Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111214151617181920

 

Žurnāls 2017-15

Žurnāla «Zintnieks» 15.numurā lasiet:

  • Zodiaka zīmju arabeskas: JAUNAVA (Inese Kaģe)
  • Mēs esam gara būtnes (Terēza Laube)
  • Saules gaita debess lokā… (Anita Plēsuma)
  • Kur ir Paradīze? (Valdis Klints)
  • Katrs latvietis ir burvis! (Visvaldis Pērkons)
  • No Cēsu pils viduslaiku dārza. Saruna ar ārstniecības augu pazinēju LĪGU EGLĪTI (Normunds Smaļinskis)
  • Aglona (Daina Augstbirze)
  • Māras krusts — tā ir dzīvība (Ilma Pļava)
  • Iesim uz Dabas baznīcu! (Inese Ulmane)
  • Sēnes — visnoslēpumainākās būtnes uz zemes (Daiga Blicava)
  • Kā atrast pašam Ceļu pie sevis? Saruna ar pašizziņas prakses «Ceļš pie sevis» vadītāju OJĀRU STALTU (Normunds Smaļinskis)
  • Ziemeļu upju pērlenes un pērles (Aiga Purviņa)
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Apbrīnojamās zināšanas no Vēdām (Georgs Pains)
  • Augu eļļas dziedniecībā (Laila Kļavinska)
  • Vai jums draud kaulu pārkaļķošanās? (Aina Andersone)
  • Vingrinājumi pamatkomplekss (Santa Lakstīgala)
  • Vēstules!
  • Pareģi un pareģojumi (Viktors Dukis)
  • Sniedz roku draugs: Laulības dzīves posmi (Santa Bauska); Mīlestība un sekss (Visvaldis Pērkons); Iepazīsimies!
  • Amuleti sargās no nelaimēm (Maija Krumte)
  • Dziedinošās skaņas (Marta Rudāne)
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: Augusta patronese — skudra (Daiga Ceriņa); Profesijas izvēle un numeroloģija (Maija Poga); Vangas pareģojumi dzimšanas gada katram mēnesim (ViktorsDukis); Gaišreģes inkarnācija (Valda Dimante)
  • Diēta taisnajai zarnai (Daiga Blicava)
  • Enerģētiskie vingrinājumi mugurkaulam (Aina Lūcīte)
  • Dziednieks Pēteris Lejiņš (Daugavietis) piedāvā
  • Mans veselīgais ēdiens: Dziedina ogas (Uldis Renviķis)
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Ja miegā «krītam bezdibenī» (Valda Dimante); Sāpes ausīs lidojot (Uldis Sējāns); Auskari (Liene Samtiņa); Jauni apavi — jaunas tulznas (Daina Ārena)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Lai visu gadu būtu vesels (Helēna); Kartupelis (Viktorija); Ja angīna «saķerta» vasarā (Dzintra Muņina); Uzmanīgi ar augļiem! (Terēza Laube); Kukaiņu dzēlieni (Terēza Laube)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

JAUNAVA

Tā ir 2.līmeņa Zemes zīme. Lai sabiedrībā ko panāktu, daudz jāstrādā, jāanalizē, jāizprot. Ar šo zīmi beidzas iekšējā attīstības cikla puse un sākas ārējā.

Jaunavas zīme simbolizē Zemes iemiesošanās lielo noslēpumu, kur Zodiaka ass Zivis-Jaunava klusējot atgādina par Glābēja atnākšanu. Laikā, kad Visaugstākais no Dievišķās mīlestības pats Sevi ierobežoja un iemiesoja, ieslēdzot sevi nevainīgas sievietes vēderā, vēlāk caur Dievišķo Mīlestību ziedoja Sevi, izgaistot un sadaloties pasaulē, pilnībā pārciešot visbriesmīgākās mokas, uzņemoties cilvēciskā ķermeņa nāvi.

Nevainīgā Jaunava pārstāv visauglīgāko no visām Zodiaka zīmēm. Līdzīgi Mātei Zemei, viņa baro un labiekārto visus planētas iemītniekus, negaidot pamudinājumu. Jaunava ir praktiska, viegli pielāgojas mainīgiem apstākļiem, pastāvīgi atrodas darbos un rūpēs, kas palīdz izpaust viņas dabas dotos talantus un zināšanas.

Darba mīlestība, akurātība, uzmanība, nosliece uz analīzi, paškritika (kritizē arī citus), izdevīgums, pat sīkumainība. 

Jaunavas labi spēj novērtēt veselības lomu cilvēka dzīvē, cenšas visos sīkumos noskaidrot, kas notiek ārpus viņiem un viņos pašos. Jaunavas asi reaģē uz visām ārējām izmaiņām un slimīgi pārdzīvo jebkurus negaidītus jaunumus, tāpēc bieži cieš stresa dēļ, kura tiešās sekas — atsacīšanās no ēdiena. Jaunavu nosliece, no mušas iztaisot ziloni, liek viņām saskatīt  pasaules traģēdiju pat tur, kur ir tikai neliels pārpratums.

Savas dvēseles un fizisko spēku papildināšanas rezerves Jaunava meklē pati savā organismā. Viņa labprāt seko izvēlētai diētai un dienas režīmam…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Inese Kaģe, astroloģe

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mēs esam gara būtnes

Vai mēs varam iedomāties savu garu, kas brīvs no niknuma? Vienmēr un visur. Tad taču mēs gavilētu, smaidītu un nekad neraudātu. Ja niknums un dusmas nomāc garu, tad gars nevar atbrīvoties, nevar pacelties un nevar pat piecelties. Turpretim no dusmām atbrīvotā labsirdība spēj ļoti, ļoti daudz — pat intuitīvi un brīvi lidot uz gaismas mirdzuma pusi.

Grāmatā «Morijas dārza lapas» teikts: «Domā vienkāršāk, ej pa tuvāko ceļu, bet dodies augšup ar ticību Labā gariem, un tu nekļūdīsies.» Nudien mēs visi gribam doties augšup. Arī latvju daina atzīst: «Dod, Dieviņ, kalnā kāpt, ne no kalna lejiņā.»

Bet vai mēs vienmēr kāpjam kalnup? Varbūt tikai imitējam kāpšanu uz augšu… Kāpt kalnā taču ir grūti! Bet horizontālā plaknē ir tik labi un pierasti — stāvēt, mīņāties, iet, pat skriet. Ilgi skriet. Pat zinot, ka pārlieku gari skrējieni (jo tiek ražots pārāk daudz proteīna) grauj veselību, un rezultātā var rasties iekaisumi, bojājot muskuļus. Un ko mēs darītu bez stipriem un veseliem muskuļiem? Arī garīgā jomā.

Fiziskā ķermeņa iespējas salīdzināt ar gara spējām, protams, ir savā ziņā pat nekorekti, jo gars ir bezrobežu netaustāmais «mehānisms». To mēs katrs veidojam un nostiprinām paši — pēc saviem ieskatiem, uzskatiem un pārliecības. Tāpēc garīgi pilnveidoties, attīstīties un arvien kāpt kalnup var ilgi, jo ilgi. Visu mūžu. Gars nenogurst. Gars top arvien stiprāks un izturīgāks. Paradoksāli? Nē! Fiziskās spējas ierobežo fiziskais ķermenis, bet garu — nekas.

Šīs domas man gribētos lielā mērā attiecināt arī uz valsti. Skatos uz mūsu valsts dažāda ranga vadītājiem un, gribot vai negribot, prātā iezogas doma — tik skaisti un kopti fiziskie ķermeņi, bet tikai retajā no tiem iemājojis gaišs, taisnīgs, drosmīgs, labestīgs gars. Un arī tad tas ne vienmēr spēj izpausties — tā robežas strikti nosaka cilvēku radītie likumi. Un tie ne tuvu nav Dieva un Visuma dotie. Visbiežāk šie likumi ir kādai cilvēku grupai vajadzīgie un viņu sacerētie. Bet materiālajā pasaulē vietas ir tik, cik ir. Un tad nu notiek cīņa, kurš vai kuri dabūs lielāko un izdevīgāko vietu — savu likumu ieviešanai. Taču tad jau zūd jēga runāt par tikumiem un garu. Mūsu sabiedrībā visbiežāk tie ir pseidotikumi un pseidogarīgums.

Var jau salikt kopā plaukstas un, veroties debesīs, dievoties, ka «es gribu tikai labu visiem cilvēkiem», ka «mans vadonis ir pats Dievs», ka «par sevi es domāju vismazāk» utt.

Bet — atvērsim plašāk acis, vairāk saspicēsim ausis, atcerēsimies, ka mums katram ir arī tā saucamā «trešā acs» — izmantosim to! Tātad, ja gribam, varam redzēt vairāk, dzirdēt vairāk, sajust vairāk. Un, ja patiesi gribam — vairāk attīstīt gara spējas.

Mēs, katrs cilvēks, neesam tikai fizisks ķermenis ar visiem trūkumiem un netikumiem, bet arī gara būtne — labestīga, bez niknuma, bet mērķtiecīga un aizsargāties spējīga.

TERĒZA LAUBE

 

 

 

 

 

 

 

 

Kur ir Paradīze?

Daudzi šo jēdzienu lieto vietā un nevietā. Jūdeo-hristieši jēdzienā un terminā PARADĪZE ir iekļāvuši pilnīgi maldīgu saturu. Viņi to ieslēguši kā Malduguni tuneļa galā, solot to kā sapņvietu lajiem (gojiem), kur viņi varētu laiski dzīvot — ja dzīvos paklausīgu dzīvi šajā Saulē, tad Aizsaulē tur varēs nokļūt. Paradīze ir kā utopisks dārzs, tā ir vieta, kur nebūs jāmaksā valstij vai vietējai pašvaldībai varmācīgi nodokļi un ledusskapis pildīsies pats no sevis... Vieta, kur nav bagāto un nabago. Tā esot vieta, kur tecēs piens ķīseļa krastos. Paradīzē valdīs miers, saticība un saskaņa (ne politbrigāde «Saskaņa»!). »Vai tad tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību tā Kunga balsij? — Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris.» (1. Samuēla 15:22.) Ja neklausīsi Dieva brokeriem, nonāksi ellē, būsi kaujams un dedzināms, bet, ja būsi paklausīgs vergs — Paradīzē. Taču arī tur jāuzvedas paklausīgi, jo no Paradīzes par iekošanu grēka ābolā izdzina Ādamu un Ievu. Dažkārt Ēdene tiek saukta par Paradīzi, pat lietoti kā sinonīmi, bet patiesībā tā bija konkrēta ģeogrāfiska vieta. Bioloģiskais Ādams bija Lagašas pilsētvalsts valdnieks (patesi), bet dzīvoja svētvietā Ēdenē, kura nebija tālu no Lagašas. Tagad tur gaudo tuksneša vēji. Paradīzes koncepts ir ļoti pateicīgs Augstajiem priesteriem, jo tas dod iespēju manipulēt ar cilvēku prātiem, jūtām un pat sapņiem.

Tas viss, protams, ir muļķību slavinājums un piespiestās verdzības propaganda ar komunistisku solījumu skaistai dzīvei nākotnē — tajā Aiz-Saulē. Tā ir vergu instrukcija, kā kalpot Pasaules varenajiem. Bet paskatīsimies uz šo jautājumu no patiesās vēstures skatu punkta.

Jēdziens Paradīze — Paradise (pareizāk būtu jāraksta Pa-Ra-Di-Se) ir ļoti dziļš un apjomīgs, un tas ir uzrakstīts ivritā. Tas ir akronīms no 4 vārdiem ivritā, tātad tas ir vairāku vārdu sākumburtu veidots nosaukums, kā, piemēram, ANO, LPSR, LR. Jēdziens nāk no Mošes darbiem un Kabalas, un tas nozīmē jūdaistu svēto rakstu interpretācijas un izpratnes dziļumu. Paskatīsimies uz visiem vairāk vai mazāk zināmo jūdeo-hristiešu Bībeli. Piemēram, Ješua pēc hristīšanas izkāpa no Jordānas upes un teica, ka debesis esot sašķēlušās. Tā arī var saprast — varbūt bija negaiss, bet starp mākoņiem parādījās sprauga un uzspīdēja saule. Bet Bībele, kā mēdz sacīt, bija katliņš ar diviem dibeniem, un es atklāju vēl trešo. Faktiski — Ješua ar savu hristītāju Joānu Baptista (latviskots par Jāni Kristītāju) sadalījās divās politiskās partijās: elēnistos — internacionālistos un nacionālistos-zelotos. Visi apustuļi — vēlākie reģionālie administratori bija sadalījušies pa šīm divām politiskām partijām. Trešais «katliņa dibens», par kuru es daudz esmu jau rakstījis, ir Lielais Jūdeo-hristietības projekts, kura būtība bija un ir — ar šīs reliģijas palīdzību (sākumā gan ar zobena un šķēpa palīdzību) iekarot visu Pasauli…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

VALDIS KLINTS

 

 

 

 

 

 

 

 

Katrs latvietis ir burvis!

No laika gala latvieši daudzināti par burvjiem. Nav tiesa, ka šis nosaukums apzīmējis senāko priesteri vai garīdznieku. Buršana ir prasme, kuru var apgūt jebkurš. Par to, ka latviešu burvju varai ticējuši vēl ļoti vēlos laikos, ir daudz ziņu senrakstos. Tā Kurzemes superinterdants Pauls Einhorns, kas labi zināja latviešu dzīvi un ierašas, 1627.gadā izdeva grāmatu, kurā atstāsta latviešu buršanas un zīlēšanas procesus.

Katrs latvietis visu savu mūžu dzīvoja kā burvis, kas bija pārliecināts, ka mūsu dvēseles spēki var iedarboties uz ārpasauli. Brēmenes Ādams ap 1080.gadu par kuršiem kā burvjiem raksta šādi: «Zviedriem kaimiņos ir vēl citas salas, no kurām plašākā ir tā, ko par Kurzemi sauc. Līdz turienei ir astoņu dienu brauciens. Tur ir daudz zelta un ļoti labi zirgi. Visas mājas ir pilnas ar Dieva prāta zīlētājiem un burvjiem, kas valkā mūkiem līdzīgu uzvalku. No visām pasaules malām turp iet likteņus uzzināt — visvairāk no Spānijas un Grieķijas.»

To, ka visās mājās dzīvojuši burvji, nemaz nav jāuzlūko par pārspīlējumu, jo tā tas bijis vēl daudz vēlākos laikos. Jādomā, ka šis valsts nosaukums radies no iedzīvotāju latu un citu šajā  teritorijā mītošo cilšu kopā būšanas (vijas, savīšanās utt.). Likteņus tērgāt braukuši uz seno Latviju ne vien spāņi un grieķi no rietumiem, bet arī krievi no austrumiem. Novgorodas bīskapa Joakima hronika (10.gadsimtā) vēsta par Novgorodas valdnieku Gostomislu, kas tur valdījis pirms vikingu ienākšanas. Vecuma dienās tas bijis noraizējies par pēcnācējiem, jo viņa 4 dēli bija kaujās krituši. «…Bet Gostomisls bija vecs, un viņa sievas nedzemdēja. Tad viņš sūtīja pie zemgaļiem, lai prasītu padomu turienes burvjiem. Un zemgaļu gudrie atbildēja, ka viņam būšot pēcnācēji no savējiem.» Tā arī notika.

Par buršanu un dažādu burvību piekopšanu liecina arī dainas. Simpatētiski līdzekļi, pareģojumi un dažādas parašas, ko tautas dzīvē un tautasdziesmās sastopam, pamatojas pa lielākai daļai uz cilvēka un viņa dzīves salīdzinājumu ar citiem radījumiem, uz to dzīvi dabā un iespaidiem, ko apkārtējā daba un katrs radījums savrup atstāj uz cilvēku.

Bet ar dzejisko iztēli vien ne ikreiz apmierinājās. Dažādos godos, piemēram, Jāņos, ozolu ne tikai dziesmās pieminēja — ar ozola vainagu pušķoja un godāja turīgo un laipno namatēvu, ozolu tam iestādīja pagalmā par labu zīmi. Pastāvīgi stereotipiski atkārtotos atgādinājumos un ceremonijās iesākumā tikai par redzamo zīmi lietotais ozols ar laiku ieguva sevišķi svētu nozīmi un pārdabisku spēju — tas kļuva par simbolisku līdzekli, ar kura palīdzību cerēja iemantot nākamo labklājību. Šādas un līdzīgas simpatētiskas iedarbības panāca arī ar darbiem un domām. (Dainām pretī jānoliek svešās viduslaiku ebreju kabalistikās burvības ar viņu melnajām grāmatām, dēmoniem un burvju formulām.)…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

VISVALDIS PĒRKONS (zintnieks)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

No Cēsu pils viduslaiku dārza

Skolā Līga Eglīte apguvusi pavāres un kulināres mākslu, un tagad tā noder vienmēr, kad jāpalīdz klāt galdi lielākos un mazākos pasākumos. Tad nāca studijas ģeogrāfos un mežsaimniekos, turpinājumā — psiholoģija, ar mērķi konsultēt darbiniekus reorganizāciju un pārmaiņu laikos. Ir redzēta pašvaldību, valsts iestāžu un privātā biznesa virtuve, tāpēc Līga teic, ka vislabāk jūtas tā, kā ir šobrīd — pašnodarbinātās statusā. Viņas pārziņā tagad ir Cēsu pils atjaunotais viduslaiku dārzs, kurš atrodas tajā pašā vietā, kur bijis senlaikos. Dārzā pašlaik aug un zied dažādi augi, gluži tāpat kā 14.-16. gadsimtā. Augu audzēšana, vākšana un izmantošana veselības uzlabošanai — ar to Līga nopietni un intensīvi nodarbojas jau no 2009. gada. Viņa jau daudzus gadus vasarās veido un vada seminārus, kuros notiek augu iepazīšana, praktiskas un teorētiskas nodarbības. Viņas stāstītajā noteikti vērts ieklausīties ikvienam.

 

Kāds iespaids veidojas par cilvēkiem, kuri apmeklē tavu «mazdārziņu» pie Cēsu pils? Par ko viņi interesējas?

Man ir radies visai pārsteidzošs iespaids — liela daļa cilvēku vairs neprot kaut ko darīt savām rokām. Man šeit ir jāravē, jāstāda, jāsēj un jālaista, bet atpūsties cenšos, kaut ko sev uzšujot. Tad cilvēki man bijīgi pienāk klāt un taujā — vai jūs tiešām šujat vai tikai izliekaties tūristu acu priekšā? Viņi aplūko vīles un tad ar izbrīnu konstatē, ka tās tiešām nav šūtas ar šujmašīnu. Laikam pie mums brauc tie cilvēki, kuri paši neko savām rokām nedara un visus pakalpojumus, kas viņiem nepieciešami, nopērk par naudu. Pati gan ceļojot esmu bijusi ārzemēs un redzējusi vietas, kur sievietes arī daudz šuj ar rokām — un vēl labāk par mani…

Ko tu vari pateikt par tādām brīnišķīgām purva ogām kā lācenes? Daudzi tās nepazīst vai ir jau piemirsuši… Vecāsmātes vēl tās zināja un lasīja!

Tās ir pasakainas un ļoti veselīgas ogas, vienīgi to sezona jūlijā arī beidzas. Tās ir vērtīgas, taču grūti pieejamas. Meža zemenes var salasīt pat ceļu grāvmalās, tādas reizēm arī tiek tirgotas, un tās nebūs tās labākās ēšanai. Savukārt lācenes ir purva ogas, antibakteriālas, tāpat kā citas purvā lasītas ogas. Tās būtu jālasa un jāēd tiem, kuriem ir visādi iekaisuma procesi — nierēs, urīnceļos, kuri bieži saaukstējas. Lāceņu sula, sīrups vai zapte — tie ir ļoti veselīgi produkti. Un nevajag mest prom tās lapiņas, kas ir aiz ogas, jo no tām sanāk lieliska un veselīga tēja. Arī šai tējai būs pretiekaisumu efekts, tā būs urīndzenoša — laba tiem, kuriem ir tūska. Šos lāceņu ziedkausiņus var piejaukt citām tējām un dot klepotājiem un šķaudītājiem. Salikt kopā ar meža zemeņu lapām un pelašķi — jo vairāk būs sastāvdaļu, jo labāk…

Un vēl mēs gājām lasīt liepziedus, žāvējām tējai. Tagad cilvēks fiksi ieskrien aptiekā, nopērk un izdzer vienu «karsto dzērienu», kurš noņem simptomus.

— Jo viņam rīt ir jābūt darbā! Un tad viņš aplaiž visus apkārtējos darbā un pēc nedēļas nogāžas gar zemi, jo ir sākušās komplikācijas! Labi, ir gadījumi, kad nākamajā dienā uz kaut kurieni jātiek, ir, piemēram, diplomdarba aizstāvēšana. Es esmu sapratusi, ka, ja tiešām nākamajā dienā kaut kur obligāti jābūt, tad — nekādas pārēšanās, lai organisms pakaro! Jādod medus, zāļu tēja, kas der visām organisma daļām, ar pēc iespējas lielāku sastāvdaļu skaitu. Tad tiks gan nierēm, gan aknām, gan sirdij un kuņģim — visam organismam, lai cilvēku stimulētu. Tad ir kārtīgi jāizguļas, lai nākamajā dienā tiktu uz kājām, un mugurā jāvelk kaut kas, kam būtu piesātināti zila krāsa. Tādā, kādā kādreiz skolas forma bija! Var ticēt vai neticēt krāsu terapijai, bet tas patiesi palīdz. Naktī noderēs zils palags vai sega. Āda ir vislielākais cilvēka orgāns, un āda «redz»! Cilvēks izsvīdīs vai kā citādi pārvarēs vārgumu, un, ja otrā dienā vēl uzvilks zilas drēbes, tas nāks tikai par labu. Bet pieēsties un pārēsties, «dzīt iekšā» karbonādes, gaļas un piena produktus — nu, to gan nevajadzētu. Vīriešiem tas ir pavisam grūti, un tas signāls par slimību līdz smadzenēm varbūt tā īsti vēl nav aizgājis. Nu, negribas taču ticēt, ka esi slims! Smags ēdiens ir papildus slodze organismam, un tad ir miegainība, nogurums, sanīkums, pasaules apnikums. To es redzu, kad saslimst mani kolēģi, to saka arī cilvēki, kuri nodarbojas ar dziedniecību. Jāuzēd kāds viegls biezenītis, mannā putra... Nekādas gaļas! Kuņģis mums ir viens vienīgs, un, kad viņam kļūst par smagu un grūtu, viņš sadumpojas, un vieglāk mums no tā nepaliek…

Cik ilgi tu jau nodarbojies ar augu vākšanu un to vērtīgo īpašību iepazīšanu?

Faktiski no 2009.gada tā nopietni. Līdz tam arī esmu vākusi tējas, šīm lietām atlika tikai brīvais laiks. Kad braucu ar mašīnu, prātā sev piezīmēju, kur aug viena vai otra man nepieciešamā zālīte tējai vai cits augs, jo zināju — kad man vajadzēs, tad atgriezīšos pēc tā.  Man labs ģimenes draugs ir fitoterapeits Arturs Tereško. Kad viņš sāka ar šīm lietām nodarboties, viņš bieži prasīja, vai esmu redzējusi tādu un tādu augu, un kur tas aug… Tā es arī iemācījos domāt līdzi — šis augs der tam un tam, cits — kaut kam citam. Taču man mājās nestāv kalni ar visādiem savāktiem augiem, kuri nav manas ģimenes zāļu sarakstā. Es lieki neplēšu un neglabāju tos augus, pēc kuriem man nav nekādas vajadzības. Labāk lai augs paliek kādam dzīvnieciņam, citam cilvēkam, vai vienkārši turpina augt tālāk. Un nav gluži tā, ka, ja kāds augs izaudzis jūsu mājas vai taciņas tuvumā, tas ir obligāti jānorauj un jānes mājā. Es nefilozofēju par to, «kā būtu, ja būtu», es esmu praktiķe…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Normunds Smaļinskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aglona

Zvaigžņota debess pār cilvēku tūkstošiem, kuriem rokās svecītes — ar lūgšanu Dievmātei Marijai. Tāda ir Aglona 15.augusta naktī — Krusta ceļā.

Mēs dzīvojam laikā, kad pieķeršanās Dievam un lūgsnas nav modes lieta. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle. Latviešu tautas pabērni šodien ir veci cilvēki, invalīdi un bērni. Tāpēc arī dzīves grūtajos brīžos Dievs ir tas, kurš vieno tautu. Uz Aglonu dodas un dosies dažādu ticību cilvēki. Dievmāte pieņem un uzklausa visus, tikai lūgšanām ir jābūt patiesām un no sirds! Daudzi svētceļnieki arī no Polijas un Lietuvas mēro tālu ceļu, lai 15.augustā būtu tieši šeit — Aglonā…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

DAINA AUGSTBIRZE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sēnes — visnoslēpumainākās būtnes uz zemes

Piemīt intelekts!

Viens no pierādījumiem tam ir japāņu biologa un fiziķa Tošijuki Nakagaki pētījums, kurā viņš pārbaudīja intelektu pelēm. Tostarp viņš nolēma pārbaudīt, vai saprāts piemīt arī dzeltenajai pelējuma sēnītei, ko atrada uz peļu būra sienām. Viņš otrā būra-labirinta galā nolika gabaliņu cukura un nolēma pavērot, vai sēne to atradīs. Micēlija tīkls dažu stundu laikā aizpildīja visus labirinta atzarojumus un beidzot sasniedza cukuru, izveidojot tieši tādu pašu labirintu. Nakagaki atdalīja nelielu gabaliņu micēlija (sēņu tīkla) un novietoja to pie ieejas, bet ēsmu novietoja otrā galā. Tas, kas notika, burtiski padarīja mēmu zinātnieku un viņa palīgus. Sēne vairs nevijās pa visu labirintu, tā it kā jau zināja (piemita atmiņa), kur atrodas ēdiens. No sēņu tīkla izveidojās divi atzari: viens virzījās pa labirintu pa visoptimālāko jau zināmo ceļu (bez liekiem pagriezieniem), bet otrs virzījās pa labirinta griestiem — tur, kur vispār nebija nekādu pagriezienu. Izvēlējās pats savu ceļu!...

 

Analogs interneta tīklam

Pazemes tīkls, ko veido sēnes, ir ļoti līdzīgs interneta tīklam, kur katra tīkla daļiņa glabā savu informāciju, kas pieejama visam organismam. Izpētīt visus plašā pazemes micēlija mehānismus nav iespējams. Tas ir ļoti smalks. Un tajā pašā laikā pakļaujas stingrai iekšējai kārtībai, kas zināma tikai pašam organismam…

 

Nodod mums informāciju?

Kāpēc vienā gadā sēņu ir ļoti daudz, bet citā gandrīz nav, kaut arī laiks ir labvēlīgs?

Cilvēki ievērojuši, ka parasti neticami liela sēņu raža ir slikta zīme. 1941.gada vasaras sākumā bija neticami liela sviesta beku un gaileņu raža, visi priecājās par šādu dabas dāvanu un spaiņiem stiepa sēnes no meža. Bet 22.jūnijā sākās karš. Tāda pati nepiedzīvota sēņu pārbagātība tika piedzīvota pirms Ukrainas notikumiem. Varbūt sēnes vēlējās par kaut ko brīdināt? Protams, biologi cenšas šādas sakritības izskaidrot ar sēņu augšanai labvēlīgiem apstākļiem. Taču pirmo variantu izslēgt nevar. Jo sēnes patiešām ir noslēpumainas radības…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja DAIGA BLICAVA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā atrast pašam Ceļu pie sevis?

Tagad ir moderni teikt, ka jādzīvo «šeit un tagad». Tomēr, kā izrādās, to nav viegli izdarīt mūsu reālajā dzīvē, un daudzi nemaz nezina, ko nozīmē «dzīvot tagad». Ojārs Stalts jau vairāk nekā 10 gadus vada pašizziņas prakses «Ceļš pie sevis» nodarbības, kuras apmeklējot, cilvēki iepazīst daudz jauna un lietderīga, spēj palūkoties uz sevi pašu un apkārt notiekošajiem pasaules procesiem ar jaunu — gluži citu skatu. Pat notikumi pirms 5 minūtēm jau ir tāla pagātne, bet mēs joprojām tajā dzīvojam un pēc tam brīnāmies, ka dzīvē neveicas — tā apgalvo Ojārs Stalts. Tas, lūk, tas stūrakmens, ap kuru viss mūsu dzīvē grozoties.

 

Šobrīd ikvienam ir pieejami dažādi kursi un sevis izzināšanas skolas. Ar ko jūsu «Ceļš pie sevis», kurš sāksies šoruden septembrī, atšķirsies no pārējā piedāvājuma?

— Es piedāvāju 3 nodarbību ciklus, kuri seko viens otram, un katrs nākošais papildina iepriekšējo. Pirmais cikls ir «Atveseļošanās ar dabīgām metodēm», kurā esmu apkopojis dažādas metodes astoņās koncentrētās nodarbībās. Katra nodarbība kopā ar pārtraukumu ilgst apmēram 3 stundas. Piemēram, kurš tad nezina, kas ir visparastākais ūdens? Taču, kāds ūdens mums būtu jādzer? To var aktivizēt un informatīvi attīrīt ar kramu, var noņemt ūdenim nost visu lieko un nevajadzīgo informāciju, var atjaunot tā dabīgo informāciju, kuru mums dod planēta Zeme. Tas nav nekas jauns, pie mums jau sen akas ūdeni aktivizēja ar kramu. Tāpat pie mums maz runā par Zalmanova terpentīna vannām. Ir pat tāds īpašs terpentīna emulsijas šķīdums baltā un dzeltenā krāsā, kuru var pievienot ūdenim vannā noteiktā daudzumā un metodoloģijā. Tas aizkavē ķermeņa novecošanas procesu, un tam ir plaši atveseļojoši efekti. Krievija šajā ziņā mums aizgājusi tālu priekšā… Vēl ir dažādas elpošanas sistēmas — Streļņikova, arī Buteiko. Tās mēs nodarbību laikā arī praktiski apgūstam. Buteiko elpošanas sistēma, piemēram, spēj uzlabot astmas slimnieku dzīves kvalitāti. Vēl ir enerģētiskā elpošana — ar tās palīdzību arī var sakārtot savu ķermeni, pieslēdzot elpai klāt domu un atbilstošu vizualizāciju. Elpošana, starp citu, ir viena no sevis atveseļošanas pamatmetodēm. Tā ir ļoti sena, Indijā tai pievērsa lielu uzmanību. Viss vēl ir pozitīvie apgalvojumi — iemācāmies ar tiem strādāt un izmantot tos. Bībelē taču arī teikts, ka viss sākas ar Vārdu… Vārds ir viens no visspēcīgākajiem instrumentiem, ar kuru var iedarboties uz DNS struktūru. Tā ir zinātne — epiģenētika, kura pēta šīs lietas. Ir izveidotas tādas afirmācijas jeb pozitīvie apgalvojumi, kuri spēj ietekmēt visu slimību gaitu pozitīvu izmaiņu virzienā…

Kāds ir sevis izzināšanas galamērķis maijā, ko tas cilvēks ir apguvis?

           Cilvēks sāk ar sevis atveseļošanu dabīgām metodēm, tad nākamajā ciklā iepazīst garīgumu un apgūst gan Austrumu, gan Rietumu skatījumu uz to. Tad runājam par duālismu un to, kā mūsu prāts dala notikumus labajos un sliktajos. Mēs strādājam ar duālajiem pāriem, mācāmies sakārtot sev pieņemamas un nepieņemamas lietas. Skatāmies, kā mūsu enerģētiskajā ķermenī veidojas dažādi bloki, un to parasti ir ārkārtīgi daudz. ..

           Vai saglabājat kontaktus ar tiem, kuri jau pabeiguši sevis izziņas nodarbības?

— Divas reizes gadā papildus notiek vēl īpašas nometnes, kad satiekamies. Viena reize ir novembrī, kad ir tas gada tumšais laiks, kurā daudziem varbūt pietrūkst dienas gaismas un gribas uzlabot garastāvokli. Tajos pasākumos ir arī mūsu folklora iekšā un vēl citas dažādas lietas. Otra nometne parasti ir maija beigās, kad mācību cikli ir beigušies. Tās parasti ir vairāku dienu nometnes no piektdienas vakara līdz pat svētdienas vakaram. Parasti šīs nometnes notiek netālu no Vecumniekiem, kur ir tāda vieta «Satekas». Tā ir ļoti skaista vieta, viegli sasniedzama, tur ir viesnīca ar piemērotām telpām un visu pārējo. Savstarpēji kontakti tiek uzturēti, varbūt vēl kādi papildus jautājumi rodas vingrinājumu praktizēšanas laikā, vai arī kā citādi varu palīdzēt ar padomu…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

NormundS SmaļinskIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apbrīnojamās zināšanas no vēdām

Senie indiešu traktāti satur milzum daudz nozīmīgu zināšanu, līdz kurām mūsdienu zinātne nonākusi tikai nesen vai arī vēl nemaz nav tikusi. Piedāvāju jums dažus faktus par zinātnieku, kuri dzīvoja pirms gadu tūkstošiem, apbrīnojamajām zināšanām.

Vēdas (sanskritā — «zināšanas», «patiesība») ir viens no senākajiem hinduisma svēto rakstu krājumiem, kas uzrakstīts sanskritā (valodā, kurā runāja XV-V gadsimtā p.m.ē.). Daudzu gadsimtu gaitā vēdas no paaudzes uz paaudzi nodeva mutiski, un tikai krietni vēlāk tās sāka pierakstīt. Hinduistu reliģiskajās tradīcijās pieņemts uzskatīt, ka Vēdas nav cilvēku radītas, bet gan ir mūžīgās dievišķās vērtības, kuras, atklāsmju veidā, ar svēto gudro starpniecību nodotas cilvēcei.

 

Mācība par Vēdām

Iesākumā atzīmēsim, ka seno Vēdu gudrību atzinuši daudzi XIX-XX gadsimta slaveni zinātnieki un izcili domātāji. Amerikāņu rakstnieks un filozofs Henrijs Deivids Toro rakstīja:

«Diženajā Vēdu mācībā nav ne grama sektantisma. Tā domāta visiem laikmetiem, klimatiskajiem reģioniem un nācijām, ir galvenais ceļš Lielo Zināšanu sasniegšanai.»

Ļevs Tolstojs 1907. gadā vēstulē indiešu guru Premanande Bharati rakstīja…

 

No nulles līdz kalpai

Senās Indijas matemātiķi ieviesa daudzus jēdzienus, ko mēs lietojam vēl joprojām. Ievērojiet, ka tikai VII gadsimtā cipars «nulle» sāka parādīties arābu rakstu avotos, un tikai VIII gadsimtā sasniedza Eiropu.

Toties indiešu matemātikā nulles jēdziens (sanskritā «šuņja») zināms jau kopš IV gadsimta p.m.ē. Šī ciparu zīme pirmo reizi parādījās tieši Senajā Indijā. Jāpiebilst, ka bez nulles jēdziena nevarētu pastāvēt binārā sistēma un datori…

 

Apbrīnojamie senatnes pieminekļi…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja GEORGS PAINS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Amuleti sargās no nelaimēm

Ikdienas dzīvē mūs bieži piemeklē raizes un nepatikšanas. Amuletu un aizsardzības talismanu izmantošana atrisinās negaidītu neveiksmju rašanās problēmu. Aizsardzības amuleti ne vienmēr ir kaut kas unikāls vai grūti pieejams. Vairākus no tiem var pagatavot pašus spēkiem no mājās pieejamām lietām. Galvenais — zināt, kā izgatavot šādus talismanus un kā tos pareizi izmantot. Aizsardzības amuleti palīdz novērst problēmas — tie aizsargā ne tikai no ļaunas acs, nolādējuma, ļauniem vārdiem, bet arī no tā, ko eksperti sauc par sliktu enerģētiku.

Problēma ir tāda, ka ne visi apkārtesošie cilvēki pozitīvi ietekmē mūs. Viņu negatīvisms var pāriet pie citiem, un bez uzticama amuleta jūs būsiet pilnībā neaizsargāti. Šie cilvēki ir tā dēvētie enerģētiskie vampīri, kas atrodas visur — darbā, uz ielas, veikalā. Viņi var saindēt jūs ar savu negatīvismu un baroties no jūsu enerģijas, dažkārt par to pat nenojaušot.

Slikta enerģētika var kļūt par slimības vai problēmu cēloni. Rūpēties par augsta enerģētikas līmeņa uzturēšanu vajag vienmēr. Lūk, septiņi amuleti, kas nodrošinās, lai jūs pavadītu veiksme un labklājība…

Atslēga. Nopērciet nevajadzīgu atslēgu, kas neko neslēdz. Lai tā būtu maza un nemanāma. Jau kopš seniem laikiem atslēgas ir bijušas ja ne maģiskas, tad ļoti svarīgi priekšmeti labklājības nodrošināšanai. Magi izmantoja tās kā aizsardzību pret lāstiem un ļaunajiem gariem. Atslēdziņas var piekarināt pie mājokļa ieejas durvīm vai gaitenī pie sienas, blakus ieejas durvīm, lai aizsargātu mājokli no negatīvās.īja maija K Ikreiz, kad jūs izejat no mājām, vajag teikt atslēdziņai: «Māju manu apsargā, ļaunumu un nelaimes aizbiedē.» …

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja VIKTORS DUKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Profesijas izvēle un numeroloģija

Nav tādu cilvēku, kuriem nebūtu vispār nekāda talanta. Agri vai vēlu katrā cilvēkā parādās spējas kādā rīcības sfērā — kaut kādā nezināmā veidā jūs pēkšņi sākat zīmēt, dziedāt, spēlēt mūzikas instrumentu, modelēt apģērbu, redzēt to, ko neredz citi... Un tas viss jums padodas labāk, ātrāk nekā citiem. Kamēr citi grauž zinātnes granītu un uzlabo prasmes ilgā laika posmā, jūs atrodaties tālu priekšā tajā jomā, kurā jums ir talants.

Numeroloģija ir zinātne, kas pēta cilvēku pēc viņa dzimšanas datuma. Saskaitiet pēc kārtas visus skaitļus (diena, mēnesis, gads), rezultāta skaitlī vēlreiz saskaitiet visus skaitļus pēc kārtas, un tā turpiniet, kamēr jums sanāk viens cipars. Piemēram, jūsu dzimšanas datums — 15.02.1980. Saskaitām: 1 + 5 + 0 + 2 + 1 + 9 + 8 + 0 = 27. Iegūtais skaitlis ir divciparu, tas nozīmē, ka saskaitām skaitļus vēlreiz: 2 + 7 = 9. Skaitlis 9 arī būs jūsu skaitlis, pēc kura iespējams noskaidrot, ar kādu talantu jūs ir apdāvinājusi daba.

Veiciet aprēķinus un noskaidrojiet, ko nozīmē jūsu skaitlis.

 

1 — līdera spējas

Jūs varat gūt lielus panākumus jebkurā kolektīvā darbā, jo spējat aizraut cilvēkus un vadīt viņus aiz sevis. Cilvēki, kuriem piemīt šis talanta skaitlis, ir uzņēmīgi, pastāvīgi un komunikabli. Viņi ir dzimuši vadītāji. Ja tagad jūsu amats nav visai augsts, tad ir pienācis laiks atcerēties to, ka visi ir sākuši ar mazumiņu, un ķerties klāt aktīvām darbībām.

 

2 — miers un diplomātija

Šis skaitlis savu īpašnieku apvelta ar spēju vienoties, pulcēt ap sevi vispretenciozākos cilvēkus un pavisam viegli risināt jebkurus konfliktus un strīdus. Cilvēki ar tādām spējām var gūt panākumus praktiski jebkurā sfērā: sanāk labi psihologi, advokāti, diplomāti un uzņēmēji…

Sagatavoja DINS RŪTENBERGS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vangas pareģojumi pēc dzimšanas gada katram mēnesim

Slavenās aklās bulgāru pareģes Vangas pravietojumu tabula, atbilstīgi dzimšanas gadam un konkrētajam mēnesim. Citiem vārdiem, ko Vanga tev ieteiktu tieši šajā mēnesī, piemēram, augustā? Kādam tā var būt vienkārša izklaide, kāds var uztvert gluži nopietni. Tomēr nevienā gadījumā nekas no tā nav «iecirsts akmenī». Kā lietot tabulu? Atrodi savu dzimšanas datumu un skaties, kāds skaitlis uzrakstīts atbilstoši mēnesim. Sameklē skaitļa nozīmi skaidrojumos!

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DAIGA BLICAVA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Enerģētiskie vingrinājumi mugurkaulam

Galvenais solis pašatveseļošanās procesu iedarbināšanā ir nepieciešamība sakārtot mugurkaulu,

jo tas kontrolē cilvēka kustību funkcijas un  gandrīz visu iekšējo orgānu darbību.

 

Pirms izpilda enerģētiskos vingrinājumus, obligāti jāiesildās, lai tādējādi mugurkauls tiktu sagatavots netraucētai enerģijas plūsmai. Elpošana — caur degunu.

Stāvot taisni, jāiztēlojas, ka no griestiem ir nolaista virve, un, skatoties augšup, ar rokām jāizpilda kustības, it kā rāpjoties pa virvi augšup.

Sēžot vai stāvot kājās, saāķē rokas un ar plaukstām aizsedz seju tā, lai uzacu līnija sakristu ar plaukstu augšējo malu. Galva un kakls jāstiepj augšup, lai paskatītos pāri šim «žogam»….

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja KĀRLIS PAKALNS

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Lai visu gadu būtu vesels

Esmu pie sevis daudzreiz izmēģinājusi kādu vienkāršu paņēmienu, lai nostiprinātu veselību un neslimotu visu gadu.

Vasarā, kad zied rudzi, vajag no 9 rudzu vārpām savākt ziedputekšņus un tos apēst. Var dot arī bērniem. Droši vien tā tiek nostiprināta imunitāte.

Helēna

Kartupelis

Manam vīram sāka elkonī krāties šķidrums. Viņš lūdza, lai es ar visu mizu sarīvēju 2 kartupeļus, ko arī izdarīju. Uz celofāna uzklāju auduma gabalu, virsū uzbēru rīvētos kartupeļus (masu), aptinu ap elkoni. Uztinu vēl virsū siltu šalli. No rīta kompresi noņēmu, ādas maisa ar šķidrumu vairs nebija, tikai sārtums. Tas arī pēc divām dienām nogāja…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Viktorija 

Ja angīna «saķerta» vasarā

Sarīvē sarkano galda bieti, 1 glāzei rīvētās masas pievieno 1 ēdamkaroti etiķa, 6-8 stundas ļauj nostāties, pēc tam izspiež un ar šo sulu skalo kaklu.

Sajauc 2 ēdamkarotes liepziedu un 3 ēdamkarotes kumelīšu ziedu, maisījumu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 2 stundas ļauj ievilkties, izkāš un biezumus izspiež. Dzer dienas laikā un izmanto kakla skalošanai…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja Dzintra Muņina

Uzmanīgi ar augiem!

Piparmētra— nav ieteicama, ja ir pazemināts asinsspiediens.

Dilles — lielos daudzumos nav ieteicamas grūtniecēm.

Kumelītes — nav ieteicamas, ja ir biežas caurejas, arī grūtniecēm tās vajadzētu lietot maz.

Pelašķi — ilgstoši un lielās devās nav ieteicami grūtniecēm. Dažiem cilvēkiem tie var izraisīt galvas reiboņus un alerģisku ādas iekaisumu…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Kukaiņu dzēlieni

Sāpes no bišu un kukaiņu dzēlieniem remdina sāls putriņa, kas arī mazina uztūkumu.

Bites vai lapsenes dzēliena vietu apziež ar mitru sodu vai apslapinātu smalku cukuru; sāpes mazinās un uzpampums pazūd; dzelonis iepriekš jāizvelk. ..

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja Terēza laube

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt