Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111214

 

Žurnāls 2017-9

Žurnāla «Zintnieks» 9.numurā lasiet:

  • Zodiaka zīmu arabeskas — Dvīņi (Inese Kaģe)
  • Māte — sargeņģelis? (Terēza Laube)
  • Pārdomas pirms vēlēšanām (Lidija)
  • Zalktis (Anda Šteinharde)
  • Pirms daudziem gadiem Kurzemē… (Uno Sēlis)
  • Atņemtās zemnieku saimniecības (Valdis Šteins)
  • Cienot augus, kukaiņus, dzīvniekus un cilvēkus (Dagnijas Millere-Balandīne)
  • Slimību cēloņi un afirmācijas (Ella Brunte)
  • SIA «ZINTNIEKS» visas sešas rokasgrāmatas sevis atveseļošanā ar tautas dziednieciskajiem līdzekļiem «Atveseļojies PATS!»
  • Kāpēc atteikteis no ziņu skatīšanās? (Viktors Dukis)
  • Saule — maza epizode! (Eduards Zablockis)
  • Kā debesīs, tā arī virs Zemes (Mārīte Dzene)
  • Cilvēki bez tagadnes jeb kāpēc jālūdz piedošana. Dziednieka, pirtnieka JURA KRAUČA pārdomas un ieteikumi (Līna Zālīte)
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Lielais noslēpums — SMADZENES (Georgs Pains)
  • Ko ieraudzīji pirmo? (Viktors Dukis)
  • Vēl iespējams iegādāties «Zintnieka» izdotās grāmatas «Labie vārdiņi» 1. un 3.daļu
  • Pārbaudi, vai uzlikts lāsts! (Valda Dimante)
  • Vēstules!
  • Neatkarīgais pavadonis (Daiga Blicava)
  • Drošas vides radīšana (Pēteris Lejiņš (Daugavietis))
  • Sniedz roku draugs: Kā ceļi šķiras pasaulē (Ella Brune); Vērtē savas attiecības! (Valda Dimante); Bijušie mīļākie (Valda Dimante); Iepazīsimies
  • Pētersīļu tēja (Diāna Bergmane)
  • Krustnagliņu uzlējums (Miķelis Daniels)
  • Tests. Vai esi alkoholiķis? (Anda Šteinharde)
  • Alkoholisms (Liene Samtiņa)
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: Kā dzimšanas mēnesis ietekmē vīrieša raksturu (Dins Rūtenbergs); Atrodi likteņa zvaigzni! (Viktors Dukis); Kamieļa gads (Karlīne Martinsone)
  • Dziedināšanās, bet vai brīnums? (Akvelīna Līvmane)
  • Iztaisno muguru, «noņem» vēderu! (Pēteris Lejiņš (Daugavietis))
  • Pret reimatismu (Liene Samtiņa)
  • Mans veselīgais ēdiens: Zaļie griķi (Daiga Blicava)
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Enerģētiskā tīrīšana (Gundega Strautiņa); Kā radušies krāteri un jūras uz Mēness? (Uldis Sējāns); Cik katram jādzer? (Ella Brune); Kā dot naudu? (Agate Rinda)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Interesantas lietas
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Palutini rociņas! (Sandra Lakstīgala); Parastais jūras sāls (Agate Rinda); Zaļā tēja ar medu (Agate Rinda)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dvīņi

(21.maijs-21.jūnijs)

Dvīņi — sakaru radīšana ar apkārtējiem, sev līdzīgiem. Mitoloģiski Dvīņi senos laikos simbolizēja ieeju un durvju sargātājus. Šīs Zodiaka zīmes izpausme simbolizē savstarpēju papildinājumu pretstatiem, nepārtrauktu kustību starp diviem poliem — tā ir bezķermeņa ideja un tās materiālais iemiesojums.

Dvīņi ir apdāvināti ar daiļrunību un daudzpusīgu intelektu. Viņi ir  aizrautīgi un galēji ziņkārīgi, jo ir pārliecināti — zināšanās ir spēks. Dvīņi informāciju uztver kā taustāmu materiālu vērtību. Šī informācijas plūsma, kas ne uz sekundi neapstājas, traucē viņiem izprast to, kas ir bijis agrāk. Dzīvs prāts, zinātkāre, mainība, nepastāvība, centieni pēc izdevīgiem sakariem, sabiedriskums, lokanība.

Grūti iedomāties cilvēku, kurš izlaistu caur savām smadzenēm tik milzīgu informācijas daudzumu, kā Dvīņi. Nav nekas brīnumains, ja pie šādas aktivitātes viņiem būs grūti atslābināties un atpūsties. Viņi bieži nervozē par to, ka apkārtējiem ir citi uzskati par dzīvi, nekā viņiem pašiem.

Šajos apstākļos Dvīņiem nepieciešami speciāli vingrinājumi fiziskai un garīgai relaksācijai. Ja kādu iemeslu dēļ tos nav iespējams izpildīt katru dienu, tad tie jāizpilda kaut vai 1-2 reizes nedēļā — arī  tad tiks panākts visai labs rezultāts.

 Nogulties uz grīdas uz muguras un izplest rokas un kājas apmēram 1 m platumā. Saspiest plaukstas dūrēs un vienlaikus pacelt tās uz augšu. Pēc 5 sekundēm atslābināt rokas un nolaist tās atpakaļ uz grīdas. Tad sasprindzināt kājas un pacelt uz 5 sekundēm uz augšu. Pēc tam šo vingrinājumu var atkārtot, paceļot rokas un kājas vienlaikus. Ja paliekat vēl atslābinātā stāvoklī, guļot uz grīdas, tad rodas patīkama apmierinājuma sajūta, un siltas asins plūsmas izstrāvos pa visu ķermeni. Elpošana kļūs vienmērīgāka, domas — mierīgākas…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Astroloģe INESE KAĢE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Māte — sargeņģelis?

        Snaudošie iekšējie prieki kopā ar Saules atnākšanu  pamazām sāk raisīties vaļā — gluži kā pumpuri. Dabas atmoda maigāk vai uzstājīgāk pieklauvē pie cilvēku sirdīm — viņi to vēlas vai nevēlas, apzinās vai ne. Jo mēs visi taču esam Dabas daļa.

        Klusināti, bez pompozitātes 14.maijā atnāk Mātes diena. Varbūt arī labi, ka šiem svētkiem skaļuma pamaz — tāda jau ir sievietes-mātes būtība un sūtība. Palīdzēt un būt visur un vienmēr kopā ar saviem bērniem (kas to lai zina, līdz kādam vecumam...) — ja ne fiziski, tad garīgi jau nu noteikti. Īsta māte jūt sava bērna gaitas, jūt viņa dvēseles un sirds stāvokli — pat tad, ja atkalredzēšanās prieki ir reti. Tādas nu reiz ir mātes, pareizāk, mēs gribētu, lai tādas būtu visas mātes. Bet...

        Savulaik, sākot strādāt internātskolā, bērnu personīgās lietas nespēju lasīt bez asarām — šie bērni lielākoties bija dzīvu vecāku bāreņi. Kaut arī man pašai maz saldu bērnības atmiņu, allaž šķitis, ka citiem ir daudz, daudz mīlestības un rūpju — pareizi vai nepareizi, gribēti vai negribēti paustu. Un pēkšņi izrādījās  — tik daudz vientuļu sirsniņu... 

        Blakus bērniem, kas gavilē, sveicot savas māmiņas (ne jau vienmēr tās ir bioloģiskās mātes), cietākā vai mazāk cietā čaulā savas emocijas un sirdssāpi iekapsulē tie, kuri nepazīst savu māti, tie, kuri mātē nu jau saskata svešu, nemīlamu cilvēku, tie, kuri visu piedevuši mātei, bet sirds dziļumos tomēr nav aizmirsuši pāridarījumus. Smagi vārdi, ja tādus jāattiecina uz mātēm... Bet kā lai izbēg no realitātes? Un vai vispār ir jābēg?

        Sievieti-māti tā vien gribas salīdzināt ar sargeņģeli. Šodien vajadzētu akcentēt, ka «eņģeļus» izaudzinām mēs paši — mūsu meitas un dēli būtībā ir mūsu atspulgs (ne jau vienmēr tiešā nozīmē) Pagātni var atcerēties, analizēt, bet ne mainīt. Taču mūsu spēkos ir domāt par šodienu, liekot pamatus rītdienai. Tāpēc, sveicot māmiņas, neaizmirsīsim arī meitiņas — mēs taču gribam, lai viņas būtu lieliskas mammas un nepieļautu savu vecāku kļūdas. Mēs taču gribam, lai sabiedrība būtu gaiša, lai tajā ienāktu arvien vairāk godīgu, garīgi bagātu cilvēku. Un sievietei-mātei katrā ģimenē vajadzētu būt tam gaismeklim, kas neļautu apmaldīties, kas dotu siltumu un spēku. Vai mēs to spējam? Ne visas... Tomēr pacensties varam visas.

        Lai Mātes diena izgaismo iespējami vairāk mīļu un nesavtīgu siržu! Pavasaris vienmēr ir atmodas un Saules laiks.

TERĒZA LAUBE

 

 

 

 

 

 

 

 

Cienot augus, kukaiņus, dzīvniekus un cilvēkus

No Kārļa Ulmaņa virmo kas nepieradināts, pretrunīgs un netverams — tie ir nebeidzamie meklējumi, kas iekrāso viņa būtību un aktualizē eksistenciāli filozofiskus jautājumus, kas griežas prātā un ne uz mirkli neļauj atslābt. Skatoties uz Kārli, neizbēgami gribas vaicāt — vai šis nemiers un alkas pēc šķietamās patiesības jebkad norims?

Viņi — Kārlis Ulmanis, dzīvesbiedre Ruta, meita Hanneke un dēls Tēdžus — ir spēruši visai izteiksmīgu soli — pavisam apzināti izvēloties mainīt dzīvojamo vidi, pārvācoties no spraigās un iespēju bagātās Rīgas pilsētdzīves uz lauku māju Vecumnieku novadā. Diezgan simboliski — tagad Ulmaņu ģimeni varam sastapt vietā ar nosaukumu «Gaisma», kur viņi atdzīvina saikni ar dabu un sevi, atbrīvo radošo garu, pilnveidojas un, protams, rūpējas par bērniem, dodot iespēju atvasēm sajust, ka dzīves garša mēdz būt visnotaļ dažāda. Kas mudina jaunus cilvēkus atmest ar roku darbam iegūtajā profesijā un stabiliem finansiālajiem ikmēneša ienākumiem, nosliecoties par labu nomaļai dzīvei laukos ar pavisam citām dzīves prioritātēm? Vai tā ir sava veida apgaismība?

Jūs, jauna, spēcīga un talantīga ģimene, nebaidījāties ieskatīties acīs saviem sapņiem, kuri lielākajai daļai no mums šķiet samērā pārdroši. Ja atvaļinājuma pavadīšana vasarnīcā pie dabas ir sava veida miera osta, tad pārvākšanās uz dzīvi laukos gados jauniem cilvēkiem nereti šķiet kas pavisam ekstremāls. Kādi iekšējie transformācijas procesi tirdīja uz šādām pārmaiņām? Nevienā brīdī neesat sev teikuši: Ak, vai — varbūt tas tomēr bija pārsteidzīgs lēmums?!

Kārlis: Sākums bija pavisam nevainīgs — vajadzēja meklēt jaunu īres vietu. Tajā laikā jau bijām ieguvuši lauku īpašumu Vecumnieku novadā, kur pavadīt vasaras brīvdienas un izlaist ganīties bērnus. Iecere bija klasiska, domājām — gan jau 5 līdz 10 gadu laikā sāksim tur dzīvot. Tad parēķināju, ka lētāk ir braukāt no laukiem uz Rīgu, jo māja atrodas 50 minūšu brauciena attālumā, nekā īrēt dzīvokli pilsētā. Iesāku pārbūvēt māju, pat sarunāju, ka strādāšu četras dienas nedēļā ierasto piecu vietā, lai varētu tam pievērsties pilnvērtīgi. Tas vēl bija visai pieticīgs lēmums, salīdzinot ar brīdi, kad saulainā pavasara dienā kārtīgi safārējos un, pašam to no rīta vēl nezinot, uzrakstīju pēcpusdienā atlūgumu. Patiešām spontāni — pārsteidzu ar šo lēmumu gan kolēģus, gan ģimeni un radus, protams, arī pats sevi. Taču vilkme uz laukiem bija pārāk spēcīga. Nepārliecība, ka vēlos turpināt strādāt par datordizaineri ikdienā, kā arī iedvesma no nesen apgūtajiem Eneagrammas un NLP kursiem bija tik augsta, ka, piedzīvojot dažādas Dieva zīmes, es tam visam noticēju un ļāvos. Radio dzirdētās dziesmas, veidoto maketu teksti un apkārt notiekošais tā vien liecināja — tas ir jauši, nevis nejauši, ar būtisku nozīmi, un uzrunā mani personīgi, mudinot pasteigties/pārsteigties. Reizi pa reizei ko tādu piedzīvoju atkārtoti, līdzīgi kā filmā «Interstellar», kur galvenais varonis, nonākot aiz notikumu horizonta, kur neeksistē laiks, un redzot savus pagātnes momentus, centās brīdināt un ietekmēt nākotnes notikumus, ko tur uzskatīja par poltergeistošanos jeb spokošanos. Līdzīgi jutos arī es — it kā dziesmas pa radio, novietotās krūzītes ar uzrakstiem, redzētie T-kreklu simboli un datorā veidotie maketa teksti būtu ar nodomu izvietoti, lai pievērstu manu uzmanību. Rezultātā ļāvos intuīcijai. Nezinu, kas tas bija, varbūt šizofrēnija? Vēl joprojām uzdodu sev šo jautājumu…

Daudzi ir dzirdējuši nosaukumu Ulmaņbikses, bet nezina, kas aiz tā slēpjas. Pastāsti mazliet tuvāk — kā tas viss sākās…

Kārlis: Vienmēr esmu sēdējis pie datora, bet tad vienā brīdī radās interese — kā tad mans datorsalikums tiek nodrukāts tīri praktiski? Krīzes laikā, kad vairs nebija tik daudz darba, sāku zīmēt. Mājas apstākļos savus zīmējumus sietspiedes tehnikā mēģināju drukāt uz T-krekliem. Tā radās Ulmaņkrekli. Divus gadus vēlāk Ruta izdomāja vintāža uzvalka biksēs iešūt pumpainu audumu. Radās Ulmaņbikses. Tagad Rutai ir arī citas idejas — kleitas un jakas, kas darinātas no lietotām, vairs nevajadzīgām drēbēm un auduma atgriezumiem. Tā tas viss ir transformējies par zīmolu Ulmann

Arī vīra un sievas pienākumi, kopš pārvācāties uz laukiem, ir mainījušies… Kā sadalāt lomas?

Kārlis: Ziemā pamatā nodarbojos ar krāšņu kurināšanu. Tāpat esmu atbildīgs par kanalizāciju, trubu aizsērēšanos, ūdeni, jumtu, durvīm, pagalmu un elektrību, par ko Rīgā lielākoties rūpējas namu pārvaldnieki un sētnieki. Sākumā harmonija man gāja secen, jo vēlējos paveikt visus darbus bez izņēmuma, turklāt simtprocentīgi. Tolaik vēl nebiju atskārtis, ka laukos tas vienkārši nav iespējams — visas lapas nekad nesagrābt, visu zāli nenopļaut, tāpat visus ābolus nenolasīt utt. Tagad darbojamies vaļīgāk un lieku kreņķi neķeram, ja neietilpstam grafikā un atstājam arī kaut ko neizdarītu. Tiklīdz groži tika palaisti vaļīgāk, arī harmonija pietuvojās. Dažreiz gan apnīk iet pēc malkas un briketēm, bet tajā pašā laikā — siltumā ir tik forši. Galu galā — mīnuss un pluss nodrošina līdzsvaru.

Ruta: Mana ikdiena ir bērnu apčubināšana un šūšana, protams, arī non-stop mājas solis un ēst gatavošana. Ar harmoniju šajā visā man iet dažādi — kā pa viļņiem, bet tas, manuprāt, ir darbs ar sevi visas dzīves garumā…

Kā sadzīvojas ar elitāro vārdu, uzvārdu? Vai, pieredzot dažādus pārpratumus, nepārņem sava veida personības dalīšanās un piesaiste vēsturiskajai personībai?

Kārlis: Vecaistēvs, kura ķermenis tagad, visticamāk, jau zem zemes ir sadalījies, un dvēsele, ja pieņemam, ka tāda ir, klejo aiz notikumu horizonta, ļoti mīlēja Ulmani — bijušo prezidentu. Tik ļoti, ka izteica manai mammai ultimātu — «vai nu sauc savu dēlu par Kārli, vai arī vairs neesi mana meita». Protams — caur joku. Pārpratumus piedzīvoja mana mamma jau 86.gadā, kad viņas partijas biedri sadalījās divās daļās — vieni sveicināja ļoti atturīgi, otri ar apskāvieniem. Sava vārda un uzvārda dēļ ar dažnedažādiem komentāriem sadzīvoju joprojām. Rodas sajūta, ka turpinu nest Ulmaņa mistēriju un neviennozīmīguma garu…

Mazliet pafilozofēsim. Kā tev šķiet, vai arī augiem un dzīvniekiem piemīt dvēsele?

Kārlis: Dzīves cikls augam, dzīvniekam un cilvēkam ir identisks. Dzimt, cīnīties par savu vietu, sadzīvot, augt, ražot pēcnācējus, mirt, degradēties un izkārtoties jaunās dzīvības formās. Atšķirību starp mums veido tikai orgāni. Smadzenes ir orgāns, nevis dvēseles mājvieta, kas vajadzīgs kustīgiem organismiem — lai spētu darbināt atsevišķas muskuļu grupas. Tāpēc — jā, uzskatu, ka augiem un dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, ir dvēsele, individuālās tiesības un sava dzīves misija. Tajā skaitā, arī kopīgā misija — uzvarēt bada spēles vidē, kurā esam nonākuši. Atbilstošāk būtu teikt — cienu visus augus, kukaiņus, dzīvniekus un cilvēkus. Mīlu savus tuvākos, par kuriem rūpējos — augus, dzīvniekus un cilvēkus…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

DAGNIJA MILLERE-BALANDĪNE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā debesīs, tā arī virs Zemes

Alūksnes nomalē pēc senču akmens kalendāra parauga ir izveidots Saullēkta dārzs. Tā vidū ir centrālais akmens ar ozolu. Apkārtējie akmeņi austrumu pusē izvietoti uz līnijas, kas iedomāti savieno centrālo akmeni ar saules lēkta vietu pie horizonta Alūksnes platuma grādos. Tā iespējams noteikt latviešiem nozīmīgu dienu iestāšanos gada ritumā. Ārsts-reanimatologs PĒTERIS KUČIKS, kas absolvējis Astrologu skolu, stāsta, ka līdzīgi var iztēloties planētu stāvokli debesīs, kas ietekmē katra cilvēka likteni.

   «Katra cilvēka dzīve ir kā luga, kurā ikviens spēlē savu lomu. Bet tā ir ilūzija, ka paši izvēlamies un veidojam šīs lugas scenāriju, nosakot sev galvenā varoņa vai statista lomu. Tikai nosacīti esam brīvi un varam improvizēt iepriekš noteiktā scenārija ietvaros,» — tāda ir Alūksnes slimnīcas ārsta-reanimatologa Pētera Kučika, kurš tagad devies pelnītā atpūtā, atziņa pēc trīs gadu studijām Astrologu skolā.

Kāpēc bija vēlme studēt astroloģiju?

— Katra cilvēka rīcību ietekmē iekšējās izjūtas, kas nosaka viņa intereses. Ja cilvēks nav tendēts uz astroloģiju, tad par to nedomās. Man bija interese, iespējams tāpēc, ka darba ikdienā saskāros ar dzīvību un nāvi, robežu, kas tās šķir. Līdz ar to pašsaprotama šķiet vēlme izzināt, kas ir aiz dzīvības robežas, kas ir liktenis, un kāda ir tā ietekme mūsu dzīvē. Esmu pedants, ko nosaka Mēness Jaunavas zīmē un Saules atrašanās vieta Mežāža zīmē manā natālajā kartē jeb dzimšanas horoskopā. Ja kaut ko sāku, tad arī pabeidzu. Studijas sākām divdesmit, līdz beigām tika seši, bet pabeidzām tikai divi. Diploms man ir pašapliecināšanās, turklāt esmu lepns, ka saņēmu teicamu vērtējumu.

Kāds ir galvenais guvums no astroloģijas studijām?

— Gribēju iepazīt sevi, kā arī likumsakarības, kuras nosaka pasaules lietu kārtību un savstarpējās attiecības. Izrādās, ka viss notiek kā debesīs, tā arī virs Zemes. Debesīs ir līdzsvars, un arī uz Zemes labais un ļaunais ir līdzsvarā. Kad cilvēks piedzimst, viņš ar pirmo elpas vilcienu uzņem kosmisko enerģiju. Tas ir apbrīnojami, jo šī enerģija ir kā matrice ar savu frekvenci. Tāpēc dzimšanas brīdis ir tik svarīgs. Cilvēka dzīves laikā planētas riņķo ar dažādu ātrumu un atrodas dažādos aspektos, līdz ar to planētu stāvoklis var būt viņam labvēlīgs vai arī nelabvēlīgs…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

MĀRĪTE DZENE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēki bez tagadnes jeb kāpēc jālūdz piedošana

Dziednieka, pirtnieka JURA KRAUČA pārdomas un ieteikumi

Ļoti daudziem cilvēkiem problēmas sagādā nespēja dzīvot šodienā — šeit un tagad. Tam traucē ne visai patīkamie notikumi, kas aizskāruši viņu patmīlību, iedragājuši ticību labajam, ieminuši zemē sapņus un piesmējuši ideālus. It sevišķi atmiņā kārpās viss, kas saistīts ar ģimenes locekļiem, «pieprecētajiem radiem», darba darījumiem. Arī vēsturiskajiem pāridarītājiem — daudzi latvieši taču joprojām sevī dzīvas tur atmiņas par padomju laika represijām, visā vainojot krievus, lai gan nenāktu par sliktu zināt vēsturi — to, ka krievu tauta tajās cieta tikpat daudz. Un cilvēki glabā sevī šos aizvainojums, pāridarījumus, sāpju sajūtas un visu pārējo, nepadomājot, kādu ļaunumu ar to nodara. Vispirms jau sev, jo sliktās, nomācošās domas un sajūtas cilvēku visu laiku uztur trauksmes stāvoklī, viņš jūtas nomākts, neapmierināts, nevarīgs. Bet tas viss ir saistīts ar to, ka mēs nepiedodam pagātnei, to nenokārtojam.

 

Ar savu bēdu stāstu nav jāuzbāžas

Jāielāgo, ka jebkurš notikums, kurš mūsu dzīvē atgadījies, ir pieredze, tikai jautājums — ko mēs ar šo pieredzi darīsim turpmāk, kā pret to izturēsimies? Ja to allaž izmantosim sevis tracināšanai, no negācijām nevarēsim atbrīvoties nekad. Bet, kā jau daudzkārt esmu sacījis — negācijas cilvēku demolē, ārda, traucē normālai vielmaiņai. Cilvēki, kuri ar sāpēm, pārinodarījuma sajūtu atceras neizdevušās attiecības, nespēj atlaist reiz mīlētos cilvēkus, nevar izveidot normālas attiecības tagadnē. Savstarpēji, arī ģimenē, viņi no rīta līdz vakaram sūdzas, sūkstās, ka visi viņiem vienmēr dara pāri, savas sliktās sajūtas neviļus vai tīši izgāž pār otru cilvēku…

 

Vai tiešām ne pie kā neesmu vainīgs?

Daudziem, protams, rodas jautājums: Kāpēc man jālūdz piedošana, ja es ne pie kā neesmu vainīgs? Izstāstīšu piemēru no sadzīves: Ir silta vasaras diena, mēs sēžam parkā, dzeram limonādi no stikla pudeles. Zinot, ka ir daudz cilvēku, kam knapi ar naudiņu, izdzerto pudeli atstājam uz soliņa, nodomājot, ka kādam tā noderēs, un mierīgi aizejam. Pēc brīža uzpūš vējš, blakus soliņam augošā koka zars aizķer pudeli, tā nokrīt un saplīst. Garām skrien bērns un uz kādas lauskas sagriež kāju. Vai mēs pie tā esam vainīgi? It kā nē, jo gribējām labu, bet īstenībā mēs esam iesaistīti šajā notikumā. Jo cilvēks, kura bērns sagrieza kāju, tā virzienā, kura atstātā pudele saplīsa, sūtīs ne visai labus vārdus un domas...

 

Jāatrod spēks par pāridarītāju padomāt labu

Atgriežoties pie pieredzes, tā ir jāapsver, jāizvērtē — vai mēs vēl kādreiz ar šo cilvēku satiksimies, vai gribēsim ar viņu sarunāties? Tomēr, lai ko mums būtu nodarījis kāds cilvēks, mums viņam ir jāpiedod neatkarīgi no tā, vai viņš to gribēja, vai negribēja nodarīt. Tajā brīdī, kad piedosim pāridarītājam, mēs daļēji atbrīvosim šo cilvēku no sirdsapziņas pārmetumiem par notikušo. Jo īstenībā jau ļoti retos gadījumos kāds pudeli saplēš ar nolūku, lai kāds sagrieztu kāju, vai sastrādā kādu līdzīgu nejaucību. Ja tas tiešām darīts tīši, tad gulsies uz šī cilvēka sirdsapziņas. Kā teica mans kādreizējais skolotājs: «Māte savu bērnu per ne jau tāpēc, ka nemīl, bet tāpēc, ka bērns ir nopelnījis sodu par to, ko izdarījis.» Arī Bībelē ir teiciens: «Ja tev sit pa vienu vaigu, tad pagriez arī otru.» Tas nav jāsaprot tieši, bet līdzībā — tad, kad tev dara pāri, ir jāatrod sevī spēks par šo cilvēku padomāt labu. Tajā brīdī, kad tas izdodas, notiek ļoti interesantas, brīnumainas lietas…

 

Arī dziedināšanā galvenais ir piedošana un pagātnes atlaišana

Dabiskā veidā enerģiju un spēku dod tikai divas lietas — prieks un mīlestība. Ja mūsos to nav, tad dabiskā veidā šo spēku no Kosmosa neiegūstam. Viss pārējais mūs tērē. Un, ja mēs ejam pa dzīvi galīgi iztērējušies, iztukšoti, tad, pirmkārt — cieš mūsu emocionālais stāvoklis, otrkārt — mūsu fiziskais stāvoklis, un treškārt — garīgais stāvoklis. Jo, kāds mums var būt garastāvoklis, ja visu laiku uz kādu esam apvainojušies…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Materiālus sagatavoja LĪNA ZĀLĪTE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lielais noslēpums — smadzenes

Jau gadu simteņu garumā biologi pūlas izpētīt cilvēka ķermeni, izprast tā dabu un būtību. Kaut gan zināmu daļu mūsu organisma noslēpumu ir izdevies atminēt, smadzenes vēl joprojām paliek noslēpums aiz septiņām atslēgām.

Saskaņā ar pastāvošajiem likumiem, mūsu smadzenes izmanto datus no apkārtējās pasaules, apstrādā tos un tikai tad pieņem lēmumu. Taču no vairāku pētnieku iegūtajiem rezultātiem izriet, ka mūsu apziņa ir neatkarīga no pelēkās vielas.

Smadzenes pieņem lēmumu jau pirms cilvēks pats spēj to apzināties. Tas notiek pusminūti pirms mūsu apziņas. Smadzeņu aktivitāšu mērogā tas ir milzīgs laika posms. Likumsakarīgi rodas jautājums: kas pieņem izšķirošo lēmumu — cilvēks vai pelēkā viela viņa galvā? Kas ir īstenais saimnieks mūsu ķermenī? Kas visu vada — smadzenes, apziņa vai zemapziņa?

Ņemsim par piemēru kaut vai visiem zināmu parādību kā halucinācijas. Cilvēks tās uzskata par reālām un pārliecināt viņu par pretējo nav iespējams. Viņam tās ir tāda pat realitāte kā glāze ūdens uz galda. Smadzenes liek domāt, ka mirāža ir realitāte. Kāpēc tās mūs muļķo? Vai ir kāds pamats uzskatīt, ka viss notiekošais ir patiesība nevis māns?

Daži zinātnieki uzskata, ka jau ļoti drīz mākslīgais saprāts sāks uztvert sevi kā personību, kurai radīsies savi mērķi un motīvi. Kas tādā gadījumā sagaida mūs?

Cilvēkiem nav tiesību saukt orgānu, kas atrodas viņu galvaskausā, par «savu». Tas apveltīts ar tādu jaudu, ka mums nav varas pār to. Lēmumus tas pieņem pats, nosūtot signālus organismam, tā liekot tam veikt konkrētas darbības. Cilvēkam ir rokas un kājas, tātad arī iespēja kaut ko darīt.

 

Pelēkās vielas iespējas

Cilvēki nāk pasaulē ar datoriekārtu savā galvā. Tomēr tajā vispirms jāuzstāda dažas programmas. Vienas tur atrodas jau kopš dzimšanas, citas «ielādējas» dzīves laikā. Tas ļauj cilvēkam mainīties un pārkārtoties. Ja viņš tik ātri nenomirtu, smadzenes varētu mūžīgi ielādēt arvien jaunas un jaunas programmas. Šajā orgānā atrodas milzīgs neironu tīkls — 5,5 petabaiti informācijas. Salīdzinājumam, lai tiktu pie tāda informācijas apjoma, cilvēkam būtu 300 gadi caurām diennaktīm jāskatās filmas vai jālasa grāmatas…

 

Spēja dziedināt slimības

Smadzeņu perspektīvas

Epilepsija un reliģiozā psihoze

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja GEORGS PAINS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārbaudi, vai uzlikts lāsts!

Pasaulē ir tik daudz nelaimīgu cilvēku, kuru dzīve nav īpaši labi izveidojusies. Viņi nestrādā pie savas laimes, bet tikai apskauž citus, kuri ir veiksmīgāki, un nereti tos nolād ne tikai mutiski, bet pat izmanto dažādas burvestības, uzliek lāstus un noskauž.

Šeit minēts kāds sen zināms paņēmiens, ar kura palīdzību daudzi dziednieki nosaka, vai ir uzlikts lāsts. Ar šīs metodes palīdzību tu to vari uzzināt pats. Jo ļoti bieži mūs  piemeklē sliktie laiki, kuri dažreiz nav atkarīgi no mūsu darbībām vai bezdarbības.

Tev būs nepieciešama glāze, ūdens un 2 sērkociņi.

1. Pirms pārbaudes sākuma atslābinies, nomierinies un uzdod jautājumu: «Vai manī ir svešas enerģētiskas ietekmes pēdas?»

2. Turot sērkociņu pie gala, uz kura nav sērs, novieto to vertikāli, 4-5 centimetrus no ūdens virsmas tieši glāzes vidū…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja VALDA DIMANTE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Krustnagliņu uzlējums

Glāzē ieliek 10 krustnagliņas (iekšķīgai lietošanai 2-3), pielej pilnu ar verdošu ūdeni, ļauj ievilkties 10 minūtes. Krustnagliņas šķīdumā var palikt līdz pilnīgai uzlējuma izmantošanai. Uzlējumu lieto ārīgi:

 Pie sāpēm jebkurā ķermeņa daļā, sāpošās vietas iespējami biežāk ierīvējot vai pat uzliekot tām kompreses.

Pie pušumiem, lai labāk sadzītu.

Pie ādas kaitēm —  augoņiem, pinnēm, zvīņēdēm.

Vīriešiem ieteicams pēc skūšanās samitrināt seju…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja MIĶELIS DANIELS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atrodi Likteņa zvaigzni!

«9 zvaigznes» — sena ķīniešu sevis izzināšanas metode. Šī sistēma savieno numeroloģiju un astroloģiju. «9 zvaigžņu» metode palīdz noteikt stiprās un vājās cilvēka īpašības, kā arī sniedz padomus veselības jomā. Cipars, kurš tabulā ir pretī tavam dzimšanas gada ciparam, ir tavs Likteņa skaitlis. Pirmajā ailītē ir vīriešu skaitlis, bet otrajā — sieviešu.

Zvaigzne 1. Cilvēki, kuri atrodas šīs zvaigznes ietekmē, ir pārlieku komunikabli un emocionāli. Viņi ir vieni no jūtīgākajām būtnēm, kurām raksturīga paaugstināta trauksmainība. Visbiežāk cilvēki, pār kuriem valda šī zvaigzne, vēlas noslēgties sevī un drūmu domu ietekmē ieslīgt melanholijā.

Viņiem vajadzētu cīnīties ar savām bailēm, citādi paši kļūs par iemeslu savām slimībām. Ieteicams uzmanīties no kaitīgiem ieradumiem un dažāda veida atkarībām.

Zvaigzne 2…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja VIKTORS DUKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kamieļa gads

Pēc zoroastriešu kalendāra, pašlaik rit Kamieļa gads jeb Novruza, kas (tulkojumā no persiešu valodas) nozīmē «jauna diena». Šis totēma dzīvnieks izceļas ar svarīgumu un nesteidzīgumu. Kamielis ir askētisks, viņam pietiek ar mazumiņu. Kamieļa problēma — mūsu pragmatiskajā laikmetā viņu izmanto vissmagākajiem darbiem. Tomēr Kamielis tiek godāts par spēju strādāt visgrūtākajos apstākļos, veikt sarežģītus darbus un vienmēr sevī atrast jaunus resursus. Daudziem varbūt Kamielis nepatīk tāpēc, ka spēj izteikt savu viedokli ļoti cietsirdīgā manierē, tieši un bez kompromisiem, bet citi cenšas «jāt» uz viņa bada un neveiksmju periodos.

 

Ko Kamielis sagatavojis

līdz 2018.gada 20.martam?

Kamielis (1953, 1985). Šis ir jūsu gads. Pēc smaga ceļa esat sasnieguši auglīgo oāzi un tā nebūt nav mirāža. Vai iesiet Likteņa pavadā, vai Liktenis ies jūsu pavadā — jālemj pašam. Gads piemērots visnopietnākajiem soļiem un iespaidīgākajiem sasniegumiem, lai pabeigtu un iesāktu visdažādākos projektus un darbus.

Ezis (1954, 1986). Gads nebūs vienkāršs. Daudz laika un enerģijas paņems rutīnas lietas. Veiksme iespējama tikai tajā gadījumā, ja nesāksiet satraukties nieku dēļ. Sekojiet savai veselībai un komunikācijas sfērai — iespējams, jūs paši bojājat sev svarīgas attiecības.

Dambriedis (1955, 1987). Sapņainais dambriedis meklēs savu ideālu. Šiem meklējumiem neredz galu, taču to dēļ reizēm palaidīsiet garām izdevīgas situācijas. Gads liks nodarboties ar ikdienišķām lietām, risināt ikdienišķas problēmas, kas atkal un atkal nepielūdzami nostāsies Dambriežu priekšā. Un tikai visneatlaidīgākie un izturīgākie šīs zīmes cilvēki tiks apbalvoti.

Zilonis (1956, 1988). Jebkuri šī gada pārbaudījumi Zilonim būs kā «pīlei ūdens». Stāviet augstāk par tiem, kas jūs skauž un vērpj intrigas. Ziloņa spēks un enerģija dos viņam iespējas nopietni pavirzīties pa labklājības veidošanas ceļu un stiprināt veselību…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja KARLĪNE MARTINSONE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iztaisno muguru, «noņem» vēderu!

Šī tehnika nāk no Japānas un ļoti labi palīdz iztaisnot «līku» muguru un «noņemt» vēdera apaļumu.

1. Cieši jāsaritina linu vai kokvilnas dvielis, lai ruļļa garums būtu ne mazāk kā  40 cm un 7-10 cm diametrā. Pēc tam izveidoto rulli cieši sasien ar diegiem.

2. Uz cietas virsmas (vislabāk sedziņas, kas uzklāta uz grīdas) noliekam sagatavoto dvieļa rullīti.

3. Uzmanīgi noguļamies ar muguru uz rullīša, lai tas atrastos perpendikulāri mugurai un tieši zem nabas…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

PĒTERIS LEJIŅŠ (DAUGAVIETIS)

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Palutini rociņas!

Rokas grib, lai par tām mēs rūpētos tikpat centīgi, kā par seju.

Eļļas maska.  Rokas ieziež ar viegli uzsildītu eļļu (vēlamāk — olīvu) un uzvelk kokvilnas cimdus.

Medus maska…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Iesūtīja SANDRA LAKSTĪGALA

 

Parastais jūras sāls

Sāls ir pats īstākais dabas radītais skrubis. Tas lieliski iedarbojas uz ādu, paaugstina tās tvirtumu, piešķir veselīgu izskatu un vienlaikus arī dezinficē un ārstē. Taču sausai, jutīgai un sakairinātai ādai pīlingu ar skrubi, kas gatavots uz sāls bāzes, labāk neizmantot.

Tiem, kam skrubis ar sāli ir piemērots, ieteicams to izmantot reizi nedēļā. Pats vienkāršākais no šiem skrubjiem, kas der visam ķermenim, ir uz parastā vārāmā sāls bāzes…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja AGATE RINDA

 

Zaļā tēja ar medu

Kas var būt labāks par tēju ar medu! Tā sasilda, nomierina un pie reizes arī stiprina veselību.

Sevišķi vērtīga ir zaļā tēja, kuras teicamās īpašības austrumu tautas novērtējušas jau tālā senatnē. Zaļā tēja lieliski remdē slāpes, tajā ir ne mazums bioloģiski aktīvu vielu — katehīnu, kas tieši regulē organisma asinsvadu darbību. Vēl zaļā tējā līdz 40% ir kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, jods un citi veselībai svarīgi elementi…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja AGATE RINDA

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt