Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2018.gada žurnālu numuri:

1718192022

 

Žurnāls 2018-17

Žurnāla «Zintnieks» 17.numurā lasiet:

  • Astroloģija un kristāli (akmeņi) SVARI
  • Mēs — vēja radinieki (Terēza Laube)
  • Atzīmējamās dienas (Terēza Laube)
  • Rudens saulgrieži (Dins Rūtenbergs)
  • Kā cilvēkā var ienākt dēmoni (Ilze Janosne)
  • Ne citiem pakļauties, bet pašam pasauli radīt. Saruna ar daudzšķautnaino mākslinieku, grafikas dizaineru VALDI CELMU (Antra Krastiņa)
  • Saknes veselībai (Dina Berga)
  • Apvienība «Latviešu nacionālisti»
  • Ņem palīgā kārtis! (Anita Plēsuma)
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Pazudušo pilsētu noslēpumi (Georgs Pains)
  • Stārķis atlidojis. Ko tālāk? Saruna ar pediatri DAIRU BRENČU (Normunds )
  • Bērns aug… (Akvelīna Līvmane)
  • Vēstules!
  • Lasītāju daiļrade
  • Brīnumdārzenis — topinambūrs (Gunta Briede)
  • Sniedz roku draugs: Lai ģimene būtu īsta (Anita Plēsuma)
  • Valda Šteina priekšlikumi Latvijas valsts glābšanai jeb — Ko darīt?
  • Nedēļas dienu un stundu planetārais cikls (Inga Gailīte)
  • Kādu sievu apņemt? (Maija Poga)
  • Kad vislabāk griezt matus (Ilma Pļava)
  • Diena, puķe, skaitlis (Ilma Pļava)
  • Māli — pret visām kaitēm (Terēza Laube)
  • Ja nomoka astma (Guntis K.)
  • Mans veselīgais ēdiens: Uzturs smēķētājiem (Karlīne Martinsone)
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Nobrīnēšana (Inga Dāboliņa); Pīlādžogas — ēstgribai (Aina Andersone); Augu eļļā cepsim vienreiz! (Aina Andersone); Liliju smarža (Evita Brunevska)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Līdzekļi pret parazītiem (Maira Brūvere); Latviešu senā zintēšana (Maira Brūvere); Avenes (Maira Brūvere)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...
  •  

     

     

     

     

     

     

     

    Astroloģija un kristāli (akmeņi) SVARI

    Svaru zīmē dzimušie tiecas pēc harmonijas, allaž meklē taisnīgumu un līdzsvaru itin visā, ar ko nodarbojas. Parasti tie ir draudzīgi cilvēki, kas ātri iekļaujas jebkurā kompānijā, kaut arī viņiem ir tendence ātri aizmirst jaunos paziņas. Šo Zodiaka zīmi pārvalda Venēra — mīlestības un baudu planēta; stihija — Gaiss. Svariem patīk vieglas bezsaistību attiecības. Viņi bieži lidinās mākoņos, tāpēc nereti nākas viņus arī piezemēt. Viņi augstu vērtē skaistumu un alkst pēc komforta. Labi attīstīta taisnīguma izjūta, tāpēc viņi var būt labi tiesneši un administratori. Bet skaistuma mīlestība palīdzēs, ja Svari būs dizaineri vai citas radošas profesijas pārstāvji. Svariem patīk justies kā daļai no komandas, jo ir grūti pieņemt lēmumus patstāvīgi…

     (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    TERĒZA LAUBE

     

     

     

    Laiku neapturēsi…

    Daba vēl arvien turpina mācīt cilvēci... Kaut arī visi atzīst, ka esam dabas daļa. Bet kā tad mēs, šī daļa, iekļaujamies Zemes (dabas) lielajā ģimenē? Vai respektējam un cienām tās locekļus? Vai izpalīdzam viens otram, neprasot, kas man par to būs? Vai vismaz nekaitējam līdzcilvēkiem, augiem, ūdeņiem, gaisam, zemei?

    Uzrakstīju to visu. Tad sapratu, ka visam varētu likt vienu kopīgu atbildi — NEDARĀM VIS TIKAI LABO! Pagaidām neesam iemācījušies kaut cik draudzīgi sadzīvot. Kopš senlaikiem protam karot, strīdēties (ja nav nekā būtiska, tad atrodam kādu niecīgu sīkumu…), bet visai reti — no sirds draudzēties. Mēs diezgan bieži paklūpam, un samērā reti kāds līdzcilvēks mums pasniedz roku — to parasti izdara Dievs.

    «Kungs, pastiep roku, lai varu piecelties! Es tajā pašā vietā celšu jaunu māju — māju saviem bērniem. (..) Mēs kopā iztīrīsim aku, iestādīsim ozolu un liepu. (..) Un dārza vidū krusta koku stādīsim.» Šādus savas lūgsnas vārdus teikusi dzejniece Eva Dortāne.

    Žēl, bet cilvēki pārāk bieži aizmirst dzīvības jēgu. Pārāk daudzi dara to, ko negribētu, lai dara viņiem. 

    ...Tu netici vējam? Kāpēc tā? Vējš ir mainīgs? Jā, ir. Tāpat kā mūsu dzīve. Vējš ir līdzīgs mūsu dzīvei. Mēs taču esam vēja radinieki. Varbūt — pat pārāk tuvi... Gan labo, gan slikto darot. 

    TERĒZA LAUBE

     

     

     

     

     

     

    Rudens saulgrieži

    (22.septembrī, pl. 13.00)

    Rudens saulgrieži iezīmē astroloģiskā rudens sākumu Zemes ziemeļu puslodē un pēc tautas ticējumiem — atvasaras otro pusi. Uzskata, ka pēc laika apstākļiem Rudens saulgriežu dienā var noteikt, kāds būs rudens. Zāle un puķes vīst, to enerģija aiziet saknēs un baro zemi. Latvijā Rudens saulgrieži šogad iestāsies 22.septembrī pl. 13.00.

    Rudens saulgrieži sākas brīdī, kad Saule krusto ekvatoru un pāriet no ziemeļu puslodes dienvidu puslodē. Zeme šajā dienā ieņem stingri vertikālu stāvokli attiecībā pret Sauli. Diena un nakts kļūst vienādi garas — katra pa 12 stundām. Pēc Rudens saulgriežiem diena sāk kļūt īsāka.

    Senatnē dažādas pasaules tautas rudens saulgriežu dienai piedēvēja mistisku nozīmi. Ēģiptē par ekvinokcijas simbolu kļuva Svaru zvaigznājs, kas izlīdzina dienas un nakts stundas. Krievzemē Rudens saulgriežos starp logu rāmjiem lika pīlādžu zarus ar lapām un ogu ķekariem, — uzskatot, ka no šīs dienas, kad saule kļūst vājāka, pīlādzis sargās māju no tumsas spēkiem. Tautā ticēja, ka šajā dienā norauts pīlādža zars naktī spēs palīdzēt pret bezmiegu un elpas trūkumu, ko uzsūta tumšie spēki. Arī par tuvojošos ziemu sprieda pēc pīlādžu ražas — jo vairāk pīlādžu, jo aukstāka būs ziema. Senajos mītos pastāv uzskats, ka rudens saulgriežos atveras neredzami vārti starp debesīm un zemi, tāpēc šajā dienā jāvirza savas lūgšanas uz debesīm, jāiedomājas vēlēšanās, jākaļ nākotnes plāni. Tieši tā rudens saulgriežus atzīmē Japānā, kur šajā dienā tiek godināti mirušie senči un rīkotas piemiņas dienas, tiek apmeklētas mirušo kapa vietas, skaitītas lūgšanas. Pēc aizlūgšanām atveras jauns dzīves cikls. Mājās tiek veikta ģenerāltīrīšana, īpaši vietās, kur glabājas mirušo senču fotogrāfijas.

    Zoroastriešu svētkus Sede, Irānā, arī var nosaukt par jauna gada sākumu, jo šajā dienā visi augi atdevuši savus augļus un tagad atmirst, zaudē bijušo formu. Dzīvības spēks tiek nodots augļiem un sēklām. Svētkos iemiesojas likums: kādas vienas formas sagrūst, nomainoties dabiskā, harmoniskā veidā. Un šis likums svarīgs arī cilvēkiem.

    Senajiem ķeltiem līdzīgi svētki bija Mabons, ko uzskatīja par otrās ražas svētkiem, un godā tika celtas sēnes un ogas, ārstnieciskie meža augi, āboli un vīnogas. Cilvēki pateicās dieviem par ražu, deva žēlsirdības dāvanas bāreņiem un atraitnēm, pieminēja senčus un gatavojās jaunam laika ciklam. Kāzas šajā laikā nozīmēja simbolisku auglību jaunajai ražai. Mūsdienās, kad ražas novākšana bieži nav ikdienas sastāvdaļa, Mabons ir laiks, kad apstāties un izbaudīt sava darba augļus. Mabona laikam ir piederīgas visas līdzsvarošanas, pateicības lūgšanas, rituāli un meditācijas. Tas ir laiks, kad atcerēties un pateikties par lietām, ko uzskatām par pašsaprotamām. Tas ir mirklis, kad pārdomāt, vai visi dzīves aspekti ir līdzsvarā. Mabonu var nosaukt arī par pieņemšanas laiku. Svinot Zemes vasaras dāvanas, mēs vienlaicīgi pieņemam rudens atnākšanu, ziedu un lapu novīšanu un nāvi. Dzīvei (plašākā nozīmē), nepieciešama gan gaisma, gan tumsa, gan aktivitāte, gan pārdomu laiks, gan garīgais, gan materiālais…

    (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    Sagatavoja DINS RŪTENBERGS

     

     

     

     

    Ne citiem pakļauties,

    bet pašam pasauli radīt

     

    Daudzšķautņainais mākslinieks, grafikas dizainers Valdis Celms gandrīz visiem zināms kā robežzīmes «Rīga» burtu autors, taču daudzi lasījuši arī viņa grāmatas «Latvju raksts un zīmes» un «Baltu dievestības pamati». Šaurāks latviešu loks Valdi Celmu pazīst kā Latvijas Dievturu sadraudzes Goda dižvadoni, Vecajo padomes priekšsēdi. Viņš stāv latviskās identitātes sardzes postenī un daudzināšanas tribīnē. Visi gadsimti latviešu dzīvē viņam ir kā viena diena — šodiena.

     

    Daudzi, kuri jūtas lepni par to, ka ir latvieši, plašāk nemaz nevar paskaidrot, ko tas īsti nozīmē. Es to sauktu par neapzināto latvietību. Savukārt jūs varat diezgan precīzi paskaidrot, kāds ir latvietības saturs, apzinātā latvietība vai tā?

    — Tas ir ļoti būtisks jautājums, par kuru esmu bieži domājis, bet mana atbilde uz to vienalga būs subjektīva. Vispirms — tā ir latviešu valoda, tās īpašā enerģētika un tēlu sistēma. Latvietība ir seno dainu dievestība un tikumiskie ideāli, arī tautas dzīvesziņas tradīcijas, izcilā krāsu izjūta tautas mākslā un glezniecībā, ģeometriskā raksta simboli. Latvietība sevī ietver spēcīgu piederības sajūtu gan vietai, gan tautai un laikam, kurā cilvēks dzīvo. Latvija nozīmē ne tikai valstisku teritoriju, bet arī garīgu telpu ar savām robežām, savukārt tauta ir nevis nejauši kādā vietā ienākuši cilvēki, bet vienots organisms, sabiedrība, kura apzinās savu saistību ar senčiem un viņu tūkstošgadīgo kultūru. Mēs, latvieši, piederam noteiktai vērtību sistēmai, baltu kultūras egregoram — vienotajam domu, jūtu un vērtību laukam, kas visam iedod cementējošu spēku un jēgas sajūtu…

    Vai latvietība un dievturība 21.gadsimtā ir viens un tas pats?

    — Dievturība ir ļoti svarīga latvietības garīguma sastāvdaļa, kas balstās uz seno dainu dievestības tēliem un vērtībām, uz mūsu tautā reāli līdz mūsu dienām saglabāto folkloras mantojumu, gadskārtu un ģimenes godu tradīcijām. Dievturi uzsvaru liek nevis uz latvisko rituālu ārējām izpausmēm, bet gan garīgo, metafizisko pusi. Ja komentējam apzinātu latvietību, jārunā par dzīvošanu pēc latviešu tikumiskajām vērtībām — par tādas garīgās apziņas kopšanu, kas pasaules izpratnes centrā liek latviskā Dieva padoma spēku. Un tradīcija ir ceļš, kas palīdz nenomaldīties…

    Bet cilvēki to ir aizmirsuši! Viņi svin Saulgriežus, lec pāri ugunskuriem un ķer no tā kaifu, par maģisko un transcendentālo neko nejaušot…

    — Ne jau visi uzreiz kļūst zinoši un viedi. Bērnībā cilvēks daudzas lietas pieņem kā pašas par sevi saprotamas, līdzīgi, kā tas ir ar dzimto valodu — mēs to apgūstam bez liekiem jautājumiem. Vienīgi augot cilvēka apziņai, var notikt iedziļināšanās un izpratne par dažādiem spēkiem, enerģijām un lielo pasaules likumību. Tad arī piedzīvojam atklāsmes un caur dievturu  rituāliem apzināti piedalāmies dievišķā mistērijā. Mūsu kultūras tradīcijās ir universālas vērtības, kas sasaucas ar citām pasaules garīgām praksēm, skolām, meditācijas veidiem…

    Brastiņš latviešu dievturībā atstāja līdz galam neizstrādātu filozofiski reliģisku sistēmu, kurai tālu, piemēram, līdz hinduismam vai budismam, tāpēc dievturim būtu grūti plaši sarunāties un dalīties savā pasaules redzējumā ar izglītotu hinduistu vai lamu… Vienkāršāk sakot, latviešiem nav fundamentālu sējumu par savu reliģiju.

    — Gan piekrītu, gan — iebilstu. Dainas glabā dziļu un viedu skatījumu uz Dievu un cilvēku pasaulē, neatkarīgi no garajiem skaidrojumiem. Brastiņš juta, ka viņam šai saulē atvēlēts maz laika, un steidzās — to var manīt katrā viņa atstātajā tekstā, kur iespējams atrast gan neprecizitātes, gan kļūdas un nepilnības. Brastiņš to saprata, tāpēc savulaik uzsvēra, ka viņa sacītais nav un nevar būt pēdējais vārds vai galīgais viedoklis mūsu dievestības panteona un kultūras pamatu izpētē. Viņš paredzēja, ka izveidosies iesāktā darba turpinātāji, papildinātāji, un nāks klāt jauni atklājumi, zināšanas, redzējumi. Katrs laiks izvirza savus uzdevumus, diemžēl ne visi to apjēguši un nevēlas būt turpinātāji, bet, tēlaini sakot, dibina arvien jaunas partijas. Tā darot, var pietrūkt to balto zirgu, ar kuriem glābt pasauli (smejas). Starp citu, padomju laikos tika uzturēta Latviešu folkloras krātuve, kas savā veidā turpināja darbu pie folkloras vērtību apzināšanās. Savu ieguldījumu gan Latvijā, gan emigrācijā veica latviešu mitoloģijas vēsturnieks Haralds Biezais, baltu filoloģe Janīna Kursīte, mūsu eksprezidente, Saules dainu apkopotāja Vaira Vīķe-Freiberga un daudzas citas dievturības izpētē nozīmīgas personības, kā  Elza Kokare, Marģers Grīns, Jānis Radvils Paliepa. Tagad ar lielāku pārliecību varam runāt par to, ka latviešu dainu un dievestības sākumi ir tikpat seni vai pat senāki par Vēdām…

    Kādas ir dievturu pozīcijas Latvijas sabiedriskajā dzīvē?

    — Latvijā «uz papīra» ir apmēram 600 dievturu un ļoti daudz folkloras un amatu kopu dalībnieku, kuri savā veidā kopj latvisko apziņu. Pie tam, — kā rakstījusi reliģiju zinātniece Agita Misāne —, dievturībai Latvijā ir pārsteidzoši liela ietekme, kas atklājas ikvienā nozīmīgā valsts pasākumā. Kad jārunā par tautu un vērtībām, varas pārstāvji allaž piemin kādu latvisko dievību vai tradīcijas — ne velti tās minētas Satversmes preambulā. Lielajos Dziesmu svētkos neiztikt bez Mārtiņa Brauna dziesmas ar Raiņa dzeju Saule, Pērkons, Daugava, bet dejotāji veido latviskas zīmes un dievišķus rituālus. Katrs latvietis zina Daudz baltu dieniņu, Laimiņa, dodi… Latvieši kāzās, līdzināšanās, kā arī bērnu vārda došanas rituālos arvien biežāk izmanto senču sakrālās paražas, tādējādi garīgi piedaloties latviskās pasaules metafiziskajā aušanā. «Es puisītis, tu meitiņa,/Aužam kopā audekliņu,/Tev šķietiņš, tev nītiņas,/Man sudraba atspolīte.» Dainās audeklu auž ne tikai puisītis un meitiņa, bet arī Saule, Venta, Daugava. Auž laiks un visi dievišķie spēki, radot pār pasauli enerģētisko vienotas apziņas audumu, kurā mūsu senči ir dzīvi un klātesoši, — metot laipas no pagātnes mūžībā…

    Kā dievturi raugās uz reinkarnācijas teoriju, vai latviskajā apziņā tai bija vieta?

    — Pieturos pie uzskata, ka pārdzimšana un atdzimšana pastāv — pavisam noteikti. Veļu laikā satiekam ne tikai aizgājējus, bet gatavojam ceļu arī tām dvēselēm, kas nāks. Pats uz reinkarnāciju raugos kā cilvēkam dotu iespējamību, jo nebūt nedomāju, ka visi pēc nāves uzreiz pārdzimst. Latviešu tautas ticējumos, kurus savācis un publicējis Andris Mičulis grāmatā Dvēseles dziesma, ir pierakstītas liecības; tajā skaidri nolasāms, ka latvieši ticēja dvēseļu pārdzimšanai. Slikts cilvēks varēja vēlāk pārdzimt kādā sunī vai kokā un līdz 300 gadiem nepārdzimt cilvēkā.

    Ko nozīmē uz pasauli raudzīties caur latviskajām zīmēm?

    — Pie šīm zīmēm nonācu caur savu profesionālo izglītību un iedziļināšanos  psiholoģijas likumos, kur skaidri redzams, ka cilvēks vidē uztver tikai to, kas viņam vajadzīgs. Šā iemesla dēļ tas, kas vērtīgs tuksneša klejotājiem beduīniem vai kalnu tautai tibetiešiem, pie mums nav tiešā veidā pārnesams un pielietojams. Mēs varam daudz par visu kaut ko zināt, bet, kā tautā saka, — jāprot filtrēt, atšķirt graudus no pelavām. Esmu pret postmodernistiskajām muļķībām — visu sajaukt, ārdīt un mutēt —, šo bezatbildīgo spēlēšanos ar lietām, kurām katrai ir sava vieta un enerģētika. Nonākot citviet, to enerģētika mainās, un mēs nevaram, piemēram, ievestās vielas no Indijas sajust tā, it kā dzīvotu subtropos. Zeme, būdama apaļa, riņķo ap Sauli, un tās stari krīt dažādos leņķos, pie tam — katrā gadalaikā citādi. Atšķirīgas ir arī magnētiskās zonas. Pat ūdens, ņemts no svešas vietas, cilvēkam nebūs ideāls, tādēļ noteikti būtu jāattīra. Vislabāk visu izvēlēties pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, jo dzimtajai vietai ir savi bioritmi, kas saskaņoti ar augstākiem spēkiem…

    (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    IIARS KLEINS

     

     

     

     

     

    Saknes veselībai

    Dadža sakne

    Dadža sakne satur E un C vitamīnu, riboflavīnu, folijskābi, niacīnu, piridoksīnu, proteīnus, tanīnus, taukus, ēterisko eļļu, rūgtvielas, kā arī minerālus — mangānu, dzelzi, magniju, kāliju, kalciju, selēnu, fosforu, cinku. Dadža saknes vāc septembrī-oktobrī; pēc novākšanas tās attīra no zemes, nomazgā, nosusina, sagriež 5 cm garos gabaliņos, pārgriež uz pusēm. Kaltē atklātā, labi vēdināmā telpā. Kaltētas saknes var uzglabāt 3 gadus.

    Antibakteriālo, antiseptisko un pretiekaisuma īpašību dēļ dadža saknes ir iedarbīgs līdzeklis daudzu ādas slimību ārstēšanā (ekzēma, dermatīts, psoriāze, pinnes, čūlas).

    Dadža saknes ieteicamas pie kuņģa-zarnu trakta problēmām, jo satur vielas, kas palīdz izvadīt toksīnus, novērst aizcietējumus; tās mazina kuņģa skābumu un skābes refluksu, uzlabo apetīti un gremošanu, novērš meteorismu.

    Pietiek ar pāris krūzītēm dadža sakņu tējas, lai stimulētu un tonizētu nieres. Pateicoties urīndzenošai iedarbībai, tās attīra urīnsistēmu un aizsargā no nieru mazspējas un nierakmeņiem…

    (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

     

    Ložņu vārpatas sakne

    Pateicoties savām dziednieciskajām īpašībām, šis augs spēj izdzīvot jebkuros apstākļos.  Auga saknes satur silīcija dioksīdu (labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu), dzelzi, nātriju, kalciju, A un B vitamīnu, ēteriskās eļļas un bioloģiski aktīvās vielas — flavonoīdus, saponīnus, pektīnus.

    Vārpatas preparāti ieteicami vecākiem cilvēkiem, jo to sastāvā esošās vielas padara kapilāru sieniņas elastīgākas un nostiprina asinsvadus. Šī sakne palīdz arī cīņā ar diabētu.

    Vārpatas sakņu novārījumu ieteicams lietot pēc anitibiotiku kursa, lai neitralizētu ķīmiskos savienojumus un izvadītu antibiotiku pārpalikumus: vienu ēdamkaroti sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi karsta ūdens un vāra 5–10 minūtes, izkāš. Lieto pa glāzei trīs reizes dienā pirms ēšanas (aromātam var pievienot dažus upeņu zariņus vai lapas)…

    (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    Sagatavoja Dina berga

     

     

     

     

    Stārķis atlidojis. Ko tālāk?

    Kas var būt jaukāks par bērniņa nākšanu pasaulē! Bet jau ar pirmo dienu jauno vecāku priekam, ka ilgi gaidītais noticis, piepulcējas arī gana daudz rūpju. Vajadzīga ne vien apņēmība un pacietība darīt visu, lai bērniņš augtu vesels un laimīgs, bet arī zināšanas par mazuļa pareizu aprūpi, barošanu un audzināšanu.

    Ieteikumus par to, ar ko jaunajiem vecākiem jārēķinās un ko viņiem vajadzētu zināt bērniņa pirmajos dzīves mēnešos, sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Capital Clinic Riga pediatre DAIRA BRENČA.

     

    Sākums nekad nav viegls

     

    Ko mācāt un iesakāt jaunajiem vecākiem?

    — Kad bērniņš piedzimis un no dzemdību iestādes pārvests mājās, jaunajiem vecākiem pēc iespējas ātrāk vajadzētu tikties ar bērna ārstu, lai pārrunātu, kas un kā darāms. Ar tiem vecākiem, kas iepazīšanās vizītē pie manis nāk vēl pirms bērna piedzimšanas, respektīvi, tad, kad viņi izvēlējušies ārstu, kas aprūpēs mazuli, mēs daudzas lietas izrunājam jau laikus. Lai nebūtu tā, ka stārķis atlidojis, bēbis piedzimis, un tad iestājas haoss un panika, pēkšņi viss jūk un brūk, jo jaunie vecāki nezina, kā rīkoties un ko darīt.

    Ne tikai māmiņa, bet arī tētis un visi pārējie ģimenes locekļi pēc bērna piedzimšanas ir emociju pārpilni, un vecākiem uzrodas daudz padomdevēju. Visi, labu nodomu vadīti, cenšas palīdzēt, mēģina dalīties pieredzē — kā viņiem pašiem gājis, bērnus auklējot. Tā kā sākumā jaunajiem vecākiem informācijas bieži ir ļoti daudz un tā ir tik dažāda, ka var apjukt, tāpēc labi, ja katrai ģimenei ir savs pediatrs vai jaundzimušo aprūpē zinošs ģimenes ārsts…

    Kā vecākiem pašiem noskaidrot raudāšanas iemeslu? Bērna ārsts ne vienmēr ir uzreiz pieejams.

    — Ja bērniņš ir kārtīgi pazīdīts, viņam vajadzētu būt apmierinātam un iemigt, — es runāju par pirmo dzīves mēnesi — un nogulēt apmēram 2-3 stundas.

    Ja mazulis, kad mamma pieliek viņu pie krūts, nomierinās, tas nozīmē, ka viņš gribēja zīst, bet, ja turpina būt nemierīgs, atgrūž krūti, atsakās zīst, viņu grūti nomierināt, tad padoms jāprasa ārstam un jānoskaidro šādas uzvedības iemesls…

     

    Vai mājās vajadzīgi bērnu svari?

     

    Jūs minējāt svara pieaugumu. Vai tas nozīmē, ka ģimenei, kurā ir jaundzimušais, vajadzētu iegādāties zīdaiņu svarus?

    — Tas nav obligāti — svari vajadzīgi situācijā, kad ir kaut kādas problēmas. Pirmā mēneša laikā nepieciešams, lai bērnu atkārtoti apskatītu ģimenes ārsts vai pediatrs. Jau dzemdību iestādē bērniņu izmeklēs ārsts, konstatēs, kā ir ar barošanu un kā ar mazuļa svaru. Mājās viņu apciemos pediatrs vai ģimenes ārsts. Pirmā mēneša laikā ideālā variantā pie pediatra vai ģimenes ārsta vēlams aiziet 1-2 reizes, un viņš tad arī izvērtēs svara dinamiku. Gadījumā, ja būs problēmas, dakteris noteikti ieteiks iegādāties vai iznomāt svarus, lai vecāki paši varētu kontrolēt mazuļa svaru…

     

    Kā mazuli pareizi turēt un peldināt

     

    Parunāsim par citām lietām, teiksim, par to, kā zīdainis pareizi jātur? Varbūt tagad pediatri bērnus iesaka celt, turēt, nest kaut kā īpaši?

    — Pēc būtības nekas diži nav mainījies, vienkārši tā ir tehnika. Bērniņu pareizi ceļot, veļot un ģērbjot, mēs veicinām viņa attīstību. Visi baidās, ka bērnam būs paaugstināts tonuss vai citas problēmas. Ja mazo ceļ aiz padusītēm, bērns sākumā nespēj noturēt galviņu. Nostrādā aizsargrefleksi un sasprindzinās visa plecu daļa. Tas nebūt nav labi, jo pasliktinās asinsrite, mazulis kļūst nemierīgāks, izjūt diskomfortu. Bērns jāceļ un jāveļ caur pleciņu, vienmēr atceroties — gan caur vienu, gan caur otru, lai saglabātu simetriju. Tāpat bērnu ieteicams nēsāt gan uz vienas, gan uz otras rokas, fiksējot taisnu mugurkaulu un galvu. Jācenšas, lai bērns redz pasauli, lai acis viņam ir uz priekšu, kaut gan — ne vienmēr. Var mazuli paņemt arī ar seju pret sevi, samīļot. Pozas jāmaina…

     

    Vakcinēt bērnus vai nē — tā ir vecāku atbildība

     

    Strīdīgs ir jautājums par vakcinēšanos. Patlaban daudzi vecāki dažādu apsvērumu dēļ savu bērnu nevakcinē. Viens to dara kristīgu apsvērumu vadīts, kāds ievēro tā saucamo zaļo dzīvesveidu, bet cits saklausījies, ka pēc vakcinēšanas iespējamas dažādas veselības problēmas.

    — Mans viedoklis — ja vecāki mīl savu atvasi, vēlas nodrošināt viņai drošību, tad vakcinē, jo 21. gadsimta vakcīnas ir absolūti drošas un pasargā mazuļus no vakcīnregulējamām saslimšanām. Tas ir absolūts mīts, ka vakcīna grauj imunitāti vai vēl kaut ko. Gluži otrādi — vakcinācija imunitāti stimulē, tāpēc bērnam ieteicams saņemt vakcinācijas kalendārā paredzētās potes tieši pirmajā dzīves gadā, lai «pamodinātu» viņa imunitāti, stimulētu to aktīvi strādāt, ražot antivielas. Tomēr pats galvenais — tās pasargā bērnu no smagām slimībām, pret kurām zāļu bieži vien nav…

     (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    ILONA NORIETE

     

     

     

     

    Bērns aug...

    Skatoties uz bērniem, liekas, ka pēdējā laikā viņu ķermeņi zaudējuši brīvību. Vai ar to jāsamierinās? Bet tad būtu jāsamierinās arī ar to, ka bērniem netiek dota iespēja pašatveseļoties, tātad —vēlāk arī viņu dvēseles būs sasaistītas. Sapņojot, kas notiks ar bērnu pēc gadiem, vecāki diez vai domā arī par to, kas būs ar viņa veselību. Spēja izveseļoties — tas ir instinkts, tās ir organisma īstenās spējas. Mīlestība pret bērnu būtu — ļaut mosties visām iespējām.

     

    Bērns ierodas šai pasaulē ar lielu «indes devu», ko saņēmis no mātes. Vēl pusgadu pēc piedzimšanas viņš ir aizsargāts ar mātes imunitāti, bet vēlāk jau pats cenšas patstāvīgi atbrīvoties no indēm. Bērns to dara slimojot — ar alerģijām, caurejām, saaukstēšanos... Šīs spējas attīrīties ir ieliktas bērna organismā, un viņš to veic pats saviem spēkiem. Pakāpeniski apgūstot sava ķermeņa pilnību, bērns attīstās. Galviņa vēl ir mīksta, viegli maina formu, iegurnis arī mīksts un nesaaudzis. Rociņas, kājiņas ir tik kustīgas, ka spēj izgriezties uz visām pusēm. Tāpēc vienkārši jānogaida, kamēr kauli nostiprinās. Kad bērns ir gatavs kādai kustībai, viņš sāk to darīt. Pirms sāk stāvēt bez pieturēšanās, viņš stāv pie gultas maliņas un trenējas. Arī sēsties bērns mācās pakāpeniski. Ja bērns ir apsēdināts, nevis apsēdies pats, viņa iegurnis sagriežoties deformēsies, un vēlāk tas atsauksies uz viņa dvēseli.

    Līdz brīdim, kad cilvēks ir pieaudzis, paiet gadi 20. Vīrieši aug vēl ilgāk — līdz 25 gadiem. Tāpēc var tikai brīnīties par to steigu, ar kādu bērnu vardarbīgi spiež attīstīties ātrāk. Uz daudziem cilvēkiem iedarbojas tā sauktās normas, par kurām runā ārsti. Un vecāki cenšas, lai bērns tās izpildītu. Ir vecāki, kas jaunpiedzimušo vingrina, izgriežot mazuļa ķermeni uz visām pusēm, spiežot kustēties visām ķermeņa daļām, to pamato ar teoriju, ka bērns pēc tam neslimošot. Taču bērna slimošana ir dabisks process, jo kā viņš atbrīvosies no indēm, kuras ieguvis no mātes?! Jaunpiedzimušo, izgriežot uz visām pusēm, padara nejutīgu. Un sekas ir neprognozējamas.

    Pieaug bērnu skaits, kuri slimo ar vēzi, insultu utt.; viens no ieganstiem — nejutīgums. Te nav runa par jutību pret adatas dūrienu, bet gan par organisma tiešu reakciju uz «nekārtībām» savā ķermenī un spēju izvadīt visu nevajadzīgo ārā. Bērnu, kuri šīs spējas zaudējuši, kļūst arvien vairāk…

    1.jostas skriemelis — tā ir kustība augšup-lejup; piecelšanās; roku kustības; acu atvēršana un aizvēršana; galvas sasprindzināšana; kustības, kas savelk kuņģi un aknas.

    2.jostas skriemelis…

     (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    Sagatavoja AKVELĪNA LĪVMANE

     

     

     

     

     

    Valda Šteina priekšlikumi Latvijas valsts glābšanai jeb — Ko darīt?

    Ko darīt, lai izglābtu valsti no bojāejas? Ko darīt, lai Latvijai patiešām būtu Saules mūžs? Šodien ir jāsaprot, ka Latvijas bojāeja ir neizbēgama un Latviju var glābt tikai Re-Starts. Jāatgriežas 1990.gada starta pozīcijā un jāatzīst, ka tas bija «falšais starts». Protams, divreiz iebrist vienā un tajā pašā upē nevaram, bet no kļūdām — savām un citu — ir jāmācās, un nav jau arī viss aizgājis bojā. «Rīdzenes sarunas» par nozagto valsti, — lai arī kādi ir bijuši to atmaskošanas patiesie iemesli —, ir atplēsušas to garīgo brūci, no kuras tagad gāžas ārā visas tautas apzagšanas shēmas un prihvatizācijas metodes, kā arī nozagtā tautas kopīpašuma apjomi.

    Par to, kas būtu jādara, man Priekšlikumu ir vairāk kā savulaik bija Martinam Luteram, proti, deviņdesmit pieci, bet šajā darbā izvilkšu no «Lielās Mapes» 10 galvenos, ar kuriem būtu jāsāk, turklāt neiztērējot nevienu «kapeiku». Tie ir priekšlikumi, kurus var viegli realizēt dzīvē, nemainot Pasaules kārtību. Dažiem vajadzīga leģitīma (bez koloniālās administrācijas un partiju līdzdalības) Otrās Satversmes Sapulces sasaukšana, bet citiem vajadzīga tikai esošās sistēmas Saeimas un Valdības Politiskā griba. Ja viņi to izdarīs, tad ieies tautas vēsturē kā Varoņi; ja nē, tad aizies tur, kur visi citi iepriekšējie — uz Politisko Mēstuli.

    Ierosinājums: Latvijai ir 100. gadskārta. Mans ierosinājums ir atzīmēt to kā Jubileju. Tas nozīmē — kā Brīvlaišanu no dzimtbūšanas. Vārds un jēdziens jubileja ivritu valodā nozīmē parādu atlaišana. Es ierosinu Saeimai un Prezidentam izsludināt Tautai Vispārējo Parādu atlaišanu, kurus tā ir «it kā» parādā Valstskorporācijai (dēvē sevi par valsti), Bankām un citām Finanšu organizācijām — firmām un uzņēmumiem. Es saprotu, ka Skauģi un nenovīdīgie uzreiz iebildīs — «bet kaimiņu Janka bija vairāk parādā bankai vai VID» —, bet nomierinieties — Latvijai tikai vienreiz ir 100 gadi.

    Latvija šobrīd ir Nodokļu un Parādu valsts. Kā liecina visa civilizācijas vēsture, tad tādas valstis ir lemtas bojāejai. Ja mēs gribam Latvijai Saules mūžu, tad mums ir jāsper šis Solis un jāatsakās no Nodokļu, Parādu, Sodu valstskorporācijas un jākļūst par Tautas Gaismas un Labklājības Zemi.

    1. Veidot Patiesu Vēsturisko Apziņu. Bezkaislīgi vai kaislīgi — nav svarīgi —, bet ir jāapzina sava nesenā vēsture, darbi un nedarbi, un jāatzīst savas kļūdas. Atklāti vai slepus, bet jāatzīst un jācenšas izprast cēloņus. Ne jau, lai sevi attaisnotu (jo centīsimies sevi mierināt un paglaudīt, ka «citādi taču nevarēja» utt., jo to mēs protam), bet mums ir jāpasaka: pietiek, tālāk tā vairs nebūs. Tā nav šķīstīšanās vai grēksūdze — tā ir Apņemšanās tālākam auglīgam Darbam. Šo procesu mēs, pētnieki, saucam par patiesas vēsturiskās apziņas veidošanu, kura rada katra cilvēka Nākotnes misiju. Vēl aizvien notiek Latvijas un Pasaules vēstures viltošana, ko apzināti veic komunisti-ulmanisti. Tikai viens piemērs: manipulācija ar Latvijas valsts dibināšanu 1918.gadā — kā tiek noliegta patiesā vēsture, kurā mēs redzam, ka valsts dibināšana un veidošanas sākotne iesniedzas 1917.gada decembrī un 1918.gada janvārī, kad piecas Baltijas valstis — Somija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Ziemeļu Ingrija jeb Kirjasalo Republika (pie Baltās jūras) — praktiski vienlaicīgi nodibina savu valsti. Vēl aizvien tiek noliegts fakts, ka Latvijas brīvvalsti dibināja Latvijas Pagaidu Nacionālā Padome 1918.gada 30.janvārī. «Galma vēsturnieki» piekasās deklarācijas tekstam un citiem mazsvarīgiem faktiem, bet, ja salīdzinām, kā tika proklamēta Vācijas Veimāras republika, tad 30.janvāra Deklarācija ir 1000 reizes pamatotāka. Kā vēsturiski neizpildīts darbs mums līdzi velkas de-sovjetizācija, kuras sastāvā ir arī lustrācija.

    2. Uzrakstīt jaunu Tautas Sabiedrisko Līgumu jeb Satversmi…

    (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    Dr. Valdis šteins,

     

     

     

     

     

    Kad vislabāk griezt matus

    Austrumu astroloģija, atšķirībā no Rietumu, matu griešanai pievērš lielu uzmanību — kā uz cilvēka jebkuras darbības sfēru, dzīves un rīcības, īpašību izmaiņu. Pat pati vienkāršākā matu griešana varot izmainīt cilvēka likteni.

    Tibetieši, runājot par matu griešanu, lunārā mēneša dienas «šķiro» labvēlīgajās un nelabvēlīgajās. Matu griešanai, pēc viņu izpratnes, ir liela nozīme uz cilvēka tālāko likteni. Ja matus griež labvēlīgajās dienās, tas pozitīvi iedarbojoties uz cilvēka mūža ilgumu,

    veiksmi, ārējo izskatu un pievilcību. Bet matu griešana negatīvajās Mēness dienās varot kaitēt cilvēka dzīvības enerģijai, veselībai un piesaukt pat nelaimi.

     

    Lūk, kas būtu jāzina par lunārā mēneša dienām, griežot matus.

    1. Mēness diena — matu griešana saistīta ar dzīves ilguma samazināšanos.

    2. Mēness diena — matu griešana var izraisīt strīdus un nomāktu garastāvokli.

    3. Mēness diena…

     (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    Apkopoja ILMA PĻAVA

     

     

     

     

     

     

    Derīgi padomi

     

    Līdzekļi pret parazītiem

    Biškrēsliņampiemīt pretmikrobu, pretiekaisuma, asiņošanu apturoša, brūces dziedējoša, temperatūru pazeminoša, urīndzenoša, sviedrējoša un pretcērmju iedarbība…

    (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    Sagatavoja Maira brūdere

     

    Latviešu senā zintēšana

     Kad viesus cienā, tad saimniecei pašai no visa mazliet jāpagaršo, lai svētība paliktu mājā.

     Ja grib, lai piepildās vēlēšanās, trešdienas vakarā jāsaskaita septiņas zvaigznes, tad jāiet gulēt; runāt nedrīkst…

    (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

    Sagatavoja MAIRA BRŪDERE

    Mūsu draugi

    Uzdot jautājumu

    Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

    Turpināt