no šī rozā dziedzera lielā mērā atkarīga cilvēka dzīve, it īpaši bērnu dzīve, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem. Aizkrūtes dziedzeris ir imūnsistēmas šūnu (limfocītu) paātrinājuma «skola», kas veidojas no cilmes šūnām kaulu smadzenēs. Pēc tam, kad imūnās sistēmas jaundzimušie «karavīri» parādās aizkrūtes dziedzerī…

 

Organisma atjaunināšana

Aizkrūtes dziedzera izzušanu ārsti sauc par kāpināšanu vai mainītu attīstību, lai gan dažiem cilvēkiem tīmuss pilnībā nepazūd — paliek neliels limfātisks un taukaudu klasteris. Grūti pateikt, kāpēc aizkrūtes dziedzeris dažiem cilvēkiem noveco un pazūd agrāk, bet citiem vēlāk. Varbūt tā ir ģenētiska nosliece vai arī atkarīgs no dzīvesveida...

 

Jaunības injekcija…

 

Dzīve pēc dziedzera izzušanas…

 

Kā stimulēt tīmusu?

Novājinātu dziedzeri var stimulēt ar vienkāršu metodi dažu sekunžu laikā.  Vajag 10-20 reizes ar savu roku paklauvēt dziedzera vietā. Šādu pieskaršanos veic viegli, ar pirkstu galiem. Tādā veidā varat dažu sekunžu laikā stabilizēt organismu un piepildīt to ar spēcinošu enerģiju. Bet šīs vietas berzēšana un glaudīšana iedarbojas relaksējoši.

Protams, var arī vienkārši uzlikt roku uz aizkrūtes dziedzera un ļaut enerģijai plūst. Šis ir vēl viens efektīvs veids dzīvības enerģijas atjaunošanai. Ja  regulāri, katru rītu stiprināsiet tīmusu un atkārtosiet šo procedūru vairākas reizes dienā, tad pēc neilga laika jutīsieties daudz spēcīgāks. Varat pievienot šim procesam arī afirmācijas, piemēram: «Man dota jaunība, veselība, skaistums!» Kad aizkrūtes dziedzeris ir aktivizēts, izjutīsiet prieku un laimi, «skudriņas visā ķermenī». Ja bieži pārņem nemiers, panika, stress — dariet to vairākas reizes dienā, un būs iespēja atgūt līdzsvaru dzīvē.

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DINS RŪTENBERGS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Diēta

Vairogdziedzerim

Vairogdziedzeris pieder pie iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, kas uztur visa cilvēka organisma tonusu. Šī orgāna veselībai nepieciešams:

svaigs gaiss;

pilnvērtīgs uzturs…

 

Tautas medicīnas metodes

Vairogdziedzera slimības saistītas ar nepietiekamu vai pārmērīgu šī orgāna hormonu izstrādi. Lai novērstu problēmas ar vairogdziedzeri, konsultējieties ar farmaceitu par lietošanu un izmantojiet šādus augus…

 

Ieteicamie produkti

Jūras kāposti satur jodu, kas nepieciešams pilnvērtīgai vairogdziedzera funkcionēšanai.

Jūras veltes (krabji, garneles) satur jodu un daudzus vērtīgus mikroelementus, stiprina vairogdziedzeri — tas ir tradicionāls ilgdzīvotāju uzturs…

  (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DAIGA BLICAVA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dziedina meža ogas

Meža avenes

Avenes satur cukurus, pektīnvielas, organiskās skābes, askorbīnskābi, C vitamīnu, B, P, E, A grupu vitamīnus, karotīnu, bioflavonoīdus, PP vitamīnu, miecvielas, ēterisko eļļu, krāsvielas, minerālvielas (magniju, nātriju, kāliju, kalciju, fosforu, jodu). Meža avenēs minerālvielu ir vairāk. Tās satur arī nedaudz salicilskābes, kurai piemīt antiseptiska, pretreimatisma, temperatūru pazeminoša un sviedrējoša iedarbība. Dzelzs šo ogu sastāvā ir 2-3 reizes vairāk nekā upenēs.

Avenēs ir sterīni, kas aizkavē aterosklerozes attīstīšanos. Kumarīns normalizē asinsrades procesus, samazina protrombīna līmeni. Tās labi noder kā profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanos. Folijskābe uzlabo asinsriti, pasargā no mazasinības un leikēmijas. Ogas saglabā dziedniecisko vērtību arī sasaldētā veidā. Aveņu lapām piemīt viegla asiņošanu apturoša īpašība, tāpēc noder mutes gļotādas slimību ārstēšanā. Lieto pret caureju. Kaltētas lapas izmanto kā atkrēpošanas līdzekli. Sasmalcinātus svaigus aveņu zariņus izmanto pret herpes vīrusu (aukstuma pumpām). Sakņu un ziedu novārījumu lieto ārīgi hemoroīdu, ādas un acu iekaisumiem…

  (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Kazenes

      Kazeņu lapas satur daudz A, C un E vitamīna, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, inozītu. Ogas izmantojamas svaigā, kaltētā un konservētā veidā, no tām gatavo ievārījumus, sulas, sīrupus un želejas, gatavo arī ogu vīnu. Kaltētas ogas var izmantot kā pārtikas krāsvielu.

      Kazenes stiprina kaulus, nervu sistēmu un sirdi, kā arī tās izmanto mazasinības ārstēšanā. Kazeņu sulu var lietot saaukstēšanās, bronhīta, augstas temperatūras, ginekoloģisku saslimšanu, ekzēmas, stomatīta un citu kaišu gadījumā. Ogas diabēta slimniekiem pazemina cukura līmeni asinīs un urīnā.

Kazeņu tēja bagātina organismu ar vitamīniem, kā arī nomierina un var palīdzēt bezmiega gadījumā. Tējas pagatavošanai izmanto jaunās lapas. Lapu un zaru novārījumu lieto pret dizentēriju…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja KĀRLIS PAKALNS

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Ja iedzēlis kukainis

Ja iedzēlusi bite vai lapsene,vispirms izvelk dzeloni,tad apziež ar mitru sodu vai smalku cukuru.Sāpes mazinās un uztūkums pazūd.

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Apkopoja AGATE RINDA

 

Kā spēcināt organismu

       Nepietiekama atpūta un pārmērīga slodze ilgstošā laika periodā bieži noved pie hroniska noguruma vai pārpūles. Tas nelabvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Tautas medicīna var piedāvāt daudz līdzekļu noguruma mazināšanai un organisma stiprināšanai. 

100 g savvaļas burkānu sēklu samaisa ar 500 g medus. Impotences, meteorisma un ēstgribas trūkuma gadījumā šo maisījumu lieto iekšķīgi pa 1 ēdamkarotei 2 vai 3 reizes dienā, 30 minūtes pirms un 1 stundu pēc ēšanas, uzdzerot siltu ūdeni.

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

 

Jāņogu liķieris…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Jāņogu vīns…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Ķiršu vīns…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Materiālus agatavoja ANDA ŠTEINHARDE

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt