Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111214151617181920

 

Žurnāls 2017-16

Žurnāla «Zintnieks» 16.numurā lasiet:

  • Septembra astroloģiskais fons (Lana Lapiņa)
  • Čeku dedzināšana septembrī (Akvelīna Līvmane)
  • Visskaistākām pasaules ogām pilni šoruden pīlādžu zari (Normuns Smaļinskis)
  • Saules gaita debess lokā… (Anita Plēsuma)
  • Paradokss (Leonīds Mekšs)
  • Kas ir latvieša dzīvesziņa? (Valdis Šteins)
  • Sūtību pildot un būtību īstenojot. Saruna ar «Muzikālā teātra 7» direktoru AIGARU DINSBERGU (Normunds Smaļinskis)
  • Ak, tu mazā raganiņa! (Inga Dāboliņa)
  • Brauc ar divriteni un uzlabo pats savu veselību! (Normunds Smaļinskis)
  • Mums beidzot ir jāpamostas. Saruna ar dziednieci un vārdotāju VITU CIPRUSI (Normunds Smaļinskis)
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Ko slēpj neredzamās sienas? (Guna Petaja)
  • Sapņi un diagnostika (Terēza Laube)
  • Meža karaliene — baravika (Maija Krumte)
  • Vēstules!
  • Pareģi un pareģojumi (Viktors Dukis)
  • Sniedz roku draugs: Kā «pasūtīt» bērna dzimumu (Evija Brunevska); Iepazīsimies!
  • Dziedina ūdens (Dins Rūtenbergs)
  • Gludi ceļgali un elkoņi (Sandra Lakstīgala)
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: SEPTEMBRIS — lunārais mēnesis veselībai, pirtij un sapņiem; badošanās laiki; labvēlīgie laiki skaistuma kopšanai un Andra Rača Čika laiki
  • Diēta cīpslām (Daiga Blicava)
  • Palīdzēs kastanis (Ilma Pļava)
  • Punktu terapija uz pēdām (Dina Berga)
  • Mans veselīgais ēdiens
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Nervu tiks (Kārlis Pakalns); Ja bērnu baro ar krūti (Anda Šteinharde); Ticējumi par gredzeniem (Agate Rinda); Āboli pret diabētu (Kārlis Pakalns)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Ķirbis — atveseļo (Terēza Laube); Tomāti pret trombozi (Terēza Laube); Bumbieri sausai ādai (Terēza Laube); Alveja dziedina kuņģa čūlu un gastrītu (Terēza Laube); Pret kāju svīšanu (Terēza Laube); Roze — mūsu veselībai (Ināra Antone)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

Septembra astroloģiskais fons

       Augusta aptumsumu tēmas, kuras vairāk attiecās uz radošu individuālo realizāciju mijiedarbībā ar grupām un tās interesēm, septembrī balstīsies uz lielāku konkrētību, racionālismu un loģiku, jo Uguns stihijas dominanti pamazām nomainīs Zemes stihijas lietišķums, praktiskums un aprēķins. Prezentāciju un skaļu solījumu periodu nomainīs pārdomātāks un kritiskāks skats uz lietām un dzīvi kopumā. Septembra dominējošā Zodiaka zīme būs Jaunava, jo šeit no 23.08. līdz 22.09. atradīsies Saule, no 10.09. līdz 29.09. būs Merkurs, 20.09. ieies Venēra un no 05.09. līdz septembra beigām arī Marss.

       Retrogrādā Merkura periods turpināsies līdz 05.09., bet mijiedarbībā ar Marsu septembra pirmās divas dekādes iezīmēs ar lielāku dinamiku. Septembrī būs divi Merkura-Marsa savienojumi (03.09. un 16.09.), no kuriem pirmais būs Lauvā ar retrogrādu Merkuru, bet otrais — analītiskajā un skrupulozajā Jaunavā jau ar direktu Merkuru, tādejādi saglabājot abu planētu savienojuma fonu līdz pat 20.09. Ja septembra pirmajā nedēļā domas un darbi vēl joprojām neies kopā, jo būs vēlme visu labi pārdomāt, iedziļināties un atrast labāko risinājumu, bet darāmie darbi steidzinās dziļos domātājus ātrāk ķerties pie lietas, tad septembra otrajā dekādē prāts būs ass, tiešs un uz praktiskiem darbiem noskaņots. Merkura-Marsa ilgstošā savienojuma ietekmē iespējama lielāka varbūtība iekļūt konfliktos, strīdos un diskusijās, gribēsies cīnīties par savu taisnību un enerģiski pierādīt to darbos. Impulsīva rīcība un steiga var radīt vairāk iespējamu darba traumu, darbojoties ar asiem, karstiem vai metāla priekšmetiem vai darba instrumentiem, tādēļ ieteicams būt piesardzīgākiem un lielāku uzmanību pievērst darba drošībai…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Astroloģe LANA LAPIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Visskaistākāmpasaules ogāmpilni šorudenpīlādžu zari…

       Laikam tieši tik pilnus un skaistus pīlādžogu ķekarus kā šogad dzejnieks Imants Ziedonis vēroja, pirms uzrakstīja dzejas rindas par visskaistākajām ogām pasaulē. Tās vēlāk atrada brāļi Ziemeļi, radot tām varbūt nedaudz smeldzīgu, bet tīkamu, noskaņām bagātu melodiju. To gribas paskandināt kaut kad augusta pašās beigās un septembra sākumā, manī tā uzpeld katru rudeni.

Tā manī uzvēdī senas un tālas atmiņas no bērnības laikiem. Pīlādžogas ir sarkani brīdinošs signāls, ka rudens un septembris vairs nav tālu, bezgala garā bērnības vasara tuvojas izskaņai. Ar asteru daudzkrāsainajiem ziediem un gladiolu krāšņajiem zobeniem klāt septembris, kad kādreiz visi uzvilkām tumši zilus skolas tērpus, baltus kreklus, apsējām prievītes un devāmies uz skolu. Mazajiem ķipariem tā bija gluži jauna, vēl neizzināta un nezināma pasaule. Tā atnāca ar glītrakstīšanas stundām, ar laiku tikai pašiem uzcītīgākajiem bija atļauts sākt rakstīt ar pirmajām lodīšu pildspalvām, kuras tobrīd sāka parādīties veikalos. Mēs rēķinājām, lasījām, rakstījām, dziedājām korī un dejojām. Atpakaļ nākot uz mājām, reizēm pa ceļam iegriezāmies maizes veikalā, jo tur varēja nopirkt garšīgas ledenes un pa šokolādes konfektei, kuras pārdeva uz svara. Tad visi Ziepniekkalna ielas čaļi un es sēdāmies 10.tramvajā, kuru toreiz saucām par čimbuli, lai ar to ripotu mājup no Vienības gatves un Jelgavas ielas stūra Pārdaugavā. 

        Kad braucu garām šīm bērnības vietām, vienmēr uzvirmo senas un skaistas atmiņas par aizgājušajiem pirmajiem skolas gadiem. Daudz kas gan ir mainījies — mazās, jaukās grāmatnīcas, blakus manai skolai Altonavas ielā, vairs nav. Skola pārprofilēta par bērnu un jauniešu centru. Romantiskā mazā Blokmuižiņa arī pamesta un bez dzīvības — bibliotēkai tā laikam vairs nederēja. Kādreiz blakus bija arī tekstilfabrika Tekstiliāna, kas tolaik strādāja bez mitas cauru diennakti. Šogad pēdējos mūrus nojauca. Daži stāsta, ka varbūt tur būvēšot jaunu un modernu daudzdzīvokļu māju — ar skatu tieši uz vecajiem Torņakalna kapiem...

        Pieminot skolas gadus, laikam jau katram atmiņā ir palikuši viņa pirmie skolotāji. Varētu te saukt daudz lielisku cilvēku, taču paši pirmie ir un vienmēr paliek pirmie. Latviešu valodas skolotāja un mūsu audzinātāja Balode, matemātikas skolotāja Pētersone, fizkultūras skolotāja Vilka — labas atmiņas ir paliekošas un dzīvo ilgi, varbūt pat neizdzēšami. Katram no mums dzīvē noteikti bijuši lieliski skolotāji un tikpat labi cilvēki, kuriem vismaz atmiņās, ieejot septembra mēnesī, varam domās sūtīt savus vislabākos un gaišākos novēlējumus.

Brāļi Ziemeļi izdzied arī Ziedoņa rindas par vienu balonu pīlādžu vīna. Jā, senos laikos pīlādžu pasūro sulu saldināja ar ābolu sulu, un tad ap Ziemassvētkiem no šī balona glāzēs bija lejams garšīgs, pašdarināts vīns. Veikalu plauktos jau labu vīnu tolaik atrast un nopirkt nevarēja.

        Vēl atceros, kā vecāki mūs, pirmklasniekus, pēc pirmās skolas dienas veda uz Mežaparku. Par godu šai dienai mēs tur sarīkojām varenas pīlādžogu kaujas. Pēc tam gan uzvarējusī, gan kaujā zaudējusī puse piedzīvoja vecāku brāzienu, jo koši oranžīgā pīlādžogu sula no mūsu baltajiem krekliem izmazgājama vairs nebija.

Lai šogad visiem jaunajiem ir skaists septembris, pīlādžogu un senu, jauku skolas laika atmiņu piepildīts!

NORMUNDS SMAĻINSKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kas ir latvieša dzīvesziņa?

Latvijas Satversmes priekšvārdā parādījās termins «latviešu dzīvesziņa», bet jautājums ir, ko tas termins apzīmē, kāds ir tā jēdzieniskais saturs. Daži skolotāji steidza publiski paziņot, ka tas nozīmē no rītiem nomazgāties un sasukāt matus, bet dažkārt dzīvesziņu reducē uz pasauluzskatu. Daudzi pētnieki savukārt Filozofiju identificē kā Pasauluzskatu, citi — kā mācību par Prātojumu un Uzskatu kopumu. Jā, katrā ziņā Dzīvesziņas serdenis, kā centrālais nervs, kā filozofiskais mugurkauls ir latviskais pasauluzskats. Mana definīcija Dzīvesziņai ir šāda:

«Dzīvesziņa ir latviešu Logosa noteiktā kārtība un tā atspoguļojums dzīvesveidā, kā arī Dzīvesziņa ir Dzīves Paradigmu Veselums.»

Lai šo definīciju izprastu, apskatīsim tuvāk šos divus svešvārdus — Logoss un Paradigma. Esmu centies šiem jēdzieniem pietuvoties latviešu valodā, bet tiešs tulkojums pagaidām vēl jāmeklē.

Logoss. Suverenitāte katram Cilvēkam piemīt no Dieva. Arī Tautai, kā teoģeobiosociopašorganizējošam organismam jeb Veselumam, piemīt Suverenitāte, jo Tauta ir suverēnu Cilvēku kopums ar savu Tautas egregoru, Tautas garu, Tautas dvēseli un Tautas prātu. Suverenitāte ir cieši saistīta ar Tautas Logosu. Latviešiem ir savs latviešu Logoss, garīgais Pirmsākums, sava Patiesība, savs Tautas Prāts, savs Dzīves Ceļš. Jā, latviešiem, kā Dieva laistai tautai, ir savs Dzīves Ceļš, ar Ceļu saprotot Tautas Darmas (iekšējais dievišķi garīgais, Dieva dotais ceļvedis) izteiksmi laikā un telpā. Sociumiem un dēmosiem, atšķirībā no dabiskām tautām, nav un nevar būt sava Logosa. Ja Logoss ir aptverams tikai dievišķā atklāsmē, tad suverenitāte var izpausties ikdienā. Logoss jūdeohristiešiem vispār ir prātam un izjūtām neaptverams jēdziens, jo to aptvert caur «dieva brokeriem» nav iespējams tā ir tieša dievišķā atklāsme, kura var apzināti vai neapzināti izpausties Cilvēka Dzīvesziņā…

 

Latviešu Dievestība Dzīvesziņas pamatos…

Senču Padoms kā Dzīvesziņas sastāvdaļa…

Latviskās Dzīvesziņas caurstrāvojums ar Tikumību un Paražām…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Dr. VALDIS ŠTEINS

 

 

 

 

 

 

 

 

Būtību pildot un būtību īstenojot

Saruna ar «Muzikālā teātra 7» direktoru AIGARU DINSBERGU

Vēl šā gada ziemas sezonā skatītājus Latvijā priecējāt ar izrādi «Muļķe sirds», bet vasarā ar brīvdabas izrādēm iepauzējat. Kāpēc?

— Šī izrāde tiešām bija tik universāla, ka to varēja rādīt arī slēgtās telpās. Atšķirībā no citām kompānijām, kuras darbojas šajā jomā, mēs to darījām pirmo reizi. Un gandarīti secinājām, ka, neraugoties uz to, ka cilvēkiem tiek piedāvātas tik daudz un dažādas atpūtas, izklaides iespējas — teātru izrādes, koncerti, mēs arī ziemā varam piepulcēt pilnu zāli skatītāju. Šobrīd vai visās Latvijas pilsētās ir 5-6 pasākumi nedēļā, tā kā es pat apbrīnoju cilvēku spēju apmeklēt daļu no tiem. Kaut naudas maciņa biezuma dēļ.

Tagad, vasarā, iepauzējam ne tāpēc, ka esam slinki palikuši, mums nav ko rādīt vai būtu nobijušies no nemīlīgās vasaras un lietavām. Mūsu teātris bija pirmais, kurš 2005.gadā atjaunoja nepelnīti novārtā atstāto brīvdabas izrāžu žanru, kurš pirms tam bija ļoti populārs. Jutāmies kā pionieri, kuri uzņēmušies to izdarīt, arī vasaras mēnešos ārpus Rīgas dzīvojošajiem sagādāt iespēju satikt savus iemīļotos aktierus, dziedātājus. Pirmā izrāde, ar ko «Muzikālais teātris 7» sevi pieteica, bija «Vella kalpi», un mēs to izdarījām skaļi un spēcīgi. Ka cilvēki pēc tādām izrādēm ir izslāpuši, redzējām pēc apmeklētības — mazākais skatītāju skaits bija 4, lielākais — 10 tūkstoši. Saulkrastu estrādē, kur sēdvietu ietilpība ir nepilni 2 tūkstoši, saradās 8 tūkstoši izrādi redzēt gribošo. Pie ieejas pat lūdzāmies, lai viņi nenāk, jo tāpat neko neredzēs…

Brīvdabas izrādes nekad nav pretendējušas uz augsto mākslu...

— Protams, arī mūsu teātra veidotās tādas nebija, bet mēs to sagatavošanā ieguldījām lielu darbu, līdzekļus. Katra gada jaunajai vasaras sezonas izrādei gatavoties sākām jau rudenī, rūpīgi gādājām par tērpiem, dekorācijām, jo mums bija svarīgi, lai skatītāji no izrādes gūtu prieku, varētu patīkami atslēgties no ikdienas.

«Muzikālais teātris 7» šovasar izgājis no šīs aprites — mēs negribam konkurēt ar zema līmeņa iestudējumiem. Ja jau pāris cilvēku aizgājuši prom no pusizrādes, tad viņi vairs pat netic, ka trešais var atvest tiešām labu izrādi. Lai gan mēs 12 gadu laikā bijām sevi pierādījuši, cilvēki jau zināja, ka «Muzikālā teātra 7» izrādes ir skatāmas un baudāmas. Tomēr, zinot, kas šobrīd tiek rādīts uz brīvdabas estrādēm, es nevēlos to pierādīt atkal un atkal.

Pats esi pilsētas bērns?

— Nē, uzaugu diezgan dziļos laukos — Saldus pusē, Lutriņos. Tur bija mazs kultūras nams un, kad atbrauca kāds mākslinieks no Rīgas, cilvēki to gāza apkārt. Šobrīd tā nav. Mazajos pagastos nav ne kultūras namu, ne arī cilvēku, kas uz tiem nāktu. Žēl. Un, lai cik filantropiski būtu noskaņots producents, uz šādu ciematu viņš izrādi nevedīs…

Kur strādāji līdz laikam, kad tika izveidots «Muzikālais teātris 7»?

— Latvijas radio vadīju reklāmas daļu. Tad kopā ar Kārli Anitenu — tieši viņam radās ideja izveidot šo teātri, Kārlis bija arī «Vella kalpu» libreta autors. Tad piesaistījām vēl citus domubiedrus, pārsvarā bijušos kolēģus. Jau iepriekš biju sapratis, ka man nepatīk priekšniekošana, būt algotam valsts darbiniekam, bet gribu darīt savu. Tāpēc Kārļa ideja atdzīvināt brīvdabas izrāžu žanru man bija liels stimuls turpmākajam.

Ar laiku nācās atzīt, ka teātris, kuram nav nekāda blakus finansējuma, ar izrāžu veidošanu vien izdzīvot nevar. Tāpēc nolēmu, ka teātra nišā paliksim tikai vasarās, bet pārējā laikā strādāsim pie dažādiem koncertiem…

Ko, šovasar bez darba palikuši, saka tavi ilggadējie darboņi brīvdabas izrāžu tapšanā Voldemārs Šoriņš un Jolanda Suvorova?

— Ar Šoriņu esam kopā visu mūsu teātra pastāvēšanas laiku, viņš bijis vai nu libreta autors vai režisors un, kas ir ļoti svarīgi — uz viņu vienmēr varēju paļauties. Ļoti prasīgs pret sevi, pret mani, pret visiem pārējiem. Noturēt kvalitātes latiņu augstā līmenī ir viens no mūsu kompānijas pamatprincipiem, un tāpēc mākslinieki grib ar mums strādāt. Uzzinājis, ka šovasar brīvdabas izrādes nebūs, Šoriņš tikai noteica: «Beidzot es vienu vasaru varēšu atpūsties!» Savukārt Jolandai tas bija liels trieciens. Viņa pie mums darbojās no pirmās dienas, pilnīgi visās izrādēs. Jolandai patika spēlēt, un lielākajai daļai publikas patika Jolanda — viņai tikai vajadzēja iznākt uz skatuves, un cilvēki plaudēja un auroja. Viņa strādāja ar lielu pašatdevi un entuziasmu, neskatoties uz to, ka ar latviešu valodu bija zināmas grūtības, tāpēc tekstu vajadzēja iekalt galvā. Tāpēc Jolandas man bija žēl. Satikusi mani, viņa teica: «Aigar, moi milij direktor, kak ja skučaju pa vas!» (Aigar, manu mīļo direktor, kā es pēc jums skumstu!) Bet ko lai dara, situāciju mainīt nevaru…

Arī tava sieva (Linda jeb Anmary. Red) ir dziedātāja. Viņa laikam nepieļautu, ka strādā ar nevarošiem.

— Turklāt Linda ir vokālā pedagoģe. Tomēr mājās par darbu runājam ļoti maz. Dažos manos projektos viņa piedalās, bet darbā esam vienojušies par striktu nodalījumu — es esmu producents, viņa — viena no izpildītājiem. Par kaut kādām prioritātēm nevar būt pat runa…

Kā tu domā — kas mums jālūdz Dieviņam, lai mūsu valsts mugurkauls atkal kļūtu tik spēcīgs un taisns, kāds tas bija pirmās Latvijas brīvvalsts laikā?

— Vispirms jānotic pašiem sev. Man tā vien šķiet, ka, vērojot valstī notiekošos procesus, esam kļuvuši tik nekam neticīgi, arī saviem spēkiem un varēšanai, ka brīžiem tiešām vairs nav spēka iztaisnot mugurkaulu, pacelt galvu uz augšu. Bet — tas lielais kopums sākas no katra individuālā cilvēka. Tikai tad, ja būsim enerģētiski stipri, ticoši sev, atkal būsim varoši pastāvēt par sevi, darīt lielas lietas. Pagaidām mēs tikai «vārāmies» sīkās grupiņās, bet ar spēku sevi neuzlādējam. Tāpēc lai mazāk patērējam enerģiju negācijām — to visapkārt gana, bet raugāmies uz skaisto, vispirms visā saskatām labo. Man to allaž atgādina sieva, jo arī es dažkārt mēdzu paburkšķēt…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

LĪNA KRASTIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ak, tu mazā raganiņa!

Stāstījumu, kas ir ragana, ļoti gribējās iesākt tieši ar šādiem vārdiem, kurus bieži savstarpēji lieto mīļā nozīmē, jokojot ar otro pusīti, kādu citu mīļu cilvēku. Parasti gan šī otra pusīte ir «kustīga», nav «mierā stāvētāja». Šis cilvēks vienmēr ir izdomu un pat neprātīgu ideju pilns. Raganiņai vienmēr ir kādi «ekstra» darbi veicami, viņa prot sevi un savus mīļos gan sargāt, gan aizstāvēt.

Bet cilvēks kādreiz tiek nonievāts un pat rupji nosaukts par raganu, cilvēka spējas tiek pielīdzinātas raganas darbībai: «Viņa spēj pilnīgi neiedomājamas lietas darīt, un cilvēks izveseļojas...» Bieži mūsdienās dziednieces, zintnieces tiek nosauktas par raganām, jo cilvēki jūt noslēpumus ap šiem cilvēkiem.

Folklorā ragana tiek attēlota kopā ar slotu, vārnu. Uz slotas tā lido, tātad — vienā solī ar raganu iet burvestība. Tiek runāts, ka raganas gatavojot dažādas dziras, jaucot kopā augus. Pat rakstīts par speciālu dziru, kuru viņas gatavojot sev, lai spētu lidot uz slotas. Un atkal cilvēki baidās, jo tā taču ir nezināma burvestība. Ragana varot atnest laukiem neražu, cilvēkiem slimību... Diez vai...

Bet kur paliek viņu gatavotā dzira? Veselības uzlabošanai! Jo ragana ir arī tā pati «zāļu tantiņa» ar bagātu zināšanu pieredzi. Tantiņai arī ir spējas dziedēt (ne katrs cilvēks to var). Jā, redz, viņa pārbrauca ar plaukstu pāri galvai, un galva vairs nesāp. Un ko dara mūsu dziednieki? Arī ar savu roku enerģiju spēj noņemt sāpes, dziedēt brūces. Bet «rozi» — to taču apvārdo! Tiek speciāli vārdi lasīti. Un arī tagad palīdz — kā sensenos laikos…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

INGA DĀBOLIŅA, dziedniece

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Brauc ar divriteni un uzlabo pats savu veselību!

Ja sarunās tiek skarta velobraukšanas tēma, tad gluži automātiski uzvirmo diskusijas par slikto veloceliņu infrastruktūru Rīgā, par savstarpēju neiecietību, kura sašķeļ cilvēkus autobraucējos un velobraucējos. Tālāk jau tiek spriests par velosipēdistu analfabētismu ceļu satiksmes noteikumu jomā, velostatīvu trūkumu, tālsatiksmes autobusu šoferu neizprotamu nevēlēšanos pārvadāt velosipēdus bagāžas nodalījumos un vēl citām lietām, kuras daudzus uztrauc un pat emocionāli aizskar. Diskusijas šķiļ dusmu zibeņus un virs runātāju galvām briest gluži reāli negaisa mākoņi… Taču ir vēl viena ļoti būtiska un svarīga tēma, kura nepelnīti tiek aizmirsta — kādus ieguvumus mūsu veselībai spēj dot pedāļu regulāra mīšana un pārvietošanās ragainā metāla kumeļa mugurā.

Par pozitīvajām velobraukšanas iezīmēm bija zināms sen, un divritenis bija populārs pārvietošanās līdzeklis Latvijā jau starpkaru laikā. Pat relatīvi nelielās pilsētiņās vienlaikus darbojās vairākas velodarbnīcas, kurās notika velosipēdu ražošana vai tikai kopā salikšana jau no gatavām, citur ražotām detaļām. Trīsdesmitajos gados populāras bija arī velosacensības, tāpēc tika radīts Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens. Pirmās šādas lielās sacensības tika organizētas 1936.gadā un no visiem Latvijas novadiem toreiz pasākumā piedalījās 1214 riteņbraucēji. Tā bija lieliska iespēja popularizēt ne tikai šo sportu, bet arī veselīgu dzīvesveidu. Kādi tad ir tie ieguvumi mūsu veselībai un dzīvei kopumā, ja sākam nopietni un intensīvi mīt pedāļus?

Divriteņa mugurā ikviens var izbraukāt un izpētīt plašu teritoriju apkārt savai dzīvesvietai un gūt jaunus iespaidus un zināšanas par to vietu, kur dzīvo. Cilvēki, kuri piekopj aktīvu dzīvesveidu, un velobraucējs tāds ir pavisam noteikti, aptaujās atbild, ka ir laimīgāki un apmierinātāki ar savu dzīvi, nekā tie, kuri ir neaktīvi un sēž mājās pie televizora vai datora. Aktīvie par 32% biežāk saka, ka ir laimīgi un biežāk izjūt labsajūtu…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Materiālus apkopoja un fotografēja normunds smaļinskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mums beidzot ir jāpamostas!

«Cilvēkam ir nepieciešams otra cilvēka pieskāriens, glāsts un apskāviens, nevis virtuāla sazināšanās internetā. Pat puķes nonīkst bez kopēja mīlestības, bet ko mēs gribam un gaidām no bērna, ja vecāki ar viņu sazinās internetā?! Kāda būs mūsu nākamā paaudze? Mums ir vajadzīga reāla saikne vienam ar otru, pat ravēt vajadzētu kailām rokām, lai mums būtu saikne ar zemi.» Tā saka Vita Cipruse, kura jau 25 gadus darbojas dziedniecības lauciņā. Ar viņu saruna par dziedniecību agrāk un tagad, par vārda un vārdošanas spēku, par enerģiju vibrācijām. 

Ir bioenerģētiķi, ekstrasensi, dziednieki netradicionālu speciālistu profesiju loks ir visai plašs un profesiju nosaukumi tagad ir visai daudzveidīgi. Kas ir Vita Cipruse?

— Esmu dziedniece un vārdotāja. Tai pat laikā var mani saukt arī par bioenerģētiķi, jo strādāju ar enerģiju gan tiešā kontaktā, gan no attāluma. Vienlaikus es arī vārdoju, tā kopā apvienojot vairākas metodes. Vēl nedaudz darbojos arī kā psiholoģe.

Vārdotājs ir tāds cilvēks, kurš saņem zināšanas un spēku no iepriekšējiem šīs mākas zinātājiem. Tādi man četri bijuši, kuri devuši savā dzīvē apgūto — savus vārdiņus, savus noteikumus un visu pārējo. Tie nebija radi, bet gluži sveši cilvēki, kas pie manis nāca toreiz, kad dibinājām pirmās dziednieku sabiedriskās organizācijas. Ar mani bija pirmās intervijas laikrakstos, un tā tas notika. Talsu pusē, piemēram, bija viena veca kundze, viņai bija jau 95 gadi, es pie viņas braucu, un viņa man savu spēku un zināšanas atdeva…

Vai vārdu senums arī ir zināms? No cik tālas pagātnes tie nāk un cik ilgi jau lietoti?

— Nē, tas nav gan zināms. To pat nojaust nav iespējams. Man ir viena ļoti sena burtnīca, kas vispār vecā drukā pierakstīta. Tā laikam ir gājusi cauri ugunij un ūdenim, jo redzams, ka tajā pat caurumi izdeguši kādreiz… Tā acīmredzot bijusi ļoti ilgā lietošanā. Šo burtnīcu laikam nodevuši tālāk no vienas paaudzes nākamajai, tā pa ķēdīti gājusi no vienām rokām nākošajās. Un katrs jau kaut kādu savu pieredzi tur ir pielicis klāt. Arī es savu vēl lieku klāt. Ir lietas, kuras esmu pati apguvusi…

Vai tā apzināto kaitējumu lieta reizēm tomēr nav nedaudz pārspīlēta? Ja cilvēkam neveicas darba lietās, piemēram, varbūt tam ir kādi citi, gluži objektīvi, iemesli? Visvieglāk ir meklēt vainu citos, ne sevī…

— Jā, dzīvē gadās visādi. Tāpēc jau reizēm sūtu atnākušo cilvēku pie Ivitas, kura ir gaišreģe, lai viņa paskatās, kāda ir situācija. Man ir arī sava metode — es skatos ūdenī, kurš bijis ieliets traukā un atradies kādu laiku blakus cilvēkam, tātad uzsūcis daļu informācijas sevī…  Es skatos ūdenī, skaitu vārdus un tad redzu, varu parādīt arī cilvēkam, kā tas izskatās, ja ir kaitējums. Ir cilvēki, kuriem vienkārši sākusies īsta melnā strīpa, kuri saka — man tur ir tā un tā.

Reizēm kaitējums nav saredzams, jo tas apzināti noslēpts aiz labās enerģijas. Arī tad Ivita var paskatīties un dot atbildi — ir vai nav kaitējums. Tai pat laikā jāteic, ka šobrīd ir ļoti daudz enerģētisko problēmu un kaitējumu. Mēs tagad dzīvojam sabiedrībā ar ļoti izteiktu nevienlīdzību — vieni dzīvo ļoti labi, bet blakus esošie varbūt ļoti nabadzīgi. Ilgstoši tas noved pie ļoti liela iekšēja stresa. Tai pat laikā pastāv un reāli darbojas dažādas enerģētiskas iekārtas un ierīces, kuras spēj ietekmēt mūsu psihi. Cilvēkiem kopumā ir pavājināta enerģētika, viņu pašu lauki ir nestabili un neharmoniski, ir lielas sadzīviskas problēmas. Kā var normāli dzīvot šādā situācijā?! Un vēl skaudība — redz, kā viņam labi iet, bet man jādzīvo un jāknapinās līdz pēdējam... Visa sociālā spriedze, kurā mēs jau ilgi dzīvojam, rada lielu kopīgu un diemžēl negatīvu enerģiju.

Tai pat laikā internetā, avīzēs un žurnālos pilns ar metodēm, kuras var  pielietot pret citiem cilvēkiem, kā ar viņiem manipulēt un pat nodarīt kaitējumu. Taču neviens neraksta un lasītājs nedomā līdzi — ka tas viss var atnākt kā bumerangs atpakaļ un trāpīt ļoti sāpīgi viņam pašam vai viņa ģimenei un bērniem. Ir arī cilvēki, kuri patiesi netic dažādu kaitējumu iespējamībai. Tomēr brīdī, kad viņiem ir pavisam slikti, arī viņi meklē izeju un kādu palīdzību. («Zintnieks» ir izdevis grāmatiņas «Labie vārdiņi» — un no atsauksmēm zināms, ka tie darbojas itin veiksmīgi.)

Vispār jau mūsu stiprums vai vājums atkarīgs no mūsu iekšējās sajūtas, no mūsu domām un mūsu rīcības. Svarīga ir arī mūsu labsajūta, bet cik daudziem tā šobrīd ir?...

Ja dziedniecībā jau pavadīti 25 gadi, varbūt ir tāds globālāks kopskats uz to, kādi bijām agrāk un kādi esam tagad? Kas mainījies?

— Pirms 25 gadiem tāpat bija alkohola problēmas, taču kaitējumu viennozīmīgi bija daudz mazāk. Toreiz pa vairākiem mēnešiem varēja būt viens tāds gadījums, tagad katru nedēļu ir pa kādam. Tagad vairāk un biežāk sastopamas kaulu un asinsrites kaites — agrāk bija mazāk, ievērojami mazāk…

Ko Vita Cipruse varētu ieteikt šī brīža intervijas lasītājiem? Varbūt ir kāds novēlējums? Padoms?

— Mums visiem vajadzētu pamosties. Ir jāieklausās sevī un jāpaskatās apkārt. Ir jāierauga tas, kas ir īstenībā, nevis tas, ko mēs gribam redzēt. Ir jāierauga patiesība un jāsaprot, ka nevienam no gaisa nekas nekrīt. Mums tikai liekas, ka labāk ir tur, kur mūsu nav…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sarunu pierakstīja, arī fotografēja NORMUNDS SMAĻINSKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sapņi un diagnostika

Ķīniešu tautas medicīnā ir uzskats, ka sapņi esot cilvēka iekšējo orgānu enerģētiskā disbalansa rezultāts. Bet tas nozīmē, ka, analizējot sapnī redzēto, var uzstādīt vai vismaz precizēt slimības diagnozi. Starp iekšējo orgānu patoloģiju un sapņiem pastāvot atgriezeniskā saikne — enerģētikas trūkums vai pārpilnība spēj izraisīt attiecīgus sapņus, bet nosapņotie emocionālie pārdzīvojumi var spēcīgi ietekmēt iekšējo orgānu funkcijas.

Sapņus visbiežāk izraisa ārējās pasaules uzbudinošie faktori, kuri destabilizē dvēseles stāvokli un sirdsdarbību, kā arī pavājina dzīvības enerģijas cirkulāciju organismā. Ja uzbudinājums skar dobjos orgānus, ķermeņa virspusē pastiprinās Jaņ enerģija, bet iekšpusē — pavājinās enerģijas krājumi. Ja līdzīgs process notiek ar blīvajiem orgāniem, enerģijas stipruma maiņa ir pretēja. Kuros orgānos — dobjajos vai blīvajos — radusies enerģijas nelīdzsvarotība, var noteikt pēc redzētajiem sapņiem. Piemēram, ja organismā dominē enerģija, cilvēks sapnī redz lielus un plašus ūdeņus, nereti izjūtot bailes. Bet, ja pārsvarā ir Jaņ enerģija, cilvēks sapnī redz uguni, ogles, ugunsgrēkus utt. Ja abu enerģijas veidu organismā ir pārāk daudz, sapnī notiek kautiņi, slepkavības, nesaskaņas.

 Ja enerģijas cirkulācijas traucējumi ir ķermeņa augšdaļā, tad cilvēks sapnī lido, bet ja apakšdaļā, tad — krīt bezdibenī no kraujas vai kāda cita augstuma.

 Ja aknās pārlieku daudz enerģijas, cilvēks sapņo, ka viņu māc dusmas un naids. Ja aknu darbību traucē ārējā patogēnā enerģija, sapņos rādās koki, meži (aknu pirmelements ir Koks, bet stihija Vējš). Aknu slimnieks sapņos var redzēt arī bērna dzimšanu, pavasarī dīgstošus zaļos asnus, greznas ceremonijas, miera noslēgšanu starp naidīgi noskaņotiem cilvēkiem vai pusēm, priekšmetus vai cilvēkus, kas ātri kustas, nogruvumus; dabas produktus: kaņepes, kviešus, miežus, griķus, sīpolus, plūmes, vīnogas, olīvas; mājputnus un mājlopus: vistas, cāļus, jērus; putnus: ērgļus, stārķus, irbes, bezdelīgas.

 Ja enerģijas daudzums palielināts sirdī, cilvēks sapnī skaļi smejas, vienlaikus jūtot arī bailes. Ja sirdsdarbību traucē ārējā patogēnā enerģija (tikai bioklimatiskā, jo cita enerģija sirdij nav kaitīga), cilvēks sapnī redz uguni, dūmus — parasti darbība risinās kalnos. Pie sirdsdarbības, tai skaitā, perikarda meridiānu un tievās zarnas darbības traucējumiem sapnī var redzēt: izbāztu mēli, sarkanas krāsas toņus apģērbā, dabā, interjerā, palielinātu svīšanu (sevišķi uz sejas), augu ziedēšanu laukos, karstu un saulainu vasaras dienu, ugunsgrēku, asus priekšmetus, skaistas sejas; dabas produktus: ķiplokus, sinepes, sīpolus, rutkus, rāceņus, aprikozes, ērkšķogas, vilkābeli un tās augļus, rudzus, sarkanas magones; mājlopus: aunu, kazu vai āzi; putnus: vanagu; rāpuļus, piemēram, čūsku…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja terēza laube

 

 

 

 

 

 

 

 

 

«pasūtīt» bērnadzimumu

Bērna dzimuma plānošana nav tik muļķīga iedoma, kā varētu šķist. Ļoti daudziem topošajiem vecākiem vārds «bērns» saistās ar zēnu vai meiteni. Ja cerības nepiepildās, iespējama vilšanās, kas vēlāk var rikošetā sāpīgi skart ne pie kā nevainīgo bērnu. Nekā jautra nav arī tajās ģimenēs, kurās bez mitas dzimst tikai puikas vai arī tikai meitenes. Šī problēma ir veca kā pasaule, un tikpat sen tai mēģināts rast atminējumu. Tikai pagājušajā gadsimtā atbildes meklējumos iesaistījās arī zinātne.

Reizinām un atņemam

Franču zinātnieku metode balstīta uz spermatozoīdu molekulārā svara atšķirībām — atkarībā no tā, vai tajos ir Y vai X hromosomas.

Lielāka mirstība nekā sievietēm vīriešus pavada visos viņa dzīves un attīstības posmos. Nav izņēmums arī spermatozoīdi ar vīrišķo Y hromosomu. Tie ir viegli, hiperaktīvi un — pārlieku ievainojami. Ja dzimumakts noticis mazāk nekā diennakti pirms ovulācijas, tad veiklie Y ātrāk nokļūst līdz mērķim, un ar 78% ticamību var apgalvot, ka piedzims puika. Bet, ja dzimumakts noticis 25–36 stundas līdz ovulācijai vai 1–2 dienas pēc tās, Y hromosomas mirst. Ieņemšanas brīdī pie olšūnas paliek lielākoties spermatozoīdi ar X hromosomu. Tādēļ šajā laikā iespēja ieņemt meiteni ir 71% gadījumu. Sarežģīti gan ir precīzi izskaitļot ovulācijas laiku. Mūsdienās to visdrošāk noteikt ar speciāliem testiem…

Pāris — nepāris…

Spēles pieaugušajiem…

Bērnu «diēta»…

Kas «garšo» meitenēm…

Kas «garšo» puikām…

Bēbis no mēģenes…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja EVIJA BRUNEVSKA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gludi ceļgali un elkoņi

Pati izplatītākā ceļu un elkoņu problēma ir pastiprināta epidermas raga kārtiņa jeb hiperkeratoze (āda kļūst raupja, asa, zemes pelēkā vai brūnganā krāsā).

Cēloņi tam var būt avitaminoze (vitamīnu A un E deficīts), mehāniski kairinājumi, piemēram, paradums lasot atbalstīt elkoņus pret galdu, vai rušināties dārzā, stāvot uz ceļiem.

 

Jānoņemragakārtiņa

Aptuveni 7-10 dienas ik vakaru pirms gulētiešanas problemātiskajām vietām uzziež salicila ziedi.

Regulāri ceļus un elkoņus norīvē ar citrona pusīti. Citronā esošais augļu cukurs mīkstina ādu, bet skābe palīdz atdalīties atmirušajām daļiņām.

 

Jāmīkstinaāda

Sajauc 10 daļas augu eļļas ar vienu daļu apelsīna vai citrona sulas un uz 20 minūtēm uzziež ceļiem un elkoņiem. Pēc tam nomazgā ar siltu ūdeni un ieziež ar barojošu krēmu…

 

Jakosmētiskāsprocedūrasnelīdz…

Dabaslīdzekļi…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

iesūtīja SANDRA LAKSTĪGALA

                                                                                                                                  

 

 

 

 

 

 

 

 

Diēta cīpslām

Lai cilvēks varētu kustēties, nepieciešama kaulu-muskuļu sistēma. Tā kā cīpslas ir šīs sistēmas saistošā daļa, tad tām jāsaņem to statusam atbilstošs uzturs.

Ieteicamie produkti cīpslu veselībai

Aukstā gaļa, galerts, želeja. Bagāti ar kolagēnu, kas ir svarīga cīpslu sastāvdaļa. Šo produktu izmantošana uzturā uzlabo cīpslu elastīgumu un palīdz izturēt lielas fiziskas slodzes.

Liellopu gaļa satur neaizvietojamās aminoskābes, kas ir cīpslu šķiedru celtniecības materiāls.

Olas satur D vitamīnu, kas nepieciešams cīpslu veselībai.

Piena produkti. Kalcija avots, kas atbild par nervu impulsu vadīšanu muskuļu-cīpslu kompleksā.

Skumbrija bagāta taukiem, kas aizsargā cīpslu šķiedras no pārslodzes. To trūkuma dēļ reģenerācijas process palēninās un cīpslas vienkārši var «uzsprāgt».

Zaļā tēja uzlabo cīpslu izturību pret slodzēm. Palielina to noturību pret izstiepšanos…

 

Ieteikumi…

Tautas medicīnas līdzekļi

cīpslu darbības normalizācijai…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DAIGA BLICAVA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Punktu terapija uz pēdām

Punktu metode — tā tiek izmantota, lai samazinātu spriedzi muskuļos un atbrīvotu no sāpēm.

Iespējams, ka ikdienā jūtat sāpes kādā konkrētā ķermeņa daļā. Kā viens no iemesliem var būt nepareizs slodzes sadalījums uz pēdu, tā, ka tas nospiež kādu no akupunktūras punktiem. Lai saprastu iespējamos sāpju iemeslus, iepazīstiet Punktu terapijas karti pēdām.

Punktu metode zināma kā Austrumu medicīnas akupunktūras paveids. Austrumu medicīnā pastāv uzskats, ka viss cilvēka ķermenis ir vienots kopums. Tā pēta dažādu ķermeņa iekšējo sistēmu mijiedarbību. Un tā tic, ka cilvēka ķermeni klāj liels skaits punktu, kas, stimulēti, nodrošina asins plūsmu un enerģiju cirkulāciju konkrētās ķermeņa daļās. Tātad katrs punkts ir atbildīgs par ķermeņa daļu, zonu.

Interesants arī ir fakts, ka Austrumu medicīnas ārsti, apzinādami slimību, nekavējoties praktizē punktu terapiju, lai ātrāk atjaunotu orgāna vai ķermeņa daļas pilnīgu funkcionēšanu. Punktu terapija ir daļa no Austrumu medicīnas.

Punkti un ķermeņa zonas vai orgāni, orgānu sistēmas, par kurām tie atbildīgi:

1. Deguna dobumi — Sinuss.

2. Kakls…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DINA BERGA

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Ķirbis — atveseļo

Ķirbis — viens no tiem retajiem dārzeņiem, kuram katra sastāvdaļa ir pilna ar vitamīniem:

Miza uzlabo matu, nagu un zobu veselību…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Tomāti pret trombozi…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Bumbieri sausai ādai…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Alveja dziedina kuņģa čūlu un gastrītu…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Pret kāju svīšanu

Auzu, miežu, kviešu vai vārpatas salmus izpin caur kāju pirkstiem un uzvelk tīras zeķes (pirms gulētiešanas). No rīta salmus izmet, kājas noskalo vēsā ūdenī, uzvelk tīras zeķes. Procedūru atkārto katru vakaru — vismaz vienu nedēļu….

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 Apkopoja TERĒZA LAUBE

Rozes — mūsu veselībai

Ieberiet burciņā 200 g rupja sāls, tad ziedlapiņas no 4-5 pārziedējušām vai apvītušām rozēm. Aizvākojiet burciņu, sakratiet tā, lai ziedlapiņas sajaucas ar sāli, un atstājiet to siltā vietā uz 2 nedēļām. Pa šo laiku ēteriskās eļļas būs sasūkušās sālī, un to pēc vajadzības varēs pievienot vannas ūdenim….

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

INĀRA ANTONE

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt