Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

0102030405060708091011121415

 

Žurnāls 2017-8

Žurnāla «Zintnieks» 8.numurā lasiet:

  • Maija astroloģiskais fons (Lana Lapiņa)
  • Čeku dedzināšana (Akvelīna Līvmane)
  • Latviešu gara skaistums (Terēza Laube)
  • Saules gaita debess lokā… (Anita Plēsuma)
  • Dzīvot ar latviešu sauli sirdī (Velta Piliņa)
  • Ko svinam 4.maijā (Normunds Smaļinskis)
  • Zviedru laiki — zelta laiki? (Ināra Antone)
  • Mīlot cilvēkus, dabu un planētu Zeme. Saruna ar cigun instruktori, dziednieci, pedagoģijas un psiholoģijas maģistri LĪGU KOLNEJU (Antra Krastiņa)
  • Slimību cēloņi un afirmācijas (Ella Brunte)
  • SIA «ZINTNIEKS» visas sešas rokasgrāmatas sevis atveseļošanā ar tautas dziednieciskajiem līdzekļiem «Atveseļojies PATS!»
  • Fakti un dati par reliģijām (Viktors Dukis)
  • Pagātne, tagadne, nākotne (Pēteris Lejiņš (Daugavietis))
  • Neliels skats no malas uz onkoloģijas problēmām. Saruna ar ķīmijas zinātņu doktoru EDGARU ALKSNI (Normunds Smaļinskis)
  • www.zintnieks.lv
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Nejauši aizmirstie karavīri (Georgs Pains); Kad palīdz tas, kas kaitētu (Guna Petaja)
  • Tests. Tavs iekšējais spēks (Aigars Audins)
  • Vārdi materializējas (Karlīne Martinsone)
  • Mistiskā vieta — balkons (Daiga Blicava)
  • Vēstules!
  • Kas ir cilvēks? (Valdis Šteins)
  • Abonē žurnālu «Zintnieks»!
  • Sniedz roku draugs: Vai mīlestība pielīdzināma slimībai? (Dins Rūtenbergs)
  • Saules akmens — DZINTARS (Evita Brunevska)
  • Senā veselības ābece (Aigars Audins)
  • Kur mājās glabāt naudu? (Dins Rūtenbergs)
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: MAIJS — lunārais mēnesis veselībai, pirtij, sapņiem; Badošanās laiki; Akvelīnas Līvmanes labvēlīgie laiki; Andra Rača Čika laiki
  • Sāļi (Brigita Sokolova)
  • Pret reimatismu (Liene Samtiņa)
  • Mans veselīgais ēdiens: Pavasarī ēd redīsus!
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Cik ilgi gulēt? (Dina Berga); Kas ir halo? (Uldis Sējāns); Alpu vijolītes rada patīkamu atmosfēru (Ieva Pētersone)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Interesantas lietas
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Medus masāža mājās (Ella Brune); Drūmu domu kliedēšanai (Terēza Laube); Klepus (Terēza Laube); Imunitātes stiprināšanai (Dzintra Muņina)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Maija astroloģiskais fons

        Saule Vērsī līdz 20.05., tad pāriet Dvīņos. Dvīņos visu maiju atradīsies arī Marss.

Maija pirmajā pusē akcentēta būs Auna zīme, jo tur atradīsies 3 planētas — Merkurs līdz 16.05., Urāns un Venēra — visu mēnesi. Merkurs 03.05. pēc retrogrādās kustības (no 09.04.) kļūst direkts un līdz 21.05. virzīsies ārā no cilpas. Arī Venēra pēc retrogrādā perioda (04.03.-15.04.) trešo reizi atkārtos savu kustību pa jau reiz noieto ceļu un līdz 18.05. izies no ēnas zonas.

        Mēneša pirmajā pusē dominēs Uguns stihija ar tās dinamiku, impulsīvo aktivitāti un daudziem jauniem uzsākumiem, kurus vadīs Marsa-Merkura savstarpējā sadarbība. Informācijas aprite paātrināsies, radīsies jaunas idejas un spontāni risinājumi. Pēc Merkura pārejas Vērsī 16.05. pie pārvaldes pieslēgsies arī Venēra Aunā. Komunikācija, saskarsme, jaunu kontaktu dibināšana, jaunu līgumu slēgšana, jaunu ideju ģenerēšana, to saskaņošana ar likumiskajām iespējām šomēnes radīs daudz labvēlīgu iespēju. Merkurs visu pirmo maija dekādi atradīsies savienojumā ar  Urānu (precīzs aspekts 10.05.), kura ietekmē var nākt oriģināli risinājumi, izgudrojumi, atklāsmes, pārsteidzošas ziņas, tehnoloģiski un inovatīvi jauninājumi, spontānas idejas un netradicionāls skats uz esošajām lietām…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Astroloģe LANA LAPIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latviešu gara skaistums

Vai ievērojāt, ka mūsdienu šķietami nejēdzīgais laiks no savas materiālistiski greizās muguras nav spējīgs nokratīt garā spēcīgo kultūru? Lai kā «ekonomiski» domājošie prāti cenšas apgriezt tai spārnus, Latvijas kultūra vēl spēj celties augšup. Latvijas novados taču «kaut kas» notiek — skan klasisko un vieglo žanru mūzika, dun deju soļi, mākslinieku darbu izstādes palīdz paplašināt redzesloku, tautas māksla pulcina arvien vairāk labestīgi noskaņotu ļaužu, tradīciju rituālus bagātina cilvēku padziļinātā interese par senču dzīvesziņu…

Tas ir lieliski, ka melos, divkosībā un pakalpībā slīkstošā politika un ekonomika tā arī nespēj salauzt veselīgāk domājošās tautas daļas (ļoti gribētos cerēt, ka tā ir lielākā daļa) garu. Var jau mums noklusēt lielo melu saknes, bet…

No vēstures zinām — kad vadzis pilns, tas lūst. Un ne jau vardarbīgi to kāds lauzīs — tas nespēs izturēt cilvēku enerģētisko spiedienu, kas staro caur mūsu tautas daudzveidīgo kultūru. Tieši tāpēc kultūrai, izglītībai un visam, kas saistīts ar patiesu inteliģenci un sirdsgudrību, cenšas apgriezt spārnus tie, kas skalda un valda, kuri ir bagāti, bet patiesībā ir tikai naudas vergi. Jā, valsti var pārdot, bet tautu?

Skatos un brīnos — kāpēc mūsu valstiņa tik ļoti disharmonē ar dabas ritmiem? Vai tad valdīšanas gudrie vīri un viedās sievas nemana, ka «bezveidīgā» tauta arvien vairāk saplūst ar dabu un arvien noteiktāk dzīvo saskaņā ar dabas likumiem?! Vai nejūt, ka tautas dzīvesziņas un dziedniecības nemotivētā kritika atsevišķos masu saziņas līdzekļos izskan kā nevarīgi šļupsti? Vai nesaprot, ka vecie cilvēki ir mūsu tautas izdzīvošanas garants? Jo tieši viņos glabājas pieredze, zināšanas un «dīvainas» spējas. Iznīdējot vecos, iznīdējam savas saknes. Ko līdzēs dolāru, rubļu, eiro stūķēšana valsts krājcūciņā, ja būs pagaisis LATVIEŠU CILVĒKS… Pasaule varbūt uzplaiksnīs, pasaule varbūt naudas dīķi atdzīvinās, bet latvietis vien skumīga veļa izskatā tajā plunčāsies…

Taču tauta vairs nav vakarējā. Nu arvien grūtāk kļūst tautu ievest hipnotiskā miegā un ilūzijās. Tauta arvien biežāk kļūst imūna pret saldumvārdiņiem, kas nāk no solītāju mutītēm. Saldmēlīši savus apgalvojumu un solījumu pīrāgus nu vairs nevar tik vienkārši «pārdot» par vairumtirdzniecības cenām — tauta arvien enerģiskāk izberzē acis un kļūst redzīgāka. Kaut arī atbildes reakcija ne vienmēr ir gana racionāla un pārdomāta, tomēr skaidrs — «miestiņš rūgst».

Mūsu piejūras tauta ir unikāla — tā cauri vēsturei izaulekšo kā dainu kumeļš ar zvaigznīti pierē, ar sauli dvēselē, ar vēju krēpēs, ar ticību saviem spēkiem un savai dailei. Nu, sauciet mūs par pūli, reņģu ēdājiem, pingvīniem, par muļķu zemes iedzīvotājiem utt. — katrs no savas sapratnes un intelekta tornīša augstumiem vai zemumiem. Tikai neaizmirstiet latvju tautas vēstures mācību!

TERĒZA LAUBE

 

 

 

 

 

 

 

 

Saules gaita debess lokā...

Laika pareģojumi pēc maija

 Ja Urbāna dienā (25.maijā) saule spīd vai ja ap Urbāniem labs laiks, tad gaidāma laba raža.

 Ja pērkons rūc, vairs nebūs salnu.

 Ja naktī ir salna, gaidāms lietus.

 Ja purvājos parādās maldugunis, būs pērkona negaiss…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja ANITA PLĒSUMA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mīlot cilvēkus, dabu un planētu Zeme

LĪGA KOLNEJA — cigun instruktore, dziedniece, pedagoģijas un psiholoģijas maģistre, imidžterapeite zināma daudziem — gan tiem, kuriem viņa palīdzējusi atveseļoties un no jauna devusi krāsas viņu dzīvei, gan tiem, kuri alkst paplašināt redzējumu uz citādāko pasauli. Viņa runā tieši, dažkārt pat paskarbi, bet, lai cilvēks sāktu domāt, darīt un pārstātu sevi iztēloties par «beigtu zivi», bieži vien citādi nemaz nevar. Ar pūkainiem vārdiem te nelīdzēs. Un nu jau Līga zināma arī cilvēkiem, kuri raugās tālāk par savas mājas slieksni, un ar entuziasmu piedalās Latvijas nomaļāko stūru un stūrīšu sakopšanā. Pirms vairāk nekā trim gadiem viņa nodibināja fondu «Zeme. Cilvēks. Stari.», kuram 2016.gadā tika piešķirts sabiedriskā labuma statuss dabas aizsardzībā. Fonda īpašumā ir zeme «Staru akmeņi» (ceļa Valmiera-Limbaži pieturas «Krievēni» tuvumā), kur top dabas parks. Tā ir ideāla vieta, kur pabūt vienatnē ar dabu, sakurt uguni, iegrimt apcerē vai meditācijā. Būtiskākais — ideja iekopt šo zemi balstās tikai pašu entuziasmā un labdarībā. Tāpēc Līga ar domubiedriem visus līdzīgi domājošos aicina braukt ciemos, piedalīties talkās un ar savu svētību un laba vēlējumiem, kā arī ar ziedojumiem, atbalstīt šīs enerģētiski spēcīgās vietas tālāku sakopšanu.

 

Apskaidrota, bet vēl dzīva — ko darīt tālāk?

Kāds ir fonda «Zeme. Cilvēks. Stari.» darbības mērķis?

— Izveidot svētvietu, kurā starp Dievu un cilvēku nav nekāda Noslēpuma, kurā neviens nesaka, kad cilvēkam mesties ceļos un kad celties, kad mest krustu vai dziedāt psalmus. Turklāt es mīlu akmeņus, dabu, planētu Zeme un tāpēc gribu sakopt kaut vienu tās stūrīti. Kolhozu laikos šajā vietā bija izraktas grantsbedres un ierīkota atkritumu izgāztuve — mēs no tās mēslus laukā tīrījām trīs gadus. Kad to paveicām un par pašu saziedotu naudu nolīdzinājām zemi,  pašvaldībai «pamodās» sirdsapziņa un mums piešķīra 7000 eiro. Par to apgūtajā teritorijā izveidojām Ģimenes stūrīti, izrakām dīķi. Ieguldītā nauda, apritē palaista, atgriezās. Izrakām vēl divus dīķus. Rezultātā mums ir trīs dīķi: Māras, Saules un Auseklītis. Arī Māras un Saules istabiņas. «Staru akmeņi» veidojas par ļoti skaistu atpūtas vietu, kurā ir lieliskas iespējas atpūsties gan aktīvi, gan palaiski, uzlādēt sevi ar enerģiju. Kas grib, var mīt veselības taku, kas grib — meditēt. Sākotnēji bijām plānojuši šai teritorijai piepirkt klāt zemi un uz tās uzcelt vientuļņieku mājiņas, bet šo ieceri tomēr nevaram realizēt. Tam vajag krietni daudz naudas, kādu uzņēmēju, kas šo ideju «bīdītu». Tāpēc pagaidām tikai vērojam, kā Dievs caur mums — savu instrumentu, strādā — sanāks vai nesanāks?

Tomēr galvenie manas rosības veicinātāji «Staru akmeņos» bija lielie laukakmeņi — grantsbedres malā to bija salikts daudz.

Kas tevi tik ļoti piesaista akmeņos?

— Tajos esošais lielais tukšums, kuru aizpilda pats Dievs, tā milzīgā informācija, kas ir laukakmeņos. Bet akmeni ar pašas Dabas veidotu Dieva zīmi mēs atradām krūmāju izciršanas laikā — tas bija paslēpies zem viena krūma saknēm. Mēs to nosaucām par Stūrakmeni…

 

Kas jādara, lai neapmaldītos informācijas gūzmā

Tev ir lieliska izglītība, daudzus gadus strādāji par skolotāju. Kāpēc pirms 17 gadiem pievērsies pilnīgi citai jomai — dziedniecībai, cigunam?

— Pirmais pavērsiena punkts bija pašas veselība — sāpēja viss ķermenis, īpaši locītavas, bet iemeslu tam ārsti nevarēja atrast. Palīdzību meklēju visur, kur iespējams, līdz nokļuvu pie Zilākalna Martas. Viņa vienlaikus pieņēma vairākus cilvēkus, ar vienu strādāja, pārējie sēdēja netālu. Viena tantīte dziedniecei stāstīja, ka viņai ļoti sāp delnu locītavas. Marta, ar mums, pārējiem runājot, virs locītavām sāka virpināt pirkstus, un es redzēju, ka viņa no tām izvelk tādus kā tārpus. Tagad, kad pati tā strādāju, saprotu, ka šie «tārpi» ir slimā, sastāvējusies enerģija. Tantīte tai pat brīdī pateica, ka sāpes pārgājušas, bet Marta, noglaudījusi viņas rokas, lika saprast — viss, vari iet mājās! Mājupceļā domāju — ja reiz Marta tā var, tad kāpēc lai es nevarētu? Turklāt es taču «redzēju», sajutu enerģijas sablīvējumus. Tad arī cītīgi sāku strādāt pie savu locītavu tīrīšanas…

Kā sevi attīrīt? Ar ko jāsāk?

— Vispirms jāizmet un «jāsadedzina» visas stulbās domas no galvas, tad to pašu jādara ar nevajadzīgām mantām, apģērbu (ja nav kāda, kam to atdot ar vislabākajiem nodomiem). Tagad internetā, presē ir tik daudz informācijas par to, kādai jāizskatās tīrai aurai, kādiem veseliem iekšējiem orgāniem utt., un ko darīt, lai tie tādi būtu — man, teikšu godīgi, sīkāk par to vairs negribas stāstīt. Labi, viens piemērs — ja ceļgals sāp tāpēc, ka slikti darbojas nieres, tad iztēlē ņem no nierēm laukā veco enerģiju un svied to zemē...

 

Viss sen jau ir — šeit un tagad

Dziednieks mīt katrā cilvēkā?

— Nezinu. Toties droši zinu, ka katrā mīt veselība. Tikai vieni to lieto, citi nelieto. Man jau bērnībā, spēlējot ārstes lomu bērnu spēlītēs, likās pretdabiski, ka kāds ir slims. Bet par ko satiekoties runā tantes? Par slimībām. Kad savas izrunātas, tad «pārcilā» visu citu kaites un problēmas. Ja vairs nevar atrast, par ko kopīgi pasērst, tad uzskata, ka saruna vispār nav bijusi! Liela daļa cilvēku tik’ par slimībām vien runā, tādējādi paši tās piesauc. Un mediķi, melnās miesās «rukādami», atklāj arvien jaunas un jaunas slimības...

 

Pāris sekundēs «izšķīdu» pārpasaulīgajā mīlestībā

Esi pabijusi Himalajos, melnajās alās pie Gangas...

— Tur bija šausmīgi! Pirms iegājām alās, skolotājs mūs brīdināja, ka baltais cilvēks ilgāk par 10-15 minūtēm tajās nevar uzturēties, jo tad varot sajukt prātā, bet mēs taču bijām speciāli atbraukuši, tad kā tajās neielīdīsi! Alās valdīja pilnīga tumsa, bet es ieraudzīju tūkstošiem melno būtņu acis. Tad tās sāka mani skrubināt, žņaugt un visādi citādi spīdzināt. Turējos, cik spēju, neizrādīju nekādas emocijas, un... tumsas būtnes zaudēja par mani interesi. Kad pēc desmit gadiem kopā ar citiem cilvēkiem vēlreiz iegāju šajās alās, mani neviena būtne vairs nepētīja un nemocīja, bet pārējos gan!...

 

Kosmosam nevar samelot

Kāds ir tavs viedoklis par karmiskajiem parādiem — tādi ir mums visiem?

— Kosmoss, lai cilvēks apgūtu noteiktu mācību vielu, nevienam neliek vienā klasē sēdēt divus gadus. Ja tas redz, ka cilvēks kaut ko sapratis, viņu pārceļ nākamajā, kur var apgūt jau sarežģītākas zināšanas.

Aiz tiem, kam tiešām ir nopietnas karmiskas problēmas, stāv karmas sargi — es tos redzu. Tie izskatās kā mūki ar kapucēm uz galvas, tikai tiem nav sejas. Sākumā, karmas sargus redzot, nesapratu, kas tie tādi, un pieļāvu kļūdu, kuru atcerēšos visu atlikušo mūžu. Proti — strādāju ar cilvēku, bet tos ignorēju. Klients aizgāja, es aizskrēju uz labierīcībām, un šo dažu minūšu laikā tika apzagts mans kabinets. Tad pār mani nāca sapratne, kas bija šie bezsejainie mūki un ka ar tiem nedrīkst nerēķināties! Darbs ar cilvēkiem, kuriem ir karmiski parādi, ir ļoti nopietns, turklāt karmas sargi stāv tikai aiz tiem, kuri iepriekšējās dzīvēs izdarījuši nopietnu kaitējumu lielam cilvēkam pulkam…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

LĪNA ZĀLĪTE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fakti un dati par reliģijām

Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas. Bieži ar vārdu «reliģija» apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām.

Monoteiskās reliģijas (piemēram, jūdaisms, kristietība un islāms) apgalvo, ka eksistē viens Dievs, kas ir atsevišķa būtne, nodalīta no mūsu pasaules.

Politeiskās reliģijas (piemēram, seno grieķu un romiešu reliģijas) apgalvo, ka ir daudzi dievi.

Panteiskās reliģijas (piemēram, sintoisms, daļa hinduisma) uzskata, ka Dievs ir visur dabā, nedalāms no tās.

Ne-teiskās reliģijas (dažas budisma vai daoisma formas) neizsakās par Dieva vai dievu esamību vai neesamību.

Ateiskās reliģijas (piemēram, dažas budisma vai daoisma formas) noliedz jebkādu dievu esamību.

Pētījumi liecina, ka 33% Zemes iedzīvotāju ir kristieši, 21% — musulmaņi, 14% — hinduisti, 6% — budisti, 6% ir tradicionālo ķīniešu reliģiju piekritēji, 0,37% ir sikhi, 0,2% — jūdaisti, bet 7% pieder citām reliģijām.

Ir trīs pasaules reliģijas — budisms, kristietība un islāms (norādītas hronoloģiskā secībā). Lai reliģiju varētu dēvēt par «pasaules reliģiju», tai jābūt ietekmīgam skaitam sekotāju visā pasaulē, un nav jāizraisa asociācijas ar jebkādu nacionālu vai valsts kopienu.

Viena no eksotiskākajām ir Āfrikas dogonu cilts reliģija. Dogoni pielūdz Sīriusa tēlu, tomēr neuzskata, ka šī zvaigzne ir Svētais Gars, Dieva tēls vai kas tamlīdzīgs. Viņi zina, ka tā ir dubulta zvaigzne, turklāt ir zinājuši to sen pirms tam, kad šo faktu atklāja Eiropas astronomi. Viņi tic, ka no kādas Sīriusa sistēmas planētas ar kosmosa kuģi ir atlidojis viņu radītājs — puscilvēks-pusčūska Nom-Mo.

Viena no senākām reliģiozajām mācībām Indijā ir džainisms. Mūsdienās tam ir vairāk kā 5 miljoni sekotāju. Šīs reliģijas galvenais princips ir nenodarīt ļaunu dzīvajam, tāpēc kopienas locekļi neņem rokās ieročus un neēd gaļu…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja VIKTORS DUKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neliels skats no malas uz onkoloģijas problēmām

Nesen satiku savu klasesbiedru, kuram pirms 25 gadiem izoperēja gandrīz visu kuņģi, jo negaidot tajā atklāja vēzi. Viņš izgāja vairākkārtīgu ķīmijterapiju, bet ir dzīvs. Ar kādu manu attālu radinieci līdzīgi notika pirms gadiem 40, un arī viņa ir dzīva. Savukārt divus manus kolēģus vēzis sagrāva nepilna gada laikā, abi nomira mājās. Kad izslēgti mikrofoni, ārsti sāk stāstīt par vēža epidēmiju, kas, iespējams, tagad mūs skārusi. Taču, kad jautājumā izskan Černobiļas avārijas iespējamo seku pieminēšana, seko minstināšanās un vēlme strauji mainīt sarunas tēmu. Bet var jau būt, ka tā tikai izskatās no malas. Tāpēc šoreiz nedaudz citāda saruna un skats uz onkoloģiju kopā ar ķīmijas zinātņu doktoru EDGARU ALKSNI. Nedaudz arī par to, kā dzīvojam. Par dažāda veida piesārņojumiem, pie kuriem jau esam pieraduši un it kā nemanām, līdz atskan skarbs likteņa zvans…

Kas ir tā palaidējatspere, kas ķermenī rada šo postošo procesu? Cik daudz mēs par to zinām?

— Es domāju, ka vēža attīstību veicina ļoti daudzi faktori. Tas ir dažādu veidu stress, nekvalitatīva pārtika un vēl vesela virkne citu piesārņojumu, kas summējas laikā. Pēdējos piecdesmit gadus bioloģija veltījusi galvenokārt gēnu pētniecībai — ir ārkārtīgi maz cilvēku, kas pētījuši holistisko bioloģiju. Tas noticis kosmisko pētījumu kontekstā, domājot par tāliem lidojumiem vai Marsa apgūšanu. Visu laiku dominējusi vēlme dalīt cilvēku mazos gabaliņos un tad pētīt katru gabaliņu atsevišķi, bet ne to, kas un kā ietekmē visu organismu kopumā un ilgtermiņā. Radioviļņu taču tagad ēterā ir tūkstošiem reižu vairāk nekā 1900.gadā. Kādas sekas ir ilgstošai elektromagnētisko viļņu iedarbībai uz cilvēka organismu, mēs joprojām nezinām!

Mobilie telefoni, visur esošais bezvadu interneta tīkls…

— Statistika pierādīja, ka bērni, kuri dzīvo tuvu augstsprieguma līnijām, ir vairāk pakļauti saslimšanas riskam, nekā pārējie. Tad atnāk gudri vīri ar mēraparātiem, izmēra un teic, ka nekā jau tur nav. Bet  — kā tas iedarbojas kompleksi, kopā ar visu pārējo «smalko pasauli», kura faktiski diriģē mūsu augumus?..

Pesimists teiks, ka no piesārņojuma vairs nav iespējams izvairīties! Mēs nezinām, ko mums iebaro sabiedriskajā ēdināšanā, ar ko un kā baroti lopi pirms kaušanas, kur veselīgajiem zaļumiem uzbērti pesticīdi vai nitrāti… Vai šobrīd vispār iespējams dzīvot veselīgi, bez piesārņojumiem pārtikā un apkārtējā vidē?

— Pašiem jāskatās svaigas un dabīgas vielas, tā pati lineļļa ir ļoti veselīga (rūpīgi jāiemaisa biezpienā). Internetā ir vietnes, kur var iegūt informāciju par sportistu attīrīšanu pēc pārslodzes, pats esmu skatījies un pētījis šo pieredzi. Svarīgi ir saprast, kas mūsos ir un kā to izvadīt laukā no organisma. Šajā ziņā ļoti laba un veselīga ir pirts, tur jāiet regulāri un jāizsviedrē ārā visas sliktās vielas, kas nonākušas mūsu organismā…

Kā ir ar Rigvir? It kā efektīvs preparāts cīņai ar vēzi, bet vai tas ir tik universāls, kā to tagad mēģina iztēlot presē un TV? Preparāta radītāja Aina Muceniece apgalvoja, ka tas radīts tikai cīņā ar melanomu…

— Jā, Rigvir bija radīts cīņai ar melanomu. Par tā iedarbību uz pārējiem audzēju tipiem jāprasa speciālistiem, kas to tagad iesaka visiem  — lai viņi norāda uz konkrētiem rezultātiem, statistiku. Var taču paņemt kādu pacientu grupu (vismaz divdesmit cilvēku), izpētīt to, un rezultātus, kaut par maksu, žurnālos publicēt pietiekami ātri. Saprotams, rezultāti nebūs tik smalki kā nozares flagmaņiem, taču tas būs kas būtiski labāks par esošo situāciju — 2016.gada publikācijā minēti tikai trīs pacienti, kuriem Rigvir palīdzējis atveseļoties — viens ar melanomu, otrs ar plaušu vēzi un trešais ar histiocytic sarkomu...

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Teksts un foto UNO SĒLIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

No jūsu vēstulēm

Paldies!

Sāka sāpēt kakla daļā, vēlāk sāpes pa muguru pārgāja līdz sēžamvietas rajonam, tad uz kāju. Man, skrejošai meitenei, labākajos gados, tas bija nopietns pārbaudījums. Saņēmos un atnācu pie gaišreģes IVITAS CIPRUSES (t. 28381775). Ivita paskatījās uz mani pēc fotogrāfijas un teica, ka iekaisis sēžas nervs…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

DIna (Rīgā)

 

Nekad iepriekš dziednieku nebiju apmeklējis, bet, gadiem ejot, bija radušās veselības problēmas un samilzuši daudz neatbildētu sadzīvisku jautājumu.

Kāda radiniece pastāstīja par dziednieku JURI KRAUCI (t. 29473496). Viņai bija pazudis suns. Dziednieks norādīja vietu, kur dzīvnieks varētu būt noklīdis...

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Jānis (Piebalgā)

 

Esmu pamanījusi Jūsu žurnālā sadaļu, kurā ir iespējams pateikties dziedniekiem. Vēlos pateikties savai dziedniecītei Inesei Feldmanei (t. 27827581), kas man izglāba dzīvību. Man tika konstatēts smadzeņu audzējs…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

LIENE no Olaines

 

 

Dieviņš deva padomiņu

Tās bija vēl padomju laikos. Mēs ar vīru strādājām Taurupes saimniecībā. Vīrs bija gans, es — slaucēja. Nolēmām meklēt ganu suni, bet kur lai labu dabū? Sameklējām aiz Ērgļiem, braucām pakaļ. Mašīnas mums nebija, tāpēc devāmies ar autobusu — kopā ar viengadīgu bērnu. Turp tikām labi (ap 25 km attālums), bet kā nu mājās tikt? Ar suni autobusā neņem, jo pārpildīts…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

R. kozlova (Ogres novads)

 

Kas ar mums notiek?

Man tā šķiet, ka mūsu tauta sāk galīgi degradēties, un kļūstam truli, saskābuši, dusmīgi uz visiem — gan valdību, pašvaldību, kaimiņiem, kam glaunāks autiņš. Un te jāsviež akmens saziņas līdzekļu virzienā. Ja paklausās Latvijas Radio-1 — nu, vistīrākais negatīvs, tā vien šķiet, ka žurnālisti to vien dara, kā meklē pa visu pasauli, kur gadījies kāds «ČP», lai, sākot no rīta, to līdz vakaram atkārtotu bezgalīgi, līdz gadās kas briesmīgāks. Vai arī uzpūš ziloni par to, ka kādā Āfrikas ciltī notiek vēlēšanas. Vēlēšanas kaut kur «tur» mums ir medusmaize, te nu mēs protam dot padomus — kā virzīt valsti vai cilti pareizā virzienā, uz kuriem sāniem labāk gulēt, ko vilkt mugurā, ko likt uz zoba no rīta un vakarā... Un ja jūs (tur tie) kaut ko nesaprotat, jautājiet — mēs jums dosim padomus!

Pareizi teica kāda gruzīnu žurnāliste (Gruzijas karā mūsu «gaišās» galvas piedāvāja morālu palīdzību), ka Latvijas valdība ar savu pieredzi var parādīt, kā nesodīti apzagt savu tautu (t.i. — valsti). Un priekš kā tās tukšās runas mums uzspiež — gan TV, gan radio. Kam ir vajadzīgs tāds «Krustpunkts», kur skan vienīgi negatīvais, it sevišķi brīvajā mikrofonā?...

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Ar cieņu  — DZINTARS (LIZUMĀ)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saules akmens — DZINTARS

Vairāk nekā pirms piecarpus tūkstošiem gadu dzintara rotaslietas nēsāja Ēģiptes faraoni un priesteri. Dažas klejotājciltis to izmantoja naudas vietā — mainīja pret bronzu, varu un pat zeltu. Dzintaru uzskatīja par akmeni, kam piemīt brīnumains spēks. Romas imperators Nerons ticēja, ka ārstnieciskas un maģiskas īpašības piemīt reti sastopamajam melnajam dzintaram. Savukārt Prūsijas karalis Frederiks Vilhelms I bargu naudu samaksāja par dzintara gabaliņu, uz kura redzamais raksts ļoti līdzinājās viņa iniciāļiem.

Astroloģiski dzintars nes veselību un laimi Ūdensvīriem, toties Vēršiem to nēsāt nav ieteicams. Ar dzintaru saistīti arī daudzi ticējumi. Piemēram, vīri bija pārliecināti, ja sievai miega laikā uz krūtīm uzliek dzintara gabaliņu, viņa atzīstas visos grēkos un noslēpumos.

Jau savas ilggadīgās prakses sākumposmā Ibn Sina (Avicenna) rakstīja, ka dzintars aptur jebkuru asiņošanu («sasaista asinis, lai no kuras vietas tās plūstu»), vemšanu, novērš sirds pārsitienus, noņem vēdersāpes, palīdz pret nakts miega traucējumiem un asiņu atklepošanu.

Arī sengrieķu ārsts Hipokrāts neatstāja dzintaru bez ievērības. Viņš ar tā starpniecību sekmīgi ārstēja nieru, kuņģa un galvas slimības, palīdzēja pacientiem, kas bija saindējušies, sirga ar tuberkulozi, ādas un daudzām citām kaitēm.

Slavenais zinātnieks Kustions uzskatīja, «ja grūtniece nēsās dzintaru, viņa saglabās grūtniecību… Noderīgs tas ir arī pret dzelteno kaiti».

Sengrieķu karavadonis Kalistrāts visiem, kas «cieš no spējām dusmu lēkmēm», ieteica ārstēties ar pulverī saberztu dzintaru: «Dzintaru, kas ir brīvs no piemaisījumiem, saberziet smalkā pulverī un attiecībā 1:3 atšķaidiet ar karstu vīnu. Lietojiet iekšķīgi reizi dienā pēc ēšanas.»…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja EVITA BRUNEVSKA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sāļi

        Romiešu zinātnieks Plīnijs Vecākais teicis: «Uz pasaules ir divas vissvarīgākās lietas. Tās ir — Saule un Sāls.» Sālim nekad nav bijusi tikai garšvielas nozīme, tas satur elementus (magniju, nātriju un kalciju), kuri nosaka organisma veselības stāvokli. Taču ar pašreizējām attīrīšanas tehnoloģijām vārāmajam sālim atdalīts jods, magnijs, selēns, cinks u.c.

        Eiropas valstīs ir paradums sālīt jebkuru ēdienu. Tomēr pārmērīga sāls lietošana aizkavē šķidruma izdalīšanos no organisma, kas sevišķi svarīgi pie aptaukošanās. Liekais sāls uzkrājas audos, sevišķi iekaisušos, rodas tūskas. Lai sāli izvadītu, jāievēro bezsāls diēta. Jāatceras, ka ar ūdeni vien sāļus izvadīt nevar.

        Ja dienā ar uzturu tiek uzņemts vairāk par 25 g sāls, tā atlikums pēc vielmaiņas procesiem var uzkrāties organismā, tam kaitējot. Vesela cilvēka 1 litrā urīna sāls var būt ne vairāk kā 9 g. Aprēķinot — ja cilvēks (ar veselām nierēm) dienā uzņem 12 g sāls, bet izdala ne vairāk kā 1 l urīna, tad 3 g sāls paliek organismā. Ja šis process turpinās gadiem, tad rezultātā zemādas audos, plaušās, kaulos, asinsvados, nierēs u.c. orgānos vienlaikus samazinās daudzu nepieciešamo minerālo sāļu (kalcijs, fosfors u.c.) daudzums. Svarīgi pie tūskām un iekaisumiem — bezsāls diētas un dabīgu produktu lietošana. Sevišķi ieteicams medus un ābolu etiķis, kuri ir dabīgā kālija sāļu avots.

 

Kālija sāļi…

Kalcija sāļi...

Sāls ārīgie apliekamie…

Sāls vannas…

Ar sāli pret sēnīšu infekcijām…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja BRIGITA SOKOLOVA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Medus masāža mājās

        Medus ir dabīgs, aktīvs biostimulators, kas liek skrimslim piegulošo audu šūnām aktīvāk izstrādāt locītavu šķidrumu, kura cirkulācija ne tikai izskalo kalcija nogulsnējumus, bet arī aktivizē nolietotā skrimšļa atjaunošanos.

        Īpaši labi medus masāža palīdz pret pleca locītavas artrozi.

Aptuveni 1-2 ēdamkarotes medus ieliek trauciņā un uzkarsē ūdens peldē vai tvaikos (piemēram, medu var ielikt otrādi apliktā tējkannas vāciņā, bet tējkannā esošo ūdeni turpināt vārīt uz lēnas uguns)…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Iesūtīja ELLA BRUNE

 

Klepus

 Ņem 250 g baltā vīnogu vīna, pievieno 60 g melno piparu, visu uzvāra. Izkāš un dzer karstu — izdzer 3 reizēs dienā. Var uzglabāt termosā. Tas ir sevišķi labs līdzeklis, ja ir sauss klepus.

Lielu sīpolu sarīvē uz smalkās rīves, samaisa ar zosu taukiem. Ar iegūto putriņu katru vakaru pirms gulētiešanas ierīvē krūtis, bet katru rītu apēd pa 1 ēdamkarotei šī maisījuma…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja TERĒZA LAUBE

 

Imunitātes stiprināšanai

        Spēcīgs līdzeklis cīņā pret nogurumu ir ērkšķainais eleuterokoks. Pēc ārstnieciskajām īpašībām tas ir dziednieciskāks nekā žeņšeņs, jo tas neizraisa blakus parādības. Aptiekās nopērkamais ekstrakts palīdz paaugstināt darbaspējas un aktivizē organisma imunitāti..

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DZINTRA MUŅINA

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt